Barbaru krasts un barbaru valstis — Ziemeļāfrikas vēsturiskā Magriba
No aptuveni 16. līdz 19. gadsimtam barbari bija nosaukums Ziemeļāfrikas reģionam no Ēģiptes līdz Atlantijas okeānam un no Vidusjūras līdz Saharai. Valstis tika dēvētas par barbaru valstīm vai berberu valstīm pēc tur dzīvojošo berberu tautas vārda. Piekrastes reģionus parasti sauca par barbaru piekrasti.
Koloniālisma laikmetā tika ieviesti vai atkārtoti izmantoti nosaukumi, lai šo teritoriju sadalītu atsevišķās valstīs: Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija.
Mūsdienās šo reģionu parasti sauc par Magribas reģionu.
Terminoloģija un izcelsme
Nosaukums „Barbaru krasts” (angļu valodā Barbary Coast) cēlies no vārda Berber — Eiropas valodās tas tika adaptēts kā Barbary/Barbari un attiecināts uz Ziemeļāfrikas piekrastes tautām un teritorijām. Tā bija Eiropas skatījuma nosaukuma forma; vietējie iedzīvotāji parasti sevi dēvēja par Amazigh (mūsdienās bieži izmanto šādu pašnosaukumu) vai konkrētām tautām un cilšu vārdos. Ar laiku termins ieguva arī politisku un kultūras zīmogu, kas saistījās ar jūras laupīšanu, pirātismu un starptautiskām attiecībām.
Vēsturiskā situācija (16.–19. gs.)
16. — 19. gadsimtā piekrastes pilsētas kā Alžīra, Tunisija un Tripolija bija nozīmīgi tirdzniecības, militārie un jūras reideru centri. Šajās vietās reizēm valdīja vietēji izveidoti režīmi vai pusneatkarīgas Osmaņu impērijas provincēs (piemēram, Alžīrijas deju, Tunisas beje, Tripoles pašvaldība), kamēr Maroka saglabāja relatīvu neatkarību ar savām dinastijām.
Korsāri, vergu tirgus un jūras laupīšana
Barbaru krasts kļuva pazīstams ar tā sauktajiem korsāriem (privātajiem laupītājiem), kas uzbruka Eiropas un Amerikas kuģiem, sagrāba kravu un laupīja cilvēkus. Dažkārt vietējās varas pieprasīja aizsardzības maksas vai izpirkumu par dzīvajiem sagrābtajiem. Tas radīja ilgstošas spriedzes attiecībās ar dažādām Eiropas valstīm un vēlāk arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm (piemēram, Pirmais un Otrais Barbārijas karš, 1801–1805 un 1815. g.).
Starptautiskas reakcijas un nošķiršanās
18. un 19. gadsimtā Eiropas jūras spēki un ASV sāka sistemātiski pretoties korsāriem, veicot karaspēka un diplomātiskas darbības, bombardēšanas un līgumu slēgšanā, kas ierobežoja vai izbeidza valstu atbalstītu jūras laupīšanu. Pēc Napoleona laikiem un 19. gadsimta vidus–beigu kolonizācijas viļņa Eiropas lielvaras sāka tieši iejaukties reģionā.
Osmaņu impērijas ietekme un reģionālās varas
Dažās piekrastes teritorijās Osmaņu impērija veidoja reģionālas administrācijas ar vietējiem valdniekiem, kuri bieži darbojās ar lielu autonomiju. Tā rezultātā politiskā realitāte bija fragmentēta: pastāvēja gan spēcīgas pilsētas-valstis un cilšu konfederācijas, gan osmaņu protektorāti un neatkarīgi marokāņu režīmi.
Koloniālisma periods un mūsdienu robežas
Kā norādīts, koloniālisms 19. un 20. gadsimtā radīja mūsdienu valstu robežas un administratīvas vienības:
- Alžīrija — Francijas kolonizācija sākās 1830. gadā;
- Tunisija — kļuva par Francijas protektorātu 1881. gadā;
- Maroka — 20. gadsimta sākumā sadalīta starp Franciju un Spāniju (oficiāli protektorāts 1912. gadā);
- Lībija — itāļu uzmanība un iebrukums 1911.–1912. gadā noveda pie Osmaņu impērijas kontroles zaudēšanas un vēlāk itāļu koloniālās varas.
Kolonizācija un starptautiskie līgumi būtiski mainīja reģiona politisko karti un beidza daudzas no iepriekšējām piekrastes autonomijām.
Mūsdienu Magriba
Mūsdienās tiek lietots termins Magribs (no arābu valodas al‑Maghrib — „rietumi”), kas aptver galvenokārt Maroku, Alžīriju, Tunīsiju, Lībiju un dažkārt arī Mauritāniju un Rietumsahāru. Reģions ir etniski un lingvistiski daudzveidīgs: kopā dzīvo arābi, Amazigh (berberi), un citas grupas; Amazigh valodas un kultūra mūsdienās piedzīvo atdzimšanu un lielāku atpazīstamību.
Kādēļ šis vēsturiski nozīmīgais nosaukums ir svarīgs?
Nosaukums „Barbaru krasts / barbaru valstis” atspoguļo ārējo, galvenokārt Eiropas perspektīvu uz Ziemeļāfriku kā reģionu, kas bija svarīgs gan tirdzniecībai, gan jūras konfliktos. Mūsdienās, runājot par vēsturi un kultūru, priekšroka tiek dota terminu lietošanai, kas respektē vietējo identitāti — piemēram, Magribs vai Amazigh/berberu apzīmējumi, kā arī konkrētu valstu nosaukumi.
Šī tēma aptver plašu laika periodu un daudz dažādu procesu — no cilšu un pilsētu valdīšanas, jūras reideru aktivitātēm un starptautiskām konflikta situācijām līdz koloniālismam un mūsdienu valstu veidošanās procesiem. Lai pilnībā saprastu reģiona sarežģīto vēsturi, ir lietderīgi skatīt gan vietējo, gan ārējo avotu perspektīvas un atzīt terminoloģijas maiņas nozīmi.
1590. gada karte, kurā attēlota Barbari piekraste.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija barbari?
A: Barbari bija Ziemeļāfrikas reģions no Ēģiptes līdz Atlantijas okeānam un no Vidusjūras līdz Saharai.
J: Kā sauca Barbarijas valstis?
A: Valstis sauca par Barbarijas valstīm vai Berberijas valstīm.
J: Kas bija berberi?
A: Berberi bija cilvēki, kas dzīvoja Barbarijā.
J: Kā sauca piekrastes reģionu Barbarijā?
A: Piekrastes reģionus parasti sauca par Barbaras piekrasti.
J: Kas notika ar Barbari koloniālisma laikmetā?
A: Lai sadalītu šo teritoriju atsevišķās valstīs, piemēram, Marokā, Alžīrijā, Tunisijā un Lībijā, tika ieviesti vai atkārtoti izmantoti nosaukumi.
J: Kā šo reģionu parasti sauc mūsdienās?
A: Mūsdienās šo reģionu parasti sauc par Magribas reģionu.
J: Kāds ir Barbaras reģions?
A: Barbarijas teritorija ir no Ēģiptes līdz Atlantijas okeānam un no Vidusjūras līdz Sahārai.
