Itāļu renesanses māksla — vēsture, periodi un slaveni mākslinieki
Itāļu renesanses māksla ir glezniecības un tēlniecības stils, kas attīstījās Itālijā no 14. gadsimta sākuma un 15.–16. gadsimtā kļuva par Eiropas mākslas paraugu. Tā aizsākās, izejot no viduslaiku tradīcijām, ar gleznotāja Džoto un tēlnieka Nikolas Pizano darbiem, kas lika pamatus reālistiskākai cilvēku attēlošanai, telpas izjūtai un emocionālai izteiksmībai. No 1400. līdz aptuveni 1600. gadam daudzi mākslinieki Itālijā izmantoja un attīstīja šo stilu — par vienu no spilgtākajiem piemēriem nereti tiek minēts Leonardo da Vinči.
Vēsturisks konteksts un centri
Renesanses māksla aug kopā ar humanisma idejām — pievēršanos cilvēkam, dabai un klasiskajai Antīkai. Bija svarīgi patroni (piem., Mediči Florencē, pāvesti Romā), akadēmiskas studijas un pieejamība antīkiem tekstiem. Florences pilsēta tiek uzskatīta par renesanses dzimteni: tur koncentrējās tirgotāji, mecenāti un mākslinieki, kas eksperimentēja ar jauniem paņēmieniem un zināšanām. No Florences renesanses idejas izplatījās uz Romu (pāvestu patronāža), kā arī uz Venēciju un citām Itālijas pilsētām.
Stilistiskās iezīmes un tehniskie jaunievedumi
- Perspektīva: lineārā perspektīva (pilnveidota Brunelēska un Alberti darbos) radīja ilūziju par dziļumu plaknē.
- Proporcijas un anatomija: cilvēka ķermeņa studijas, antīkās figūras un dabas novērojumi ļāva veidot reālistiskākas figūras un pozu izpratni (kontraposto, kustību ritms).
- Gaismas un ēnas: chiaroscuro un, vēlāk, sfumato tehnikas (saistītas ar Leonardo da Vinči.) uzlabo tonalitāti un modelējumu.
- Materiāli un tehnoloģijas: freskas, tempera un, sekojoši, eļļas glezniecība (īpaši Venēcijā) paplašināja krāsu iespējas; bronzas liešana un zaudētā vaska tehnika attīstīja tēlniecību.
Galvenie periodi
Itāļu renesanses glezniecību bieži iedala četros galvenajos posmos:
- Protorenesanse, 1300-1400.
- Agrīnā renesanse, 1400-1475.
- Augstā renesanse, 1475-1525.
- Manierisms, 1525-1600.
Katram posmam bija raksturīgas gan tehniskas, gan estētiskas īpatnības. Zemāk — īss skaidrojums un galvenie pārstāvji.
Protorenesanse (14. gadsimts)
Šo posmu raksturo pāreja no bizantiešu stilizācijas uz dabiskāku attēlojumu. Galvenie elementi: telpas sajūtas sākums, figūru modelējums un emocionāla izteiksme.
Par agrīnajiem pionieriem tiek minēts gleznotājs Džoto, kurš radīja ikoniski jaunas telpas un telpiskuma sajūtas kompozīcijās (piemēram, Skrovegni kapela), kā arī citu mākslinieku darbi: Taddeo Gaddi, Orkanja, Altičiero; tēlnieka Nikolas Pizano ieguldījums skulptūrā un arhitektoniskos risinājumos bija nozīmīgs.
Agrīnā renesanse (ap 1400–1475)
Šajā posmā notiek sistemātiska perspektīvas, anatomic un klasiskas kompozīcijas lietošana. Mākslinieki mācījās no antīkajām mērauklām un attīstīja individuālu stilistiku.
Svarīgi vārdi: Masakčio (pionieris perspektīvas un gaismas lietojumā), Fra Andželiko (garīguma un kompozīcijas tīrība), Učello, Pjero della Frančesko, Verroka, kā un tēlnieki Ghiberti (slaveni bronzas vārti) un Donatello (reālistisks tēlniecības atdzimšanas piemērs).
Augstā renesanse (ap 1475–1525)
Šis posms bieži tiek uzskatīts par mākslas zelta laikmetu, kad tehniska meistarība un ideāla kompozīcija sasniedza maksimumu. Risinājumi apvienoja klasiskos ideālus ar jaunu psiholoģisku un vizuālu dziļumu.
Galvenie meistari: Leonardo da Vinči. (sistematiskas novērošanas nozīme, sfumato, zinātnisks piegājiens); Rafaēla (ideālu kompozīciju un harmonijas meistars); Ticiāna, kā (Venēcijas krāsu skola) un Mikelandželo, kurš bija slavens gan kā tēlnieks, gan kā gleznotājs (Siksta kapelas sižas, Atdzimšanas sculptures).
Manierisms (ap 1525–1600)
Pēc Augstās renesanses manierisms attīstījās kā stilistiska reakcija: kompozīcijas kļuva sarežģītākas, figūras — izstieptākas, emocijas — izteiktākas un bieži idealizētas. Māksla kļuva dekoratīvāka un intelektuālāk noslīpēta.
Galvenie pārstāvji: Andrea del Sarto, Pontormo, Tintoretto, kā un tēlnieki Džamboloņa (Giambologna) un Čellīni, kuri turpināja tēlniecības tradīcijas un sacentās par izteiksmīgiem formu risinājumiem.
Slaveni darbi un to nozīme
- Džoto — kampaļas freskas, kas demonstrē pāreju uz telpisku attēlojumu;
- Masaccio — Brancacci kapelas freskas, kur redzama jauna perspektīvas un gaismas lietošana;
- Donatello — brīnišķīgi bronzas un marmora darbi (piem., agrākais brīvstāvošais „Dāvids”);
- Leonardo — Mona Liza, Pēdējā vakariņa — jaunievedumi kompozīcijā, anatomijā un sfumato;
- Rafaels — Sikstas un Romes freskas, kas demonstrē harmoniju un ideālu figūru proporcijas;
- Ticiāns — krāsu un faktūras meistarība Venēcijas skolā.
Ietekme un mantojums
Itāļu renesanses māksla pilnībā pārvērtēja mākslinieka lomu sabiedrībā: no amatnieka uz intelektuālu radošo personību. Renesanses principi (perspektīva, humanisms, klasiskais idealizējums) ietekmēja arhitektūru, literatūru un zinātni, un izplatījās visā Eiropā — gan tieši, gan caur mākslinieku ceļojumiem un pasūtījumiem. Mūsdienās renesanses darbi tiek pētīti kā tehniskas meistarības un ideju apvienojuma paraugi.
Kopumā Itāļu renesanses māksla ir kompleksa un daudzslāņaina, savienojot antīkās tradīcijas ar jauniem novērojumiem un tehnoloģijām, un tās izpausmes (glezniecība, tēlniecība, arhitektūra) turpina iedvesmot arī mūsdienu mākslu un kultūru.


