Indijas un Pakistānas robeža (bieži saukta par starptautisko robežu vai saīsināti IB) ir valsts robeža starp Indijas Republiku un Pakistānu. Tā norobežo Indijas štatus Pendžabu, Radžastānu un Gudžaratu no Pakistānas Pendžabas un Sindhas provincēm. Izņemot strīdīto reģionu — Kašmiru (par kuru pastāv kontroles līnija), — robežas līnija lielā mērā veidojusies 1947. gada Indijas sadalīšanas rezultātā un ir viena no Dienvidāzijas nozīmīgākajām politiskajām un drošības atzīmēm.
Vēsture
Pēc Britu Indijas sadalīšanas 1947. gadā robežu starp jaunajām valstīm iezīmēja komisija, ko vadīja Sirs C. Radcliffe — šī līnija plašāk pazīstama kā Radcliffe līnija. Sadalīšana izraisīja masveida iedzīvotāju pārvietošanos, etnisko konfliktu un vardarbību, kas būtiski mainīja reģiona demogrāfisko un sociālo karti. Turpmākajos gados vairākas açıkas teritoriju prasības, īpaši par Kašmiru, noveda pie bruņotām sadursmēm un ilgstoša nesaskaņu perioda.
Robežas raksturojums
- Robeža iet cauri dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem — no līdzenajiem un intensīvi apdzīvotajiem Pendžabas laukiem līdz sausajiem Radžastānas apgabaliem un piejūras zonai Gudžaratā.
- Vispārējā India–Pakistan robežas garums (ieskaitot Kašmirā esošo kontroles līniju) ir aptuveni 3 300 km, ko pārvalda vairākas robežsardzes vienības, galvenokārt Indijas BSF (Border Security Force) un Pakistānas Rangers.
- Daudzviet gar robežu izveidotas infrastruktūras — žogi, novērošanas torņi, robežas postenis, šķēršļu joslas un kontrolpostenis. Šie pasākumi ir vērsti pret nelegālu pāriešanu un uzbrukumiem, bet arī ierobežo tradicionālās starpkopienu saites.
- Robezai ir noteikti oficiāli šķērsošanas punkti tirdzniecībai un cilvēku pārvietošanai; viens no pazīstamākajiem ir Vaga (Wagah), kas atrodas gar ceļu starp Amritsaru un Lahoru.
Strīdi, konflikti un drošība
Robeža ir bijusi konflikta epicentrs kopš neatkarības: nozīmīgākie bruņotie konflikti ietver 1947–48., 1965. un 1971. gada karus, kā arī Kargila krīzi 1999. gadā (kas notika Kašmiras reģionā). Starpvalstu attiecības bieži ietekmē robežas drošību — periodiski notiek apšaudes, reidi un šķērslišķas spriedzes epizodes. Lai mazinātu draudus, abas puses ir ieviesušas drošības pastiprinājumus, režīmu pie robežas un dažkārt arī sarunas par incidentu novēršanu.
Wagah (Vaga) ceremonija
Vaga (Wagah) un blakus esošais Indijas Attari posteņa rajons ir vieta, kur katru dienu pie robežas notiek pazīstamā robežas ceremonija — ikvakara karogu nolaišanas un parādes rituāls. Ceremonija raksturojas ar stingru militāro parādi, sinhronizētām žestikulācijām, augstiem kāju sitieniem un respektablu robežsardžu stāšanās pozīcijām no abām pusēm. To apmeklē gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi no visas pasaules; pasākums ir gan spēcīgs simbols abu valstu rivalitātei, gan — paradoksālā kārtā — regulāra saskares vieta un tūristu atrakcija.
Ceremonijas laiks, izpildījums un drošības pasākumi tiek saskaņoti starp abām pusēm. Tā bieži tiek uzsvērta kā simbolisks kontakts punkts — reizēm ceremonija nenotiek vai notiek mainītā formā, ja politiskā situācija starp valstīm ir saspringta.
Mūsdienu aspekti un cilvēku ietekme
Robeža ietekmē miljoniem cilvēku — gan ekonomiski, gan sociāli. Daudzas ģimenes tika šķirtas 1947. gadā, un daži kopienu kontakti saglabājas caur reliģiskām un kultūras saitēm. Laika gaitā ir bijuši mēģinājumi atjaunot tirdzniecības un transporta savienojumus (piemēram, dzelzceļa un autobusu savienojumi), tomēr to pieejamība un regularitāte ir tieši atkarīga no diplomātiskajām attiecībām.
Secinājums: Indijas un Pakistānas robeža ir gan vēsturisks relikts, gan dzīvs politika un drošības jautājums — tajā saplūst drošības intereses, starptautiskā politika, cilvēku likteņi un simboli, piemēram, Vaga ceremonija, kas atgādina par sarežģītajām abpusējām attiecībām.
