Nīlzirgs (Hipopotams) — liels Āfrikas pusūdens zīdītājs

Nīlzirgs (hipopotams) — uzzini par tā anatomiju, dzīvesveidu, populācijām Āfrikā un apdraudējumiem. Iespaidīgs, bīstams un daļēji ūdensdzīvnieks, ko vērts izzināt.

Hipopotams (Hippopotamus amphibius) jeb upes zirgs (nosaukums cēlies no sengrieķu valodas "Ιπποπόταμος) ir liels Āfrikas zīdītājs, pārsvarā auglēdājs. Tas ir viena no divām joprojām dzīvajām Hippopotamidae dzimtas sugām. Otra suga ir hipopotamu suga (pundurhipopotams, Choeropsis liberiensis), kas ir daudz mazāks un dzīvo Rietumāfrikā.

Izskats un izmēri

Hipopotamam ir apaļš, mucas formas rumpis, ļoti liela mute ar platiem lūpām, gandrīz bez biezas apmatojuma, īsas un sprogainas kājas un masīvs ķermenis. Pieauguša īpatņa svars parasti svārstās aptuveni no 1,5 līdz 3 tonnām, bet atsevišķi tēviņi var būt smagāki. Mūsdienās ziloņi parasti ir smagāki, bet baltā degunradža izmēri var būt līdzīgi vai nedaudz lielāki nekā hipopotamiem.

Hipopotamiem ir spēcīgi zobi un ilkmji, kurus tie izmanto galvenokārt teritoriālās cīņās un aizsardzībā. Kaut arī kājas ir īsas un kuplas, hipopotams spēj īsos gabalos skriet ātrāk nekā cilvēks — dažkārt līdz apmēram 30 km/h (19 mph).

Dzīvesvide un uzvedība

Hipopotams ir daļēji ūdensdzīvnieks — lielu dienas daļu tas pavada upēs un ezeros, kur tēviņi bieži vada grupas ar 5–30 mātītēm un mazuļiem. Dienā viņi uzturas ūdenī vai dubļos, lai piezemes temperatūrā saglabātu vēsumu; krēslas stundās tie iziet ganīties uz sauszemes, pārtiekot galvenokārt no zāles. Ganīšanās var notikt vienatnē vai mazās grupās, bet peldēšanās un atpūta ūdenī bieži notiek kopā.

Ūdenī hipopotami ir teritoriāli; tēviņi iezīmē teritoriju ar fekāliju izkliedēšanu, vicinot asti, un aizsargā piekrasti pret svešiniekiem. Viņi spēj turēt elpu vairāku minūšu garumā un bieži nirst, lai pārvietotos pa straumi vai paliktu zem virsmas, piespiežoties pie upes gultnes.

Barība

Hipopotamiem galvenā barība ir zāle un cita zemā augu valsts. Nakts ganīšanās laikā tie var apēst lielu daudzumu sausas masas — dažkārt desmitiem kilogramu naktī — un dažkārt mēro vairākus kilometrus no ūdenslīdzekļa, lai pabarotos. Retos gadījumos novērota arī gaļēdība vai nekrofāģija, taču tas nav izplatīts uzvedības veids.

Reprodukcija un izdzīvotība

Mātīte grūtniecība ilgst aptuveni astoņus mēnešus, un parasti piedzimst viens mazulis. Kūdiki parasti tiek dzimuši ūdenī vai pie ūdens malas un sver apmēram 25–50 kg. Mātīte rūpējas par mazuli vairākus gadus; dzimumgatavība iestājas ap 4–5 gadiem, bet pilnīga pieaugšana ilgst ilgāk. Izdzīvošanas likmes pieaugušajiem ir salīdzinoši labas, bet mazuļi ir jutīgāki pret plēsējiem un neparedzētiem apstākļiem.

Sociālā struktūra un komunikācija

Hipopotami dzīvo sociālās grupās, kuras parasti vada dominējošs tēviņš. Komunikācijā izmanto vokalizācijas (ieskaitot skaļas rēkšanas un murmināšanas skaņas), ķermeņa geštus un ūdens viļņus. Tie bieži sadarbojas, piemēram, aizsargājot teritoriju vai kopīgi atpūšoties tuvumā.

Adaptācijas

Hipopotama āda izdala sārta līdz brūna krāsa šķidrumu, ko bieži dēvē par “asiņainu sviedru” — tomēr tas nav asinis. Šis izdalījums satur savienojumus (piem., hipposudoric skābi), kas darbojas kā saules aizsargs un antibakteriāls līdzeklis, palīdzot aizsargāt ādu no saules un infekcijām. Hipopotami ir pielāgojušies gan ūdens, gan sauszemes videi: tiem ir plakani mutes lūpas zāles plūšanai, bet arī spēcīgs zobi un kauli cīņai un aizsardzībai.

Sugas izplatība un stāvoklis

Subsahāras Āfrikā ir aptuveni 125 000 līdz 150 000 hipopotamu. Lielākas populācijas atrodas, piemēram, Zambijā (aptuveni 40 000) un Tanzānijā (20 000–30 000). Tomēr suga tiek pakļauta spiedienam un to statusu ietekmē cilvēka darbība un dzīvesvietu izmaiņas.

