Krievijas Aleksandrs I
Krievijas Aleksandrs I (krievu: Александр I Павлович, Aleksandr I Pavlovič) (1777. gada 23. decembris [O.S. 12. decembris] - 1777. gada 1. decembris [O.S. 12. decembris]). 1825. gada 19. novembris]), pazīstams arī kā Aleksandrs Благословенный (krievu: Александр Благословенный, Александр Благословенный), bija Krievijas imperators no 1801. gada 23. marta līdz 1825. gada 1. decembrim un pirmais Krievijas karalis Polijā no 1815. līdz 1825. gadam. Viņš bija arī pirmais Krievijas lielkņazs Somijā un Lietuvā.
Viņš piedzima Sanktpēterburgā lielkņaza Pāvila Petroviča, vēlāk imperatora Pāvila I, un Marijas Fjodorovnas, Virtembergas hercoga meitas, ģimenē. Pēc tēva slepkavības viņš ieņēma troni un valdīja Krievijā Napoleona karu laikā.
Viņa pēkšņā nāve Taganrogā, it kā aizdomīgos apstākļos, izraisīja baumu izplatīšanos, ka Aleksandrs 1825. gadā nemaz nav miris, bet gan pazudis, lai atlikušo mūžu nodzīvotu anonīmi.
Privātā dzīve
1793. gada 9. oktobrī Aleksandrs apprecējās ar Luīzi Bādenes, kas pēc pāriešanas pareizticīgo baznīcā bija pazīstama kā Elizabete Aleksejevna. Vēlāk viņš savam draugam Frīdriham Vilhelmam III pastāstīja, ka šī laulība, kas bija viņa vecmāmiņas Katrīnas Lielās iecerēta politiska sakritība, diemžēl izrādījusies nelaime viņam un viņa sievai. Viņu divi bērni no šīs laulības nomira mazi.
- Krievijas lielkņaziene Marija Aleksandrovna (1799. gada 29. maijs - 1800. gada 8. jūlijs) - baumas, ka ir Ādama Čartoriski bērns.
- Krievijas lielkņaziene Elizabete Aleksandrovna (1806. gada 16. novembris - 1808. gada 12. maijs); mirusi no infekcijas
Aleksandram bija deviņi ārlaulības bērni.
Kopā ar Sofiju Vsevolojsku (1775-1848)
- Nikolajs Lukače (1796. gada 11. decembris - 1868. gada 20. janvāris)
Kopā ar Mariju Nariškinu (1779-1854)
- Zenaida Nariškina (1806 - 1810. gada 18. maijs)
- Sofija Nariškina (1808 - 1824. gada 18. jūnijs)
- Emanuēls Nariškins (30. jūlijs 1813 - 31. decembris 1901)
Kopā ar Margaritu Žozefīni Veimeri (1787-1867)
- Marija Aleksandrovna Parijskaja (1814. gada 19. marts-1874. gads)
- Vilhelmīne Aleksandrīna Paulīna Aleksandrova (1816 - 1863. gada 4. jūnijs)
Ar Veroniku Dzierzanovsku
- Gustavs Ērenbergs (14. februāris 1818 - 28. septembris 1895)
Kopā ar princesi Barbaru Tourkestanovu (1775 - 1819. gada 20. marts)
- Marija Tourkestanova (1819. gada 20. marts - 1843. gada 19. decembris)
Kopā ar Mariju Ivanovnu Katačarovu (1796-1824)
- Nikolajs Vasiļjevičs Isakovs (10. februāris 1821 - 25. februāris 1891)
Noslēpumaina nāve
Caram Aleksandram I kļuva aizvien aizdomīgāki apkārtējie, īpaši pēc tam, kad viņu mēģināja nolaupīt, kad viņš bija ceļā uz konferenci Āhenē, Vācijā.
