Fra Andželiko (ap 1395. - 1455. gada 18. februāris) bija itāļu agrīnās renesanses gleznotājs. Džordžo Vasari, kurš sarakstīja "Mākslinieku dzīvesstāstus", teica, ka viņam bija "rets un pilnīgs talants".
Fra Andželiko ir pazīstams ar dažādiem vārdiem. Kad viņš piedzima, viņu sauca par Gvido di Pjetro. Cilvēki, kas viņu pazina, kad viņš bija vecāks, sauca par Fra Giovanni da Fiesole (brāli Jāni no Fiesoles). Kad Džordžo Vasari 1500. gadā rakstīja par viņu "Mākslinieku dzīvesstāstos", viņš jau bija pazīstams kā Fra Giovanni Angelico (Brālis Džovanni, kas ir kā eņģelis).
Itāļi viņu parasti dēvē par il Beato Angelico (Svētītais Angeliko). Tā viņu tā dēvēja jau izsenis, jo tika uzskatīts, ka viņu svētījis Dievs, kas viņam dāvājis gleznotāja talantu, kā arī tāpēc, ka viņš bija tik labs un svēts cilvēks. Tagad vārds "svētītais Angeliko" ir kļuvis oficiāls, jo 1982. gadā pāvests Jānis Pāvils II "piešķīra beatifikāciju", kas nozīmē, ka viņš tagad ir ceļā uz to, lai tiktu pasludināts par svēto.
Vasari par viņu saka: "Par šo svēto tēvu, kurš bija tik pazemīgs un pieticīgs visā, ko viņš darīja un runāja, un kura gleznas bija uzgleznotas ar tādu gudrību un svētu ticību, nav iespējams pateikt pietiekami daudz labu vārdu."
Biogrāfija — īsi papildinājumi
Par Fra Andželiko dzīves agrīnajiem gadiem zināms salīdzinoši maz. Viņš, visdrīzāk, dzimis ap 1395. gadu Toskānas reģionā, netālu no Florences. Agrā jaunībā viņš apguva glezniecības pamatus vietējās darbnīcās un vēlāk iestājās Dominikāņu ordeņa klosterī Fiesolē, kur arī saņēma savu dominikāņu vārdu. Klostera dzīve — lūgšana, vienkāršība un konfesionālo tiku ievērošana — dziļi ietekmēja gan viņa personību, gan mākslu.
Mākslas valoda un tehnika
Fra Andželiko darbos apvienojas viduslaiku izteiksmes svinīgums un agrās Renesanses jauninājumi: uzmanība perspektīvai, telpas izjūtai un dabas novērojumiem. Viņš strādāja gan ar freskām, gan temperas paneļiem, bieži izmantojot zelta lapu reliģisku un liturģisku ainu dekorēšanai. Viņa figūras izceļas ar maigumu, gara pacilātību un vienkāršu, bet precīzu kompozīciju — mērķis bieži bija nevis izrādīt tehniku, bet radīt meditatīvu, lūgšanai piemērotu atmosfēru.
Galvenie darbi un pasūtījumi
- Viena no nozīmīgākajām viņa darba vietām bija klostera kompleksa San Marco (Florence) sienas un kapelas, kur viņš uzgleznoja virkni fresku un nelielu paneļu, kas paredzēti mūku meditācijai.
- Fra Andželiko gleznojumi "Annunciation" (vairākiem variantiem) ir kļuvuši par viņa simboliem — klusas un svinīgas Annunciācijas skices, kurās izmantota telpa un gaisma, lai uzsvērtu svētumu.
- Viņš saņēma arī augstus pasūtījumus Romā un Vatikānā; pazīstams ir viņa darbs pie Niccoline Chapel freskām (Vatikāns), kas demonstrē viņa prasmi veidot naratīvas un svētbildes lielākā mērogā.
- Daudzi altāru paneļi un reliģiskās kompozīcijas, kas agrāk atradās klosteru kapelās un baznīcās, tagad ir izstādīti muzejos visā pasaulē.
Mantojums un ietekme
Fra Andželiko ietekmēja gan tiešie skolnieki (piemēram, Benozzo Gozzoli bija viens no mācekļiem, kas turpināja viņa tradīcijas), gan plašāka radošā paaudze, kas strādāja pie reliģiskās glezniecības pārveides Renesanses sākumā. Viņa darbi saglabājas kā paraugs tam, kā māksla var kalpot ticībai — ne tikai ilustrējot Bībeles stāstus, bet arī palīdzot skatītājam iekļūt lūgšanā un kontemplācijā. Mūsdienās viņa gleznas var redzēt muzejos, piemēram, Museo Nazionale di San Marco (Florence), Uffizi, Prado, Luvrā, Nacionālajā galerijā Londona un Vatikāna muzejos.
Fra Andželiko pazemīgā dzīve, mākslinieciskā tīrība un spēja savienot devocionālo noskaņu ar jauniem mākslas paņēmieniem padarīja viņu par vienu no svarīgākajām figūrām agrīnās Renesanses glezniecībā. Viņa darbi joprojām tiek pētīti, restaurēti un augstu vērtēti gan vēsturiski, gan reliģiski.
