Koraļļu rifs

Veidošana

Lielākā daļa mūsdienu koraļļu rifu izveidojās pēc pēdējā ledus laikmeta, kad, kūstot ledum, jūras līmenis paaugstinājās un applūdināja kontinentālos šelfus. Tas nozīmē, ka tie nav vecāki par 10 000 gadu. Kad koraļļu rifu sabiedrības izveidojās šelfos, tās veidoja rifus, kas auga augšup, līdz ar jūras līmeņa celšanos. Rifi, kas netika līdzi, kļuva par noslīkušiem rifiem, kurus pārsedza tik daudz ūdens, ka turpmākai izdzīvošanai vairs nepietika gaismas.

Koraļļu rifi ir sastopami arī jūras dzīlēs tālāk no kontinentālā šelfa, ap okeāna salām un atolos. Lielākā daļa šo okeāna koraļļu salu ir vulkāniskas izcelsmes. Dažiem izņēmumiem ir tektoniska izcelsme, kad plātņu kustības ir pacēlušas okeāna dzīļu gultni uz virsmas.

Saglabāšana

Koraļļu rifi ir trauslas ekosistēmas. Tā kā koraļļu dzīvei nepieciešams silts, saules apspīdēts ūdens, tie bieži aug tuvu ūdens virspusei. Tā kā tie atrodas tik tuvu sauszemei, tos bieži bojā indes un netīrumi, kas var nokļūt no laivām un tuvumā esošās zemes. Netīrumi padara ūdeni duļķaināku, tāpēc saules gaisma ir mazāk izplatīta. Indes var balināt un nogalināt koraļļus. Turklāt kuģiem tos ir grūti pamanīt, bet viegli trāpīt, tāpēc kuģi bieži ietriecas koraļļos, sabojājot gan laivas, gan koraļļus. Tādēļ daudzas valstis cenšas samazināt tādu būvniecību, kas parasti notiek pludmales tuvumā, kuras tuvumā ir koraļļu rifi, un uzmanīgāk izturēties pret kuģiem, kas brauc ap rifiem.