Siksta kapela

Siksta kapela ir liela kapela Vatikāna pilī - vietā Itālijā, kur dzīvo pāvests. Kapelu no 1473. līdz 1481. gadam pāvestam Sikstam IV uzcēla Džovanni dei Dolči.

Siksta kapela ir paša pāvesta kapela. Tā tiek izmantota svarīgām misēm un ceremonijām. Kad pāvests nomirst, Siksta kapelā sanāk kardinālu kolēģija, lai ievēlētu jaunu pāvestu.

Siksta kapela ir slavena ar renesanses gleznotāja Mikelandželo freskām.

Attēla vidū redzamā taisnstūra ēka ir Siksta kapela.

Arhitektūra un gleznas

Siksta kapela ir ķieģeļu ēka taisnstūra formā. Ārpuse ir vienkārša, bez rotājumiem un lielām durvīm. Tās augšdaļā ir eja karavīriem. Tai ir seši arkveida logi divās sānu sienās un izliekts griestu pārsegums, ko sauc par mucas velvi.

Kapelas iekšpuse ir bagātīgi izrotāta. Grīda ir no krāsaina marmora. Sienu apakšējās daļas ir nokrāsotas tā, ka izskatās pēc zelta un sudraba auduma.

Pārējie kapelas rotājumi ir gleznas, kas stāsta stāstus, lai palīdzētu cilvēkiem izprast Jēzu Kristu un Romas katoļu baznīcu.

Sienu vidusdaļā ir 12 lieli gleznojumi - freskas, ko 1481. gadā uzgleznojuši slaveni mākslinieki. Mākslinieku vārdi bija Domeniko Girlandaio, Sandro Botičelli, Perudžino, Kosimo Rosselli, Pinturikio, Benedeto Girlandaio, Luka Signorelli un Bartolomeo della Gata. Freskās attēloti Bībeles stāsti. Ziemeļu pusē tie stāsta par Mozus dzīvi. Dienvidu pusē tie stāsta par Jēzus dzīvi.

Virs stāstiem, pie logiem, ir gleznotas pāvestu bildes.

Uz kapelas sienas ir Perudžīno glezna, kurā Jēzus nodod debesu atslēgas Sv.Pēterim.

Siksta kapelas griestus gleznojis Mikelandželo.

Slavenākā Mikelandželo glezna ir "Dievs rada Ādamu".

Mikelandželo "Pēdējais sods".

Siksta kapelas griesti

Siksta kapelas slavenākā daļa ir griesti, un tos aplūko tūkstošiem apmeklētāju. 1505. gadā pāvests Jūlijs II lūdza Mikelandželo uzgleznot griestus. Mikelandželo bija slavens tēlnieks. Viņš negribēja kļūt par gleznotāju. Trīs gadus vēlāk viņš piekrita apgleznot griestus. Viņš strādāja no 1508. līdz 1511. gadam, stāvot uz augstas platformas ar rokām, izstieptām virs galvas. (Lai gan daži cilvēki domā, ka viņš gleznoja guļus, tā nav taisnība.) Tā kā viņš gleznoja uz slapja ģipša, bija briesmīga smaka un karstums. Viņš uzrakstīja dzejoli par to, cik slikti viņam bija.

Gar griestu centru ir uzgleznotas deviņas gleznas, kas stāsta stāstus no Bībeles Vecās Derības 1. Mozus grāmatas. Stāsti sākas ar trim attēliem, kuros Dievs rada gaismu, rada Zemi, Sauli un Mēnesi, kā arī izveido jūru un debesis.

Nākamie trīs attēli stāsta par pirmo vīrieti un sievieti - Ādamu un Ievu. Pirmajā attēlā Dievs tikko ir radījis Ādamu. Viņš izstiepj roku un pieskaras viņa pirkstam, lai dotu viņam Dzīvību.

Nākamajā attēlā Ādams guļ, un Dievs no vienas Ādama ribas izveido Ievu.

Trešajā attēlā ir divas ainas. Ādamu un Ievu velns pierunā ēst augli no koka, kuram viņiem bija aizliegts pieskarties. Otrajā ainā eņģelis viņus izdzen no Dieva Ēdenes dārza. Šis stāsts stāsta par to, kā pasaulē ienāca grēks.

Pēdējie trīs attēli ir par Noasa šķirstu. Tie stāsta par skumjo un grēcīgo pasauli. Cilvēku grēka un nežēlastības dēļ Dievs sūta plūdus. Tikai Noa un viņa ģimene izglābjas lielā laivā, ko viņi uzbūvē. Kad plūdi ir beigušies, viņi izveido altāri un nokauj aitu kā upuri Dievam. Bet tad Noa izaudzē vīnogulājus, gatavo vīnu un piedzeras. Viens no viņa dēliem redz Noasu guļam kailu un smejas par savu tēvu. Noa kaunas un nolād savu dēlu. Šie stāsti parāda, kā cilvēki turpina rīkoties nepareizi pat tad, kad viņiem tiek dota otra iespēja.

Visapkārt sienai Mikelandželo uzgleznoja divpadsmit lielas gudro vīriešu un sieviešu figūras. Tie bija pravieši un sibīļi, kas stāstīja cilvēkiem, ka Dievs sūtīs Jēzu Kristu, lai glābtu viņus no grēka.

Uz griestiem ir uzzīmēti arī 20 skaisti jauni vīrieši, kurus sauc par ignudi. Neviens īsti nezina, kas viņi ir, bet, iespējams, tie ir eņģeļi.

Kad griesti beidzot tika atklāti, visi bija pārsteigti. Džordžo Vasari, kurš sarakstīja Mikelandželo dzīvesstāstu, stāsta, ka katru dienu simtiem cilvēku nāca skatīties un raudzīties.

Pēdējā tiesa

Mikelandželo ar prieku atgriezās pie savas skulptūras. Taču 1537. gadā pāvests Pāvils III viņam lika uzgleznot vēl vienu lielu fresku. Šoreiz tā bija uz sienas virs altāra. Tā tika pabeigta 1541. gadā.

Mikelandželo uzgleznoja "Pēdējo tiesu", kurā attēlots Jēzus, kas tiesā cilvēkus uz zemes un dažus sūta uz elli, bet citus svētie uzņem debesīs. Lielāko daļu figūru viņš uzgleznoja kailas. Tas ļoti sadusmoja dažus baznīcas priesterus. Viņi samaksāja citam māksliniekam, lai tas uzzīmētu apģērbu Vissvētākajai Jaunavai Marijai un daudzām citām figūrām.