Gabona — Republika Āfrikā ar galvaspilsētu Librevilu, vēsturi un ekonomiku
Gabonas Republika jeb Gabona ir valsts Āfrikā, kas atrodas tieši pie ekvatora un gar Gvinejas līča krastu. Tā robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku. Tās galvaspilsēta ir Librevila, kas ir arī lielākā pilsēta un valsts galvenais ostas un administrācijas centrs. Gabonas platība ir aptuveni 270 000 km², un iedzīvotāju skaits ir apmēram 1,5 miljoni, padarot to par vienu no retāk apdzīvotajām valstīm reģionā.
Vēsture
Gabona bija Francijas kolonija un kļuva par neatkarīgu valsti 1960. gada 17. augustā. Pirmais neatkarīgās Gabonas prezidents bija Léon M'ba. No 1967. līdz 2009. gadam valsti ilgstoši vadīja Omaru Bongo, kura laikā tika izveidota stipra centrālā vara. Deviņdesmito gadu sākumā, spiediena rezultātā, Gabona pārgāja uz daudzpartiju politisko sistēmu. Pēc Oma Bongo nāves 2009. gadā prezidenta amatā stājās viņa dēls Ali Bongo Ondimba. 2023. gada augustā notika militārs apvērsums, kura rezultātā varas grožus pārņēma pārejas vadība; šis notikums iezīmēja jaunu politisku posmu valstī.
Politika un pārvaldība
Gabona politiķā vēsture ir raksturojama ar ilgstošu viena līdera periodiem un pēc tam mēģinājumiem stiprināt daudzpartiju sistēmu. Valsts vadība nodrošina centrālo lomu ekonomikas nozarēs, īpaši tajās, kas saistītas ar naftu. Politiskā nestabilitāte un valdības maiņas ietekmē gan iekšpolitiku, gan ārējās attiecības.
Ekonomika
Gabona ir viena no bagātākajām valstīm Subsahāras Āfrikas reģionā pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Valsts ekonomiku galvenokārt balsta:
- Nafta: galvenais eksporta avots un valdības ieņēmumu avots;
- Kokusaimniecība un koksne: ievērojama eksporta daļa, taču saistīta ar mežu apsaimniekošanas izaicinājumiem;
- Rudrmetāli: īpaši mangāns, kas ir nozīmīgs rūpnieciskai ražošanai;
- Lauksaimniecība: mazattīstīta salīdzinājumā ar enerģētikas un ieguves nozarēm — svarīgi produkti ir palmjaučius, kokrūpniecības izejvielas un vietējie pārtikas produkti).
Par spīti relatīvi augstam IKP uz vienu iedzīvotāju, Gabonā saglabājas liela ienākumu nevienlīdzība un ievērojams nabadzības līmenis daļā iedzīvotāju. Valdība mēģina veicināt ekonomikas diversifikāciju, investējot infrastruktūrā, lauksaimniecībā un tūrisma attīstībā.
Daba un vide
Gabona ir bagāta ar tropiskajiem lietusmežiem un bioloģisko daudzveidību. Meži aizņem lielu daļu teritorijas, tajos dzīvo reta fauna — piemēram, meža ziloņi, gorillas un šimpanzes. 2002. gadā Gabona izveidoja plašu nacionālo parku tīklu, lai aizsargātu savus ekosistēmu resursus. Tomēr mežu izciršana, naftas ieguve un brakonierisms rada būtiskus vides izaicinājumus.
Sabiedrība un kultūra
Oficiālā valoda ir franču, taču valsts iedzīvotāju starpā tiek lietotas arī vairākas vietējās bantū valodas, piemēram, fang un myene. Valsts iedzīvotāju sastāvu veido vairākas etniskās grupas, no kurām Fang ir viena no lielākajām. Reliģiskā ziņā dominē kristietība (gan katoļi, gan protestanti), taču plaši izplatītas ir arī tradicionālās ticības un mazākā mērā islāms.
Administratīvais sadalījums
Gabona ir sadalīta vairākās provincēs (departamentos un komūnās), kas nodrošina vietējo pārvaldi un pakalpojumu sniegšanu. Valsts pārvalde koncentrēta galvaspilsētā Librevila, taču resurss izvietojums un attīstība reģionos joprojām ir izaicinājums.
Nākotnes perspektīvas
Galvenie izaicinājumi Gabonai ir ekonomikas diversifikācija ārpus naftas, sociālās nevienlīdzības mazināšana, vides aizsardzība un politiskā stabilitāte. Valsts dabas resursi un relatīvā drošība sniedz iespējas attīstīt ilgtspējīgu mežsaimniecību, ekotūrismu un rūpniecības nozares, kas varētu uzlabot dzīves līmeni plašākā sabiedrības daļā.
Vēsture
Pirmie cilvēki, kas dzīvoja šajā zemē, bija pigmeji. Vēlāk šo teritoriju pārņēma bantu tauta. Sliktie laikapstākļi neļāva cilvēkiem izveidot vietējo kultūru, kā tas notika dienvidos (Kongo) vai ziemeļos (Beninā).15. gadsimtā šajā teritorijā ieradās pirmie eiropieši. Sākot ar 16. gadsimtu, piekraste tika izmantota vergu tirdzniecībai.
19. gadsimtā franču pētnieks Pjērs Savorgans de Braza 1875. gadā organizēja pirmo ceļojumu uz Gabonas-Kongo apgabalu. Pēc 10 gadiem Francija pārņēma visu valsti. Tajā laikā valstī dzīvoja neliels skaits bantu.
