Serbija un Melnkalne (SCG): valstu savienība, neatkarība 2006
Serbija un Melnkalne (SCG) — savienības vēsture, 2006. gada referendums un neatkarības izcīnīšana; politiskā sadalīšanās un reģionālā nozīme.
Serbija un Melnkalne (serbu: Србија и Црна Гора, Srbija i Crna Gora, saīsināti "SCG") bija valstu savienība, kas apvienoja Serbiju un Melnkalni. Abi reģioni agrāk bija atsevišķas republikas Dienvidslāvijas sastāvā. Pēc vairākām valsts pārbūvēm un starptautiskām sarunām 2006. gadā šī savienība tika izbeigta un abas republikas kļuva par neatkarīgām valstīm.
Vēsturisks konteksts
Pēc SFRJ sabrukuma 1990. gadu sākumā Serbija un Melnkalne 1992. gadā izveidoja Federālo Republiku Dienvidslāviju (FRJ). 2003. gadā FRJ tika pārveidota par mazāk centralizētu valstu savienību ar nosaukumu Serbija un Melnkalne (SCG). Saskaņā ar šo Konstitucionālo hartu savienība nodrošināja kopīgas institūcijas — piemēram, valstu savienības prezidentu un kopēju ārpolitiku —, taču abas republikas saglabāja lielu autonomiju: atsevišķas valdības, ekonomikas politiku un valūtas.
Ģeogrāfija un pārvalde
SCG atradās Balkānu pussalas rietumu centrālajā daļā, blakus Bosnijai un Hercegovinai un Horvātijai rietumos, Ungārijai ziemeļos, Rumānijai un Bulgārijai austrumos, Ziemeļmaķedonijai dienvidos un Albānijai dienvidrietumos, ar nedaudz vairāk nekā 200 km garu Adrijas jūras piekrasti. Valstu savienībai bija kopēji dažādi valsts orgāni, bet daudz svarīgu lēmumu un ikdienas politiku kontrolēja atsevišķo republiku valdības.
Ekonomika un valūtas
Praktiski abas republikas vadīja atsevišķu ekonomikas politiku. Serbijā plaši tika lietots serbu dinārs, kamēr Melnkalnē bija savs valūtas režīms — 1999. gadā tur plaši sāka lietot Vācijas marku, bet pēc tam faktiski pārgāja uz eiro (bez oficiālas piesaistes). Šī valūtu atšķirība bija viens no pierādījumiem, ka savienība bija salīdzinoši vaļīga un republikām bija liela ekonomiskā neatkarība.
Referendums un neatkarība
Melnkalnes sabiedrībā saglabājās vēlēšanās pēc pilnīgas neatkarības. Ar Eiropas Savienības starpniecību tika panākta vienošanās, ka par referendumā par neatkarību atzīstamu rezultātu būs nepieciešama vismaz 55 % balsu skaita piekrišana. 2006. gada 21. maijā notika neatkarības referendums, kurā par atdalīšanos nobalsoja 55,5 % vēlētāju. Vēlētāju aktivitāte bija salīdzinoši liela (vairāk nekā 80 %).
Pēc referenduma 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne pasludināja neatkarību. Divas dienas vēlāk, 5. jūnijā, Serbija pasludināja savu neatkarību un paziņoja, ka turpina starptautisko personību kā valsts — savienības tiesiska turpinātāja loma tika pārņemta galvenokārt no Serbijas puses.
Pēctecība un starptautiskā atzīšana
Pēc neatkarības pasludināšanas Melnkalne ātri ieguva daudzu valstu atzīšanu un 2006. gada 28. jūnijā tika uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā kā atsevišķa dalībvalsts. Serbija saglabāja Savienības vietu daudzās starptautiskajās organizācijās kā juridiskā turpinātāja valsts. Izbeidzoties SCG, abas valstis sāka veidot atsevišķu ārpolitiku, diplomātiskās attiecības un veica sadalījumu par kopīgajiem aktīviem un saistībām.
Sekas un attīstība pēc 2006. gada
SCG izjukšana nozīmēja būtiskas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas reģionā: abas valstis turpināja virzīties uz integrāciju Eiropas institūcijās, veicot reformas atbilstoši ES prasībām. Melnkalne vēlāk nostiprināja attiecības ar Rietumiem un 2017. gadā pievienojās NATO, kamēr Serbija saglabāja oficiālu neitralitāti un turpināja sarunas par ES dalību.
Reģiona politiskā karte pēc 2006. gada kļuva skaidrāka — beidzās formālā savienība starp Serbiju un Melnkalni, un abas valstis sāka darboties kā pilnīgi suverēnas vienības ar atšķirīgām politiskajām prioritātēm un starptautiskajām stratēģijām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Serbija un Melnkalne?
A: Serbija un Melnkalne bija Serbijas un Melnkalnes valsts savienības nosaukums.
J: Kas bija Serbija un Melnkalne, pirms tās kļuva par valsts savienību?
A: Serbija un Melnkalne bija divas atsevišķas Dienvidslāvijas republikas, pirms tās kļuva par valsts savienību.
J: Kad Serbija un Melnkalne kļuva par atsevišķām valstīm?
A.: Serbija un Melnkalne par savām valstīm kļuva 2006. gadā.
J: Kuras valstis robežojās ar Serbiju un Melnkalni?
A: Bosnija un Hercegovina un Horvātija rietumu pusē, Ungārija ziemeļos, Rumānija un Bulgārija austrumos, Ziemeļmaķedonija dienvidos un Albānija dienvidrietumos robežojās ar Serbiju un Melnkalni.
Vai Serbijai un Melnkalnei bija atsevišķas ekonomikas politikas un valūtas?
A: Jā, Serbijai un Melnkalnei bija atsevišķas ekonomikas politikas un valūtas.
J: Vai Serbija un Melnkalne bija suverēna valsts, kas bija apvienota vienā valdībā?
A: Jā, Serbija un Melnkalne joprojām bija suverēna valsts, kas bija apvienota vienā valdībā.
J: Kas notika pēc tam, kad Melnkalnes iedzīvotāji 2006. gada 21. maijā nobalsoja?
A: Pēc tam, kad 2006. gada 21. maijā Melnkalnes iedzīvotāji nobalsoja par neatkarību, balsojumā uzvarēja 55,5 %, un 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne pasludināja neatkarību. Divas dienas vēlāk, 2006. gada 5. jūnijā, Serbija pasludināja neatkarību.
Meklēt