1825. gada rudenī imperators aizbrauca uz Krievijas dienvidiem, jo viņa sieva aizvien vairāk slimoja. Ceļojuma laikā viņš saaukstējās, kas pārauga tīfūzē, no kuras viņš 1825. gada 19. novembrī (O.S.)/1. decembrī dienvidu pilsētā Taganrogā nomira. Viņa sieva nomira dažus mēnešus vēlāk, kad imperatora līķis tika pārvests uz Sanktpēterburgu bēru ceremonijai. Pēterburgas Pēterbaznīcas Svētā Pētera un Pāvila katedrālē viņš tika apglabāts 1826. gada 13. martā.
Cara negaidītā nāve tālu no galvaspilsētas izraisīja baumas, ka viņa nāve un bēres ir inscenētas, lai viņš varētu pavadīt atlikušo mūžu vientulībā. Daži stāsta, ka bijušais imperators kļuvis par mūku Počajevas Lavrā vai Kijevas-Pečerskas Lavrā, vai kur citur. Noslēpumainais vientuļnieks Fjodors Kuzmičs (vai Kozmičs) parādījās Sibīrijā 1836. gadā, nomira netālu no Tomskas 1864. gadā un galu galā tika pasludināts par pareizticīgo baznīcas svēto. Daudzi cilvēki, tostarp daži vēsturnieki, ir izvirzījuši teoriju, ka viņš bija Aleksandrs I ar pieņemtu identitāti. Lai gan ir liecības, ka "Fjodors Kozmičs" savā agrākajā dzīvē, iespējams, piederēja pie augstāka sabiedrības slāņa, apgalvojumi, ka viņš bija Aleksandrs I, nekad nav pierādīti.
Aleksandra I nāve Taganrogā (19. gadsimta litogrāfija.
Aleksandra I pils Taganrogā, kur 1825. gadā nomira Krievijas imperators.
Citi
Aleksandrs I bija krusttēvs nākamajai Apvienotās Karalistes karalienei Viktorijai, kuru par godu caram kristīja par Aleksandrīnu Viktoriju.
Aleksandrs I bija Aleksandra laukuma Berlīnē, Vācijā, un Aleksandra torņa (Alexandertorte) vārdabiedrs.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Krievijas Aleksandrs I?
A: Krievijas Aleksandrs I bija Krievijas imperators no 1801. līdz 1825. gadam, pirmais Krievijas karalis Polijā no 1815. līdz 1825. gadam un pirmais Krievijas lielkņazs Somijā un Lietuvā. Viņš dzimis Sanktpēterburgā lielkņaza Paula Petroviča un Marijas Fjodorovnas ģimenē.
J: Kad dzimis Krievijas Aleksandrs I?
A: Krievijas Aleksandrs I dzimis 1777. gada 23. decembrī.
J: Kad Krievijas Aleksandrs I kļuva par imperatoru?
A: Aleksandrs I kļuva par Krievijas imperatoru 1801. gada 23. martā pēc tam, kad viņa tēvs tika nogalināts.
Jautājums: Kurā periodā Krievijas Aleksandrs I valdīja Krievijā?
A: Aleksandrs I Krievijā valdīja Napoleona karu laikā.
Jautājums: Kad nomira Krievijas Aleksandrs I?
A: Aleksandrs I Krievu nomira 1825. gada 1. decembrī.
J: Kas izraisīja baumu izplatīšanos par Aleksandra I Krievijas nāvi?
A: Krievijas Aleksandra I pēkšņā nāve Taganrogā šķietami aizdomīgos apstākļos izraisīja baumu izplatīšanos par to, ka viņš 1825. gadā patiesībā nemira, bet gan pazuda, lai atlikušo mūžu nodzīvotu anonīmi.
J: Kā bija pazīstams Krievijas Aleksandrs I?
A: Krievijas Aleksandrs I bija pazīstams arī kā Aleksandrs Blažotais jeb krieviski Aleksandr Blagoslovennij.