Aizsardzība un draudi

Galvenie draudi ir dzīvesvietu zudums, ūdens resursu pieejamības samazināšanās, un malumedības dēļ iegūta gaļa un ziloņkaula mēles vai zobi. Cilvēku un hipopotamu sadursmes notiek, kad dzīvnieki pamet ūdenstilpi, lai ganītos netālu no lauksaimniecības zemēm. Dažviet tiek īstenotas aizsardzības programmas un medību ierobežojumi, taču problēmas saglabājas un sugas stāvoklis prasa uzraudzību.

Sadarbība ar cilvēkiem

Hipopotami ir gan kultūrvēsturiskas nozīmes dzīvnieki, gan potenciāli bīstami konflikti ar cilvēkiem. Viņu teritoriālā uzvedība un lieli izmēri padara tos par vieniem no bīstamākajiem dzīvniekiem Āfrikā, ja tuvumā nonāk cilvēki vai laivas. Tajā pašā laikā hipopotami ir svarīga ekosistēmas daļa — to ganīšanās ietekmē zālāju stāvokli un barības tīklus.

Hipopotami ir fascinējoši dzīvnieki ar unikālām adaptācijām, taču to turpmākā pastāvēšana ir atkarīga no cilvēku spējas saglabāt mitrās biotopes un samazināt nelegālo medību spiedienu.

Apraksts

Hipopotami ir ceturtie lielākie zīdītāji pasaulē (pēc vaļiem, ziloņiem un degunradžiem). Ēģiptes hipopotams ir mazāks par citiem. Tie var dzīvot ūdenī vai uz sauszemes. Tie var staigāt vai pat skriet pa upes dibenu.

Tā kā hipopotami ir tik lieli, tos savvaļā ir grūti nosvērt. Lielākā daļa pieaugušo hipopotamu tēviņu sver no 1500 līdz 1800 kg. Hipopotamu mātītes ir mazākas un parasti sver no 1300 līdz 1500 kg. Vecāki tēviņi var būt vēl lielāki. To svars ir vismaz 3200 kg, bet dažkārt pat 4500 kg.

Šķiet, ka hipopotamu tēviņi turpina augt visu mūžu. Savukārt hipopotamu mātītes vissmagākās kļūst aptuveni 25 gadu vecumā.

Hipopotamiem ir liels un smags ķermenis, tumši pelēka āda un īsas kājas. Hipopotamu galvenā aizsardzība ir ārkārtīgi spēcīga mute. Tie var sasniegt 15 pēdu garumu un 3000 mārciņu svaru.

H hipops Lisabonas zooloģiskajā dārzā


Hipopotama skeleta zīmējums


Hipopotama mutes iekšpusē

Hipopāteri un cilvēki

Agresija

Hipposi ir ļoti agresīvi pret cilvēkiem, kuriem tie parasti uzbrūk gan laivās, gan uz sauszemes bez acīmredzamas provokācijas. Hipopotamu agresiju izraisa tas, ka cilvēki pārāk tuvojas viņu bērniem. Hipopotami ļoti sargā savus mazuļus, un bieži vien viņi baidās, ka cilvēki rada lielus draudus viņu mazuļiem. Tie tiek uzskatīti par vieniem no bīstamākajiem lielajiem dzīvniekiem Āfrikā.

Arheoloģija

Senākais pierādījums tam, ka cilvēki ir bijuši saistīti ar hipopotamiem, ir griezumu pēdas uz hipopotamu kauliem Bouri veidošanās vietā pirms aptuveni 160 000 gadu. Vēlāki klinšu gleznojumi un gravīras, kurās attēloti medījamie hipopāteri. Tās ir atrastas Sahāras centrālās daļas kalnos pirms 4000-5000 gadiem netālu no Džanetas. Arī senie ēģiptieši daudz zināja par hipopotamiem. Viņi zināja, ka hipopotams ir mežonīgs, mežonīgs dzīvnieks, kas dzīvo Nīlas upē. Ēģiptiešu mitoloģijā Tawaret, grūtniecības un dzemdību aizsardzības dievietei, bija hipopotama galva. Tas bija tāpēc, ka senie ēģiptieši redzēja, cik aizsargājošas hipopotamu mātītes varēja būt par saviem mazuļiem.

Fajansa skulptūra no Ēģiptes Jaunās Ēģiptes karalistes, 18./19. dinastijas, ap 1500-1300. gadu p.m.ē., kad hipposi joprojām bija plaši izplatīti gar Nīlu.


Atpūta Londonas zoodārzā 1852. gadā

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir hipopotama zinātniskais nosaukums?

J: Cik Hippopotamidae dzimtas dzīvnieku sugu joprojām ir dzīvas?

J: Kāds ir trešais lielākais sauszemes dzīvnieks pēc svara?

J: Vai hipopotams ir pusūdens dzīvnieks?

J: Kā izskatās hipops?

J: Cik ātri hipopotams var skriet?

Jautājums: Cik aptuveni savvaļas hipopātu vēl ir saglabājies Subsahāras Āfrikā?

Meklēt pēc burta