Polipi (Cnidāri): ķermeņa forma, dzīves cikls un koraļļu kolonijas
Atklāj polipu ķermeņa formu, dzīves ciklu, aseksuālo un dzimumvairošanos un to, kā polipu kolonijas veido koraļļu rifus un ekosistēmas.
Polipi ir viena no divām cnidārzveidīgo (Cnidaria) ķermeņa formām; otra izplatītā forma ir medūza. Parasti polipiem ir vāzes formas vai cilindrisks ķermenis ar taustekļiem ap mutes atveri. Taustekļi ir apbruņoti ar speciālām šūnām — knidocītiem (nematocistām), kas ļauj noķert upuri un aizsargāties.
Ķermeņa uzbūve un bioloģija
Polipi ir diploblastiski — tiem ir divi galvenie audu slāņi (ektoderma un endoderma) ar starpā esošu gēlveida slāni (mesogleju). Tie parasti izrāda radiālo simetriju. Mutes atvere vērsta pret ārpusi un ved uz vienas atveres traktu — gastrovasculāro dobumu —, kas kalpo gan gremošanai, gan vielu pārnesei ķermenī.
Polipi barojas galvenokārt ar zooplanktonu, maziem bezmugurkaulniekiem un organiskām daļiņām, kuras noķer ar taustekļiem un nematocistām. Dažiem polipiem attīstījušās specializētas formas vai polipu tipi vienā kolonijā — piemēram, barošanās (gastrozoi), pavairošanās (gonozoi) un aizsardzības (daugz priekšmet) lomas.
Dzīves cikls un vairošanās
Polipi var vairoties gan seksuāli, gan aseksuāli. Aseksuālā vairošanās visbiežāk notiek, veidojot pumpurus (budding), pedālo lacerāciju vai ķermeņa sadalīšanos. Šie aseksuālie pumpuri dažreiz neatdalās no mātesindivīda, paliek saistīti un tā veidojas kolonijas — lielas, ģenētiski vienādas daudzšūnu struktūras.
Seksuālā vairošanās parasti notiek caur gametu izdalīšanos un apaugļojumu, no kura attīstās brīvi peldoša kāpurs — planula. Planula pārvietojas ūdenī, piesēžas cietā virsmā un transformējas par jaunu polipu.
Lielākajā daļā Medusozoa klases sugu dzīves ciklā tiek mainītas divas stadijas: sēdošs polips un brīvi peldoša medūza. Polips bieži piestiprināts pie jūras dibena vai kādas citas cietas virsmas; tādu polipu sauc par sēdošo. Dažās Scyphozoa sugās polipi reproducējas, veidojot vairākas mazākas medūzas (strobilācija), no kurām katra attīstās par jaunām medūzām (ephyrae → pieaugušas medūzas).
Polipi un kolonijas
Daudzu sugu polipi veido kolonijas, ja aseksuālie pumpuri neizdalās no mātesauga. Šādas kolonijas var būt:
- stingri integrētas, ar kopīgu skeletu (piemēram, rifus veidojošie koraļļi),
- ģenētiski vienotas, bet ar specializētiem polipiem dažādām funkcijām (piem., barošanās, vairošanās, aizsardzība — kā koloniju piemēros),
- plūstošas vai relatīvi brīvas, kur atsevišķie polipi saglabā vairāk neatkarības (piemēram, Hydra parasti ir vientuļš, bet dažas Hydrozoa formas — kolonijas).
Rifus veidojošie koraļļi ir īpaši svarīgs piemērs: tie ir polipu kolonijas, kas izdala kalcija karbonāta skeletālās struktūras. Šie skeleti laika gaitā uzkrājas un veido korālrei tus, kas ir biodaudzveidības karstās vietas un piegādes avoti miljoniem sugu. Daudzi rifus veidojošie koraļļi dzīvo ciešā simbiozē ar mikroskopiskām aļģēm (zooxanthellae), kas nodrošina lielu daļu koraļu barības, bet šī līdzvērtība ir arī jutīga pret temperatūras paaugstināšanos un okeāna skābuma pieaugumu (balēšana, acidifikācija).
Piemēri un izņēmumi
Dabas daudzveidībā ir sugas, kas visu laiku pastāv tikai kā polipi — piemēram, Hydra saldūdenī un visa Anthozoa klase (koraļļi un anemones). Anthozoa nav medūzu stadijā — tie pastāv vienīgi kā polipi un var veidot gan vientuļas, gan masīvas kolonijas.
Ir arī sarežģīti koloniju piemēri, kur atsevišķi "indivīdi" ir specializēti dažādām funkcijām, piemēram, Portugāles medūza (Physalia) — patiesībā kolonija, kas sastāv no dažādiem specializētiem polipiem un meduzīdiem, kas kopā darbojās kā viena vienība.
Ekoloģiskā nozīme un draudi
Polipi un polipu kolonijas veido būtisku jūras ekosistēmu daļu: tie nodrošina biotopus, barības avotus un aizsardzību daudziem organismiem. Rifus veidojošo koraļļu labsajūta ir saistīta ar globāliem vides faktoriem — klimata sasilšanu, okeāna skābuma izmaiņām, piesārņojumu un pārmērīgu zveju. Koraļu balēšana, slimības un trofeju zudums var izraisīt rifusu sabrukumu un nozīmīgus ekosistēmu zaudējumus.
Svarīgākie punkti
- Polipi ir viena no cnidārzveidīgo formām ar taustekļiem un nematocistām.
- Tie var vairoties gan seksuāli, gan aseksuāli (pumpurošanās), un bieži veido kolonijas (kolonijas).
- Dažas grupas (piem., koraļļi) veido cietu skeletu un būvē rifus; citas (piem., Hydra) dzīvo vientuļi kā polipi.
- Medusozoa (Medusozoa) sugas parasti maina polipa un medūzas stadijas, savukārt Anthozoa pastāv tikai kā polipi.
Šis kopsavilkums papildina un paskaidro sākotnēji minētos aspektus par polipu ķermeņa formu, dzīves ciklu un koloniju struktūru, saglabājot un izmantojot norādītās saites uz detalizētākiem resursiem.
Koraļļu polipa anatomija
Divas galvenās Cnidaria ķermeņa formas: pa kreisi - medūza un pa labi - polips.
Jautājumi un atbildes
J: Kādi ir divi cnidaru veidi?
A: Divas cnidariānu formas ir polipi un medūzas.
J: Kā vairojas polipi?
A: Polipi var vairoties gan bezdzimuma ceļā, veidojot pumpurus, gan dzimumdzīves ceļā.
Vai visas polipu sugas spēj vairoties dzimumdzīves ceļā?
A: Nē, ne visas polipu sugas spēj vairoties dzimumdzīvi.
J: Kāda ir atšķirība starp pumpurēšanos polipos un pārošanos medūzās?
A: Kad medusas vairojas, rezultāts var būt polipi, bet, kad polipi vairojas, rezultāts var būt medusas.
J: Vai ir sugas, kas visā dzīves ciklā saglabājas tikai polipa formā?
A: Jā, dažas sugas, piemēram, Hydra un Anthozoa (koraļļi un anemones), visa dzīves cikla laikā saglabā tikai polipa formu.
J: Kas notiek, kad sīkās medūzas aizpeld no sēdošā polipa?
A: Kad sīkās medūzas aizpeld no sēdošā (piestiprināta pie jūras dibena vai citas cietas virsmas) polipa, tās aug un barojas planktonā.
J: Kā medūzas vairojas?
A: Medūzas vairojas gan seksuāli, gan asexāli.
Meklēt