Siksta kapela ir liela kapela Vatikāna pilī - vietā Itālijā, kur dzīvo pāvests. Kapelu no 1473. līdz 1481. gadam pāvestam Sikstam IV uzcēla Džovanni dei Dolči.
Siksta kapela ir paša pāvesta kapela. Tā tiek izmantota svarīgām misēm un ceremonijām. Kad pāvests nomirst, Siksta kapelā sanāk kardinālu kolēģija, lai ievēlētu jaunu pāvestu.
Siksta kapela ir slavena ar renesanses gleznotāja Mikelandželo freskām.
Vēsture un nozīme
Siksta kapela (kapelas nosaukums cēlies no pāvesta Siksta IV, kurš pasūtīja tās celtniecību) jau kopš 15. gadsimta beigām ir bijusi gan liturģisku ceremoniju vieta, gan Romas Baznīcas politisko lēmumu centrs. Kapela celta uz zemesgabala, kur senāk atradās Vatikāna rezidence, un tās plānojums seko noteiktai liturģiskai kārtībai, ko paredzēja pāvesta dēkāni un amatpersonas.
Arhitektūra un izmēri
Interjers ir relatīvi vienkāršs ārēji, taču iekšpusē tajā valda bagātīga mākslinieciska dekorācija. Siksta kapelas iekšējie izmēri ir aptuveni 40,23 metru garums, 13,4 metru platums un ap 20,7 metru augstums. Telpas proporcijas ir ietekmējušas tās akustiku un vizuālo ritmu, kas nosaka, kā skatītāja acs pārvietojas pāri flešām un freskām.
Māksla un freskas
Pirms Mikelandželo iesaistes kapelas sienas rotāja vairāku renesanses meistaru darbi — tādi kā Sandro Botičelli, Pjetro Perudžīno, Domeniko Girlandaio, Kosimo Rosselli un citi. Tie attēlo Bībeles ainas un pāvestu dēmonstācijas, kas vēsta par Baznīcas vēsturi un doktrīnām.
Mikelandželo uzlika kapelas plafonā savus slavenākos darbus no 1508. līdz 1512. gadam, radot virkni sižetu, kuros ietverti stāsti no Vecās Derības (piemēram, "Ādama radīšana"). Later, 1536–1541. gadā viņš uzgleznoja slaveno "Pēdējo tiesu" uz kapelas galvenās sienas aiz altāra. Šie darbi ir mākslas vēstures stūrakmeņi — tie izceļ cilvēcisko figūru dinamiku, kustību un emocionālo intensitāti renesanses stilā.
Konklāvs un ceremonijas
Siksta kapela ir arī vieta, kur notiek pāvesta vēlēšanas — konklāvs. Tiklīdz kardināli sapulcējas, kapela tiek slēgta, un konklāva gaitā tiek ievērota stingra noslēgtība. Ja balsojumos nav panākts lēmums, no kamīna parādās melna dūmu izplūde; kad jauns pāvests ir izvēlēts, dūmi ir balti — šis signāls parasti tiek novērots no Svētā Pētera laukuma.
Restaurācija un saglabāšana
20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā Siksta kapela ir pārdzīvojusi vairākas restaurācijas, īpaši plaša apjoma darbi 1980.–1990. gados, kuru laikā no freskām tika noņemti netīrumi, dūmi un vecākas restaurācijas slāņi. Tika atklātas krāsas un detaļas, kas līdz tam bija slēptas, un daļa atklājumu izraisīja arī diskusijas par to, cik daudz ir jāatjauno un kā saglabāt oriģinālo mākslinieka nodomu.
Apmeklētāju informācija un uzvedība
- Kapela parasti ir daļa no Vatikāna muzeju apmeklējuma; ieeja var būt ierobežota un bieži ļoti piepildīta.
- Ir stingri aizliegta fotografēšana ar zibspuldzi un lielo apgaismojumu; apmeklētājiem jāievēro klusums un cieņa pret svētu telpu.
- Lai maksimāli izbaudītu freskas, ieteicams veltīt pietiekami daudz laika un, ja iespējams, izmantot gids vai audio ceļvedi.
Nozīme mūsdienās
Siksta kapela joprojām ir viena no svarīgākajām mākslas un reliģijas vietām pasaulē. Tā piesaista miljoniem apmeklētāju un pētītāju, kas vēlas ieraudzīt Mikelandželo darbus klātienē un saprast šo fresku ietekmi uz Eiropas kultūras mantojumu. Tajā pašā laikā kapela joprojām pilda savas liturģiskās un institucionālās funkcijas Romas Katoļu Baznīcā.
