Klemens Wenzel von Metternich
Klemenss Vencels, Meternhihs (vācu: Klemens Wenzel Nepomuk Lothar, Fürst von Metternich-Winneburg zu Beilstein) (1773. gada 15. maijs - 1859. gada 11. jūnijs) bija Austrijas politiķis. Viņu uzskata par vienu no visu laiku nozīmīgākajiem diplomātiem. No 1809. līdz 1848. gadam Meternihs bija Austrijas ārlietu ministrs. Šajā laikā viņš izrāva Austriju no neizdevīga līguma ar Napoleonu, kas piespieda Austriju cīnīties Francijas pusē. Pēc tam viņš palīdzēja Eiropā izveidot sistēmu, kas saglabāja mieru lielāko daļu nākamo simts gadu.
1809. gadā, kad Meternihs kļuva par ārlietu ministru, Napoleons kontrolēja lielāko daļu Eiropas. Francija bija tieši pārņēmusi dažas tuvākās valstis. Attālāk esošās valstis, piemēram, Austriju un Prūsiju, Napoleons piespieda parakstīt līgumus, kuros bija noteikts, ka tās karos cīnīsies viņa pusē. Meternihs uzskatīja, ka tas Austrijai ir slikti. Kad Napoleons izsludināja karu un izveidoja milzīgu armiju Francijas iebrukumam Krievijā, Meternihs teica krieviem, ka Austrija neuzbruks, bet tikai aizsargāsies. Napoleons smagi zaudēja Krievijā, un Meternihs izmantoja šo iespēju, lai atkāptos no līguma.
Jauns pasūtījums
1814. gadā Francijā bija iegājuši Četrās alianses (Prūsijas, Krievijas, Austrijas un Lielbritānijas) karaspēks, un Napoleons bija zaudējis karu. Nākamajā gadā diplomāti no visas Eiropas tikās Vīnes kongresā, lai izlemtu, kā tagad, kad Napoleona vairs nav, būs jārīkojas. Meternihs uzskatīja, ka labākais veids, kā saglabāt mieru Eiropā, ir izveidot spēku līdzsvaru, kas nozīmē, ka neviena valsts nav pietiekami spēcīga, lai uzvarētu visas pārējās valstis. Lai pārliecinātos, ka tas tā notiks, viņš dažas valstis padarīja spēcīgākas, lai citām valstīm (īpaši Francijai) nāktos divreiz padomāt, vai sākt karu. Dažas no šīm izmaiņām bija tādas, ka viņš Nīderlandei pievienoja Beļģiju un Luksemburgu, vairāk nekā 300 mazās Vācijas valstis sagrupēja lielāku valstu grupā un dažas valstis apvienoja tā dēvētajā Itālijā.
Pēc šīs jaunās kārtības ieviešanas Meternihs arī daudz darīja, lai tā tāda arī paliktu. Piemēram, viņš pierunāja Krievijas Aleksandru I nesūtīt karaspēku uz Grieķiju. Aleksandrs vēlējās sūtīt karaspēku, lai aizsargātu pareizticīgos kristiešus, kas tur cīnījās Grieķijas Neatkarības karā pret musulmaņu Osmaņu impēriju. Osmaņu impērija tajā laikā bija vāja, un Aleksandrs, visticamāk, būtu uzvarējis. Meternihs baidījās, ka, Krievijai uzbrūkot, Osmaņu impērija sabruks, un visas spēcīgās Eiropas valstis sāks cīnīties, lai iegūtu tās zemi. Tas izjauktu Meterniha līdzsvaru un izraisītu ļoti lielu karu. Turklāt viņš baidījās, ka Krievija kļūs pārāk liela un spēcīga. Tāpēc Meternihs pārliecināja caru, ka, ja viņš uzbruks tagad, Osmaņu impērija sabruks, pirms cars būs gatavs to paņemt sev, un ka Lielbritānija un Francija iegūs lielāko daļu tās. Aleksandrs piekrita palīdzēt saglabāt Osmaņu impēriju, lai kādu dienu Krievija varētu to visu ieņemt.
Meternihs ilgu laiku uzturēja mieru Eiropā. Taču Eiropā joprojām bija daži nemieri, un visbeidzot 1848. gadā vienlaicīgi notika vairākas sacelšanās. Viena no tām notika Austrijā, un dumpinieki panāca Meterniha atstādināšanu no amata. Pēc viņa aiziešanas Otto fon Bismarks Prūsijā spēja kļūt pārāk spēcīgs, pārņēma Vācijas konfederāciju un izveidoja vienu lielu Vācijas valsti, kas pastāv vēl šodien. Tomēr viena liela Vācija izjauca Meterniha līdzsvaru un palīdzēja izraisīt Pirmo pasaules karu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Klemenss Vencels, princis fon Meternhihs?
A: Klemenss Vencels, princis fon Meternihs bija Austrijas politiķis un diplomāts.
J: Kāda bija viņa kā Austrijas ārlietu ministra loma?
A: Meternihs bija Austrijas ārlietu ministrs no 1809. līdz 1848. gadam.
J: No kāda līguma Meternihs izrāva Austriju?
A: Meternihs panāca Austrijas izstāšanos no līguma ar Napoleonu, kas piespieda Austriju cīnīties Francijas pusē.
J: Ko Meternihs darīja, lai izveidotu sistēmu, kas saglabāja mieru Eiropā lielāko daļu nākamo 100 gadu?
A: Meternihs palīdzēja izveidot spēku līdzsvaru Eiropā, kurā neviena valsts nebija pietiekami spēcīga, lai uzvarētu visas pārējās valstis. Viņš dažas valstis padarīja spēcīgākas un dažas valstis apvienoja, lai Francija neaizdomātos divreiz iesaistīties karā.
J: Kādas bija Meterniha bažas par to, ka Krievijas Aleksandrs I nosūtīja karaspēku uz Grieķiju, lai aizsargātu pareizticīgos?
A: Meternihs baidījās, ka gadījumā, ja Osmaņu impērija sabruks, spēcīgas Eiropas valstis sāks cīnīties, lai iegūtu tās zemi. Krievija varētu kļūt pārāk liela un spēcīga, kas izjauktu Meterniha līdzsvaru un izraisītu milzīgu karu.
J: Kāds bija rezultāts Meterniha atcelšanai no amata?
A: Pēc tam, kad 1848. gada sacelšanās dēļ Meternihs tika atstādināts no amata, Oto fon Bismarks Prūsijā spēja kļūt spēcīgs, pārņemt Vācijas Konfederāciju un izveidot lielu Vācijas valsti, kas pastāv vēl joprojām.
Jautājums: Kā vienas lielas Vācijas izveide ietekmēja Meterniha līdzsvaru un veicināja Pirmā pasaules kara sākumu?
A: Vienas lielas Vācijas izveide izjauca Meterniha līdzsvaru un veicināja Pirmā pasaules kara sākšanos.