1910. gadā Gabona bija viena no Francijas kolonijām, kas veidoja Francijas Ekvatoriālo Āfriku (kopā ar Kongo, Centrālāfrikas Republiku un Čadu). Franču Ekvatoriālā Āfrika pastāvēja līdz 1959. gadam. 1960. gada 17. augustā Gabona kļuva par jaunu valsti.
Kopš 1960. gada Gabonā ir bijuši tikai trīs prezidenti. Par pirmo prezidentu 1961. gadā kļuva Leons M'ba. Pēc viņa nāves 1967. gadā par prezidentu kļuva Omar Bongo, kurš valsti pārvaldīja līdz 2009. gadam. Omar Bongo nomira 2009. gadā, un prezidenta amatā stājās viņa dēls Ali Bongo Ondimba.
Ģeogrāfija
Gabona atrodas Āfrikas centrālās daļas Atlantijas okeāna piekrastē. Tā atrodas uz ekvatora. Gabonā kopumā valda ekvatoriālais klimats. Lietus meži klāj 85 % valsts teritorijas. Gabonā ir trīs atšķirīgi reģioni: piekrastes līdzenumi (20-300 km attālumā no okeāna krasta), kalni (Kristāla kalni uz ziemeļaustrumiem no Librevilas, Čaillu masīvs centrā, kura kulminācija ir 1575 m augstajā Ibundži kalnā) un savanna austrumos. Piekrastes līdzenumi veido lielu daļu no Pasaules Dabas fonda Atlantijas ekvatoriālo piekrastes mežu ekoreģiona, un tajos atrodas Centrālāfrikas mangrovju audzes, īpaši Muni upes grīvā pie robežas ar Ekvatoriālo Gvineju.Gabonas lielākā upe ir Ogooué, kuras garums ir 1200 km. Gabonā ir trīs karsta apgabali, kuros dolomīta un kaļķakmens iežos ir simtiem alu. Dažas no šīm alām ir Lastoursvilas grota (Grotte du Lastoursville), Lebambas grota (Grotte du Lebamba), Bongolo grota (Grotte du Bongolo) un Kessipougou grota (Grotte du Kessipougou). Daudzas alas vēl nav izpētītas. National Geographic ekspedīcija alas apmeklēja 2008. gada vasarā, lai tās dokumentētu (ekspedīcijas tīmekļa vietne).
Kongou krīt
Politika
Pirmais Gabonas prezidents bija Leons Mba. Viņa pēctecis bija Omars Bongo, kurš strādāja no 1967. gada līdz savai nāvei 2009. gadā. Viņa valdīšanas laikā no 1968. līdz 1990. gadam Gabonā bija tikai viena politiskā partija. Tās nosaukums bija PDG.
Provinces un departamenti
Gabona ir sadalīta deviņās provincēs. Provinces ir sadalītas 37 departamentos.
Šīs provinces ir:
- Estuaire
- Haut-Ogooué
- Moyen-Ogooué
- Ngounié
- Nyanga
- Ogooué-Ivindo
- Ogooué-Lolo
- Ogooué-Maritime
- Woleu-Ntem
Ecomonics
Gabonā ir deviņas valstis. Gabonas augsnē ir daudz metālu - urāna, mangāna un petrolija. Tāpēc šos trīs elementus, piemēram, metālu izmanto Portdženilā, irānu - Munānā, bet mangānu - Francevilā.
Kultūra
Gabonā ir plaša kultūra. Pirms koloniālisma Gabonas iedzīvotāji ticēja senču garam kā reliģijai, piemēram, bwiti, mvett, djobi.Pēc koloniālisma pirmajiem animistu ticīgajiem pievienojās citas reliģijas, piemēram, kristietība un islāms.
Gabonas futbola izlase pārstāv valsti kopš 1962. gada. Gabona kopā ar Ekvatoriālo Gvineju bija 2012. gada Āfrikas Nāciju kausa kopīgā mājvieta. Tā bija vienīgā 2017. gada turnīra mājvieta.
Gabonā ir lieliska atpūtas zveja. Tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām vietām pasaulē, kur nozvejot Atlantijas tarponus.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Gabonas galvaspilsēta?
A: Gabonas galvaspilsēta ir Librevilla, kas ir arī lielākā valsts pilsēta.
J: Cik daudz cilvēku dzīvo Gabonā?
A: Gabonā dzīvo aptuveni 1,5 miljoni cilvēku.
J: Kad Gabona kļuva par jaunu valsti?
A: Gabona kļuva par jaunu valsti 1960. gada 17. augustā.
J: Kāda veida valdība ir Gabonā?
A.: Sākotnēji Gabonā valdīja vienpartijas valdība, bet 90. gadu sākumā tā pārgāja uz daudzpartiju valdību.
J: Kādi ir daži Gabonas ekonomiskie rādītāji?
A: Gabona ir viena no bagātākajām valstīm Subsahāras Āfrikā, un tai ir ceturtais augstākais augstākais augstākais IKP un trešais augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju (PPP) reģionā. Tomēr valstī ir ievērojams nabadzības līmenis un augsta ienākumu nevienlīdzība.
J: Kur ģeogrāfiski atrodas Gabona?
A:Gabona atrodas pie ekvatora, un tai ir robežas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku. Tās platība ir gandrīz 270 000 kvadrātkilometru (100 000 kvadrātjūdžu).
