Izdedzināta zeme
Izdedzinātas zemes politika ir militāra stratēģija. Tās mērķis ir iznīcināt visu, kas varētu būt noderīgs ienaidniekam, kamēr ienaidnieks šķērso vai bēg no kādas vietas. Uzbrukuma mērķis var būt jebkuras noderīgas lietas, ko ienaidnieks varētu izmantot, piemēram, pārtikas avoti, ūdens krājumi, transports, sakari, rūpniecības resursi un pat paši vietējie iedzīvotāji.
Politiku var īstenot militārais spēks ienaidnieka teritorijā vai savā teritorijā.
Zināmi vēsturiski piemēri, kas liecina par "izdedzinātas zemes" taktiku, ir Krievijas armijas stratēģija neveiksmīgā zviedru iebrukuma Krievijā laikā, neveiksmīgais Napoleona iebrukums Krievijā, Viljama Teksuma Šērmena gājiens uz jūru Amerikas pilsoņu kara laikā, pulkveža Kīta Kārsona īstenotā Amerikas indiāņu navaho pakļaušana, lorda Kitčenera karš pret būriem, Josifa Staļina vadītās padomju armijas sākotnējā atkāpšanās vācu armijas iebrukuma Padomju Savienībā laikā Otrajā pasaules karā, vēlākā nacistiskās Vācijas atkāpšanās Austrumu frontē un 605-732 naftas urbumu dedzināšana, ko veica atkāpjošie Irākas bruņotie spēki Persijas līča karā.
Kuveitas naftas ugunsgrēki, ko 1991. gadā aizdedzina atkāpjošie Irākas spēki
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "izdegušās zemes politika"?
A: Izdedzinātās zemes politika ir militāra stratēģija, kuras mērķis ir iznīcināt visu, kas varētu būt noderīgs ienaidniekam.
J: Kādi ir daži piemēri lietām, uz kurām var vērsties, īstenojot "izdedzinātas zemes" politiku?
A: Izdedzinātās zemes politikas mērķis var būt pārtikas avoti, ūdens krājumi, transports, sakari, rūpniecības resursi un pat vietējie iedzīvotāji.
J: Vai izdegušās zemes politiku var īstenot armijas teritorijā?
A: Jā, "izdedzinātas zemes" politiku var īstenot gan armijas teritorijā, gan ienaidnieka teritorijā.
J: Kādi vēsturiski notikumi ir zīmīgi ar to, ka tajos tika izmantota "izpostītas zemes" taktika?
A: Izdedzinātās zemes taktika tika izmantota neveiksmīgajā zviedru iebrukumā Krievijā, Napoleona iebrukumā Krievijā, Viljama Tekuša Šērmana gājienā uz jūru Amerikas pilsoņu karā, pulkveža Kīta Kārsona veiktajā Amerikas indiāņu uzvaho pakļaušanā, lorda Kičenera karaspēka virzīšanā pret būriem, Josifa Staļina vadītās padomju armijas sākotnējā atkāpšanās vācu armijas iebrukuma Padomju Savienībā laikā Otrajā pasaules karā, turpmākā nacistiskās Vācijas atkāpšanās Austrumu frontē un 605-732 naftas urbumu dedzināšana, ko veica atkāpjošie Irākas bruņotie spēki Persijas līča karā.
Jautājums: Kāpēc armijas izmanto "izdedzinātas zemes" taktiku?
A: Armijas izmanto "izdedzinātās zemes" taktiku, lai atņemtu pretiniekam resursus un vājinātu tā spēju pretoties.
J: Vai "izpostītas zemes" politikai var būt negatīva ietekme uz mērķa teritorijas iedzīvotājiem?
A: Jā, "izpostītas zemes" politika var negatīvi ietekmēt vietējos iedzīvotājus, atņemot viņiem būtiskus resursus un padarot tos neaizsargātus pret turpmākiem kaitējumiem.
J: Vai "izdedzinātas zemes" politika ir uzskatāma par humānu stratēģiju?
A: Nē, "izpostītas zemes" politiku parasti neuzskata par humānu stratēģiju, jo tā ietver apzinātu resursu iznīcināšanu un potenciālu kaitējumu nevainīgiem civiliedzīvotājiem.