Rafaēls, Jaunavas kāzas.
Fons
Mediči
Kosimo de Mediči bija inteliģents, dziļi ticīgs, ļoti bagāts un vēlējās, lai viņu atceras kā cilvēku, kurš Florences labā paveicis lielas lietas. Viņš bija liels mākslas un izglītības mecenāts. Viņš maksāja māksliniekiem par daudzu skaistu gleznu un skulptūru radīšanu. Viņš savāca daudz grāmatu, kuras nodeva Svētā Marka klosterim, lai varētu izveidot bibliotēku un tās varētu izmantot daudzi cilvēki. Pēc Kosimo viņa dēli Pjero un Džovanni, kā arī mazdēli Lorenco un Džuliano turpināja būt mākslas un izglītības mecenāti. Viņi pulcēja filozofu, dzejnieku un mākslinieku grupu "Mediči akadēmijā".


Masakčio (Masaccio) "Brancacci veltījums


Paolo Učello (Paolo Uccello) San Romano kauja.


Girlandaio "Jaunavas Marijas piedzimšana".
Saistītās lapas
- Renaissance
- Renesanses arhitektūra
- Manierisms
- Renesanses mākslinieku saraksts
- Džordžo Vasari
- Duecento
- Trecento
- Quattrocento
- Cinquecento
Jautājumi un atbildes
J: Kas tiek uzskatīts par Itālijas renesanses mākslas pamatlicēju?
A: Par itāļu renesanses mākslas pamatlicēju parasti uzskata Džoto.
J: Kurā laika posmā itāļu renesanses stils kļuva populārs?
A: Itāļu renesanses stils kļuva populārs ap 1400. gadu un turpinājās līdz apmēram 1600. gadam.
J: Kur dzima renesanses laikmets un jo īpaši renesanses māksla?
A: Par renesanses un jo īpaši renesanses mākslas dzimteni uzskata Florences pilsētu.
J: Cik periodu ir saistīti ar itāļu renesanses glezniecību?
A: Ar itāļu renesanses glezniecību ir saistīti četri periodi - protorenesanse, agrīnā renesanse, augstā renesanse un manierisms.
J: Kurš slavens mākslinieks bija daļa no Augstās renesanses perioda?
A: Leonardo da Vinči, Rafaēls un Ticiāns bija slaveni mākslinieki, kas bija daļa no Renesanses perioda.
J: Kas bija daži ievērojami šī laikmeta tēlnieki?
A: Ievērojami šī laikmeta tēlnieki ir Nikola Pisano, Ghiberti, Donatello, Mikelandželo, Džambolonna un Čellīni.
J: Kas bija daži šī laika posma gleznotāji? A: Šajā laika posmā dzīvoja tādi gleznotāji kā Džoto, Taddeo Gaddi, Orkanja Altičjēro Masakcio Fra Andželiko Učello Pjero della Frančeska Verrokkio Andrea del Sarto Pontormo Tintoretto.