Paleocēns
Paleocēns ir pirmais ģeoloģiskais laikmets paleogēnā. Tā sākās pēc krīta perioda beigām un ilga aptuveni 10 miljonus gadu. Tai sekoja eocēna laikmets.
Paleocēns sākās un beidzās ar izmiršanu, un katrai no tām bija pavisam atšķirīgs raksturs. Laikmets sākās ar K/T izmiršanu, ko izraisīja meteorīta trieciens (Čiksulubas krāteris) un milzīgs vulkāna plūdu bazalta izvirdums, kas radīja Dekāna slazdus tagadējās Indijas teritorijā. Tas izraisīja daudzu grupu, tostarp dinozauru un daudzu citu rāpuļu izmiršanu. Laikmetu noslēdza paleocēna - eocēna termālais maksimums - dziļūdens okeāna anoksiskais fenomens (DOAE). Tas nozīmē, ka okeāna dzīlēs trūka skābekļa, tāpēc augstākas dzīvības formas nevarēja izdzīvot. Tas izraisīja dziļūdens formu, piemēram, bentisko foraminiferu, masveida izmiršanu 35-50 % apmērā un sakrita ar ievērojamām zīdītāju sugu izmaiņām uz sauszemes.
Pēc vēsāka sākuma šajā laikmetā klimats kļuva siltāks, daudz siltāks nekā mūsdienās, un pasaule bija stipri apmežota. Polosos nebija ledus cepuru. Siltās jūras cirkulēja visā pasaulē, arī pie poliem. Agrīnajā paleocēnā bija raksturīga zema jūras faunas un floras daudzveidība un bagātība, bet vēlāk šajā laikmetā šī tendence mainījās. Tropiskos apstākļos radās bagātīga jūras dzīve, tostarp koraļļu rifi. Krītas perioda beigās izzūdot jūras rāpuļiem, par galvenajiem plēsējiem kļuva haizivis. Krītas perioda beigās izmira amonīti un daudzas foraminiferu sugas.
Arī jūras faunas kļuva līdzīgas mūsdienu faunām, trūka tikai jūras zīdītāju un svarīgas haizivju dzimtas - Carcharhinidae.
Iespējams, ka dinozauri, kas nav aivveidīgie dinozauri, zināmā mērā bija saglabājušies arī paleocēna eposa agrīnajā Dānijas posmā, aptuveni 66 mlj. gadu mijā. Par to pretrunīgi liecina hadrozaura kājas kauls, kas atrasts no paleocēna slāņiem Ņūmeksikā; taču šādas novecojušas vēlīnas formas var būt atvasinātas fosilijas. Tas nozīmē, ka tās tika fosilizētas, tad erozija tās atsedza un pēc tam tās atkal tika apglabātas jaunākā iežu slānī.
Paleocēna posmi
Paleocēnu iedala trīs posmos:
| Posms | Laiks pirms miljoniem gadu |
| Thanetian | 59.2 – 56 |
| Selandija | 61.6 – 59.2 |
| Danian | 66 – 61.6 |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir paleocēns?
A: Paleocēns ir pirmais ģeoloģiskais laikmets paleogēnā. Tā sākās pēc krīta perioda beigām un ilga aptuveni 10 miljonus gadu.
Kāds notikums iezīmēja paleocēna sākumu?
A: Paleocēna sākumu iezīmēja K/T izmiršanas notikums, ko izraisīja meteorīta trieciens (Čiksulubas krāteris) un milzīgs vulkāna plūdu bazalta izvirdums, kas radīja Dekāna slazdus tagadējās Indijas teritorijā.
J: Kas izraisīja šo izmiršanu?
A: Šo izmiršanu izraisīja meteorīta trieciens (Čiksulubas krāteris) un milzīgs vulkāna plūdu bazalta izvirdums, kas radīja Dekāna slazdus tagadējās Indijas teritorijā.
J: Cik ilgi tas ilga?
A: Paleocēns ilga aptuveni 10 miljonus gadu.
J: Kas sekoja pēc tā?
A: Paleocēnam sekoja eocēna laikmets.
J: Kā tas beidzās?
A: Paleocēns beidzās ar izmiršanu, kas pazīstama kā paleocēna - eocēna termālais maksimums, kas bija okeāna anoksisks notikums (DOAE). Tas nozīmē, ka skābekļa līmenis dziļūdens formās, piemēram, bentiskās foraminiferās, bija zems, izraisot masveida izmiršanu 35-50 % apmērā. Šajā laikā notika arī lielas pārmaiņas zīdītāju tipos uz sauszemes.
