Hipopotams (Hippopotamus amphibius) jeb upes zirgs (nosaukums cēlies no sengrieķu valodas "Ιπποπόταμος) ir liels Āfrikas zīdītājs, pārsvarā auglēdājs. Tas ir viena no divām joprojām dzīvajām Hippopotamidae dzimtas sugām. Otra suga ir hipopotamu suga (pundurhipopotams, Choeropsis liberiensis), kas ir daudz mazāks un dzīvo Rietumāfrikā.
Izskats un izmēri
Hipopotamam ir apaļš, mucas formas rumpis, ļoti liela mute ar platiem lūpām, gandrīz bez biezas apmatojuma, īsas un sprogainas kājas un masīvs ķermenis. Pieauguša īpatņa svars parasti svārstās aptuveni no 1,5 līdz 3 tonnām, bet atsevišķi tēviņi var būt smagāki. Mūsdienās ziloņi parasti ir smagāki, bet baltā degunradža izmēri var būt līdzīgi vai nedaudz lielāki nekā hipopotamiem.
Hipopotamiem ir spēcīgi zobi un ilkmji, kurus tie izmanto galvenokārt teritoriālās cīņās un aizsardzībā. Kaut arī kājas ir īsas un kuplas, hipopotams spēj īsos gabalos skriet ātrāk nekā cilvēks — dažkārt līdz apmēram 30 km/h (19 mph).
Dzīvesvide un uzvedība
Hipopotams ir daļēji ūdensdzīvnieks — lielu dienas daļu tas pavada upēs un ezeros, kur tēviņi bieži vada grupas ar 5–30 mātītēm un mazuļiem. Dienā viņi uzturas ūdenī vai dubļos, lai piezemes temperatūrā saglabātu vēsumu; krēslas stundās tie iziet ganīties uz sauszemes, pārtiekot galvenokārt no zāles. Ganīšanās var notikt vienatnē vai mazās grupās, bet peldēšanās un atpūta ūdenī bieži notiek kopā.
Ūdenī hipopotami ir teritoriāli; tēviņi iezīmē teritoriju ar fekāliju izkliedēšanu, vicinot asti, un aizsargā piekrasti pret svešiniekiem. Viņi spēj turēt elpu vairāku minūšu garumā un bieži nirst, lai pārvietotos pa straumi vai paliktu zem virsmas, piespiežoties pie upes gultnes.
Barība
Hipopotamiem galvenā barība ir zāle un cita zemā augu valsts. Nakts ganīšanās laikā tie var apēst lielu daudzumu sausas masas — dažkārt desmitiem kilogramu naktī — un dažkārt mēro vairākus kilometrus no ūdenslīdzekļa, lai pabarotos. Retos gadījumos novērota arī gaļēdība vai nekrofāģija, taču tas nav izplatīts uzvedības veids.
Reprodukcija un izdzīvotība
Mātīte grūtniecība ilgst aptuveni astoņus mēnešus, un parasti piedzimst viens mazulis. Kūdiki parasti tiek dzimuši ūdenī vai pie ūdens malas un sver apmēram 25–50 kg. Mātīte rūpējas par mazuli vairākus gadus; dzimumgatavība iestājas ap 4–5 gadiem, bet pilnīga pieaugšana ilgst ilgāk. Izdzīvošanas likmes pieaugušajiem ir salīdzinoši labas, bet mazuļi ir jutīgāki pret plēsējiem un neparedzētiem apstākļiem.
Sociālā struktūra un komunikācija
Hipopotami dzīvo sociālās grupās, kuras parasti vada dominējošs tēviņš. Komunikācijā izmanto vokalizācijas (ieskaitot skaļas rēkšanas un murmināšanas skaņas), ķermeņa geštus un ūdens viļņus. Tie bieži sadarbojas, piemēram, aizsargājot teritoriju vai kopīgi atpūšoties tuvumā.
Adaptācijas
Hipopotama āda izdala sārta līdz brūna krāsa šķidrumu, ko bieži dēvē par “asiņainu sviedru” — tomēr tas nav asinis. Šis izdalījums satur savienojumus (piem., hipposudoric skābi), kas darbojas kā saules aizsargs un antibakteriāls līdzeklis, palīdzot aizsargāt ādu no saules un infekcijām. Hipopotami ir pielāgojušies gan ūdens, gan sauszemes videi: tiem ir plakani mutes lūpas zāles plūšanai, bet arī spēcīgs zobi un kauli cīņai un aizsardzībai.
Sugas izplatība un stāvoklis
Subsahāras Āfrikā ir aptuveni 125 000 līdz 150 000 hipopotamu. Lielākas populācijas atrodas, piemēram, Zambijā (aptuveni 40 000) un Tanzānijā (20 000–30 000). Tomēr suga tiek pakļauta spiedienam un to statusu ietekmē cilvēka darbība un dzīvesvietu izmaiņas.
Aizsardzība un draudi
Galvenie draudi ir dzīvesvietu zudums, ūdens resursu pieejamības samazināšanās, un malumedības dēļ iegūta gaļa un ziloņkaula mēles vai zobi. Cilvēku un hipopotamu sadursmes notiek, kad dzīvnieki pamet ūdenstilpi, lai ganītos netālu no lauksaimniecības zemēm. Dažviet tiek īstenotas aizsardzības programmas un medību ierobežojumi, taču problēmas saglabājas un sugas stāvoklis prasa uzraudzību.
Sadarbība ar cilvēkiem
Hipopotami ir gan kultūrvēsturiskas nozīmes dzīvnieki, gan potenciāli bīstami konflikti ar cilvēkiem. Viņu teritoriālā uzvedība un lieli izmēri padara tos par vieniem no bīstamākajiem dzīvniekiem Āfrikā, ja tuvumā nonāk cilvēki vai laivas. Tajā pašā laikā hipopotami ir svarīga ekosistēmas daļa — to ganīšanās ietekmē zālāju stāvokli un barības tīklus.
Hipopotami ir fascinējoši dzīvnieki ar unikālām adaptācijām, taču to turpmākā pastāvēšana ir atkarīga no cilvēku spējas saglabāt mitrās biotopes un samazināt nelegālo medību spiedienu.
