Dama dama (dāmbrieži) — sugas apraksts, izplatība un dzīvesveids
Dama dama (dāmbrieži) — sugas apraksts, izplatība un dzīvesveids: uzzini par izskatu, uzvedību, biotopiem, ganiem, populāciju un aizsardzības jautājumiem Latvijā un pasaulē.
Dāma dāma (Dama dama) ir briežu dzimtas briežu dzimtas dzīvnieks. Sākotnēji to dabu var atrast Eirāzijā, īpaši Vidusjūras reģionā un Āzijas rietumos, taču cilvēka iejaukšanās ir izplatījusi sugu arī citur — plaši ieviesta kultūrvietās, parkos un medību teritorijās, tostarp Austrālijā, Ziemeļamerikā, Jaunzēlandē un citviet.
Izskats un izmēri
Dama dāma ir vidēja lieluma briežu suga. Ķermeņa izmēri, svars un krāsojums var atšķirties atkarībā no populācijas un sezonas. Parasti vasarā mugurā parādās balti plankumi, ziemā apmatojums kļūst tumšāks un vienmērīgāks. Ir vairāki krāsu morfi — parastais (brūns ar plankumiem), mēness (gaišāks), melanistisks (tumšs) un reti arī balts vai gandrīz balts. Astes galos bieži redzami tumši toņi vai kontrastējošas svītras.
Tēviņi (briedi) ir lielāki par mātītēm un tiem izteikti attīstīti ragi, kas ir plati un lāpstiņveida (palmatēti). Ragu struktūra un izmērs mainās ar vecumu; tie tiek nometīti un katru gadu ataug.
Dzīves ilgums
Brīvā dabā dāmbrieži parasti dzīvo apmēram 12–16 gadus; aizturēti vai menedžēti apstākļos tie var nodzīvot nedaudz ilgāk.
Dzīvesvieta un uzvedība
Dama dāma dod priekšroku jauktu mežu un atklātu pļavu mozaīkai — meža atverēm, krūmājiem, parkveida teritorijām un lauksaimniecības zemei. Tie ir gan grauzējoši, gan ganu dzīvnieki un bieži barojas gan atklātās pļavās, gan ēnā. Sugu raksturo sociāla uzvedība: ziemā vai rudenī var veidoties lielas ganību grupas, dažkārt līdz 100–150 indivīdiem, bet rudenī un nārsta laikā grupu struktūra var sadalīties pa dzimumiem.
Barība
Dāmbrieži ir herbivori — to ēdienkartē dominē zāles, lakstaugi, lapas, bērzi un krūmu dzinumi, kā arī rudens laikā sēklas un augļi. Tie var radīt postījumus jaunaudžu stādījumos un dārzeņu laukos, tāpēc vietās, kur tie ir ieviesušies lielos daudzumos, var rasties konflikti ar lauksaimniekiem.
Reprodukcija
Ritos (nārsta periods) parasti notiek rudenī. Tēviņi konkurē par mātītēm, izmantojot rītiskās rīcības — teritoriju aizstāvēšanu, saucienus un cīņas ar ragiem. Grūsnības periods ilgst aptuveni 7–8 mēnešus (apmēram 230–250 dienas). Mātīte bieži dzemdē vienu vai divus kumeļus (retāk trīs). Kumeļi pirmās nedēļas pavada noslēgtos vietās, kur tos sargā māte, un drīz pēc tam sāk kopā ar viņu baroties.
Plēsēji, slimības un draudi
Brīvā dabā pieaugušus dāmbriežus apdraud vilki, lāči, tīģeļi vai lūši atkarībā no reģiona; kumeļus var apdraudēt arī lapsas, suriņi un suņi. Cilvēks ir galvenais drauds — medības, dzīvotņu zudums un pārpļaušana. Dāmbrieži var nēsāt utis, ērces un citas parazītu sugas, kā arī izplatīt dzīvnieku slimības, kas var ietekmēt gan briežus, gan mājlopus. Daudzas populācijas ir menedžētas kā medību resursi, kas dažviet nodrošina stabilu skaitu, bet citur izplatības un skaita izmaiņas ir atkarīgas no cilvēka iejaukšanās.
Aizsardzība un cilvēka attiecības
Pasaules mērogā dama dāma nav īpaši apdraudēta — to bieži noklusē kā sugu, kas ietekmēta vairāk lokāli. Daudzas valstis regulē medības un veic populāciju monitoringu, lai saglabātu līdzsvaru starp meža ekosistēmām un lauksaimniecību. Tajā pašā laikā suga ir nozīmīga medību, ekotūrisma un kultūrvēsturisku parku sastāvdaļa.
Īsi svarīgākie fakti
- Latīņu nosaukums: Dama dama
- Dzīvesveids: sociāls, ganību un meža grind
- Barība: zāles, lapas, krūmi, augļi
- Ragi: tikai tēviņiem, plati, lāpstiņveida
- Ilgums: parasti 12–16 gadi brīvā dabā
Šī suga ir labs piemērs tam, kā cilvēka darbība var gan izplatīt dzīvnieku starptautiski, gan radīt izaicinājumus tā saglabāšanā un mijiedarbībā ar cilvēka ekonomiskajām interesēm.
Krāsas
Tiem ir daudz dažādu krāsu kažociņu (apmatojuma). Ir četras galvenās krāsas: "parastais", "menil", "melaniskais" un "baltais". Parastais kažoks ir brūns ar baltiem plankumiem, kas vislabāk redzams vasarā. Ziemā kažoks ir daudz tumšāks. Baltais kažoks ir visgaišākās krāsas, gandrīz balts. Parastais un menilas kažociņš ir tumšāks. Melanistiskais kažoks ir ļoti tumšs, dažkārt pat melns.
Vēsturiskie ganāmpulki
Viens no ievērojamākajiem vēsturiskajiem dambriežu ganāmpulkiem tiek turēts Ottenbijas rezervātā Olandē, Zviedrijā. Kārlis X Gustavs 17. gadsimta vidū ap karalisko dambriežu ganāmpulku uzcēla četrus kilometrus garu sausā akmens mūri. Ganāmpulks joprojām pastāv kopš 2006. gada. Vēl viens ganāmpulks dzīvo Phoenix parkā Īrijā. No 1660. gados ievestā sākotnējā ganāmpulka ir cēlušies 400-450 dambrieži.
Trīs krāsu varianti, kas atrasti Fossil Rim Wildlife Center Teksasā
Meklēt