1840. gadi (1840–1849) — vēsturiska dekāde: notikumi, pasaules līderi, dzimšanas un nāves
Saturs
1 Notikumi
2 Pasaules līderi
3 Dzimšanas gadījumi (izvēle)
4 Nāves gadījumi (izvēle)
Notikumi (1840–1849)
- 1840 — Waitangi līgums (Treaty of Waitangi) starp Lielo Britāniju un dažu maoru vadoņiem Jaungvinejā/Nījas Zelandē, kas iezīmēja britu suverenitātes nostiprināšanos reģionā.
- 1840–1842 — Pirmā opija kara starp Lielbritāniju un Ķīnas Ķingdynastiju; kara noslēgumā 1842. gadā parakstīts Nankinas līgums, kas atvēra vairākus ostu pilsētus tirdzniecībai un nodeva Honkongu Lielbritānijai.
- 1842 — Lielbritānijā pieņemts Mīnu akts
- 1844 — Semjuela Morza telegrāfa ieviešana un pirmais publiski atzītais tālruņa/telegrāfa signāls ASV (slavenais ziņojums "What hath God wrought" starp Vašingtonu un Baltimoru).
- 1845–1852 — Īrijas lielā kartupeļu bada kulminācija; miljoniem cilvēku izsūtījumi, bads un emigrācija, ģimenes un sabiedrība pārdzīvo ilgstošu krīzi (īpaši 1845–1849).
- 1846 — Oregona līgums starp ASV un Lielbritāniju nosaka robežu Ziemeļamerikā (49. paralēle) un samazina teritoriju konfliktu.
- 1846–1848 — Mexikānas–Amerikāņu karš, kas beidzās ar Gudalupe Hidalgo līgumu 1848. gadā; Meksika zaudēja plašas teritorijas (mūsdienu ASV dienvidrietumi).
- 1846–1847 — Donnera ekspedīcija (Donner Party) — traģēdija pirmsātrajā Ziemeļamerikas pārgājienā uz Kaliforniju ziemas apstākļos.
- 1846 — Smitsoniana institūta (Smithsonian Institution) dibināšana ASV kā pētījumu un izglītības centrs.
- 1848 — Eiropā norisināsies plaši politiski nemieri un sacelšanās, pazīstami kā 1848. gada revolūcijas — Parīze, Vīne, Berlīne, Lombardija un citas vietas pieprasa liberālas reformas, konstitūcijas un nacionālas neatkarības kustības.
- 1848 — Karlis Markss un Frīdrihs Engels publicē Komunistu manifestu, izplatot jaunu politisko ideoloģiju, kas ietekmēs 20. gadsimta politiku.
- 1848–1849 — Kalifornijas zelta drudzis sākas pēc zelta atklāšanas 1848. gadā — strauja iedzīvotāju pieplūšana un ekonomiskas pārmaiņas Rietumu ASV.
- 1849 — Eiropā un citur turpinās revolūciju sekas; daudzas sacelšanās tiek apspiestas (piem., Ungārijas revolūcija tiek apspiesta ar Austrijas un Krievijas spēku palīdzību).
Pasaules līderi (nozīmīgākie šajā dekādē)
Šajā dekādē pasaulē valdīja vairāki izteikti monarhi un ievērojami politiķi. Zemāk — īss pārskats ar lomu un laiku, kas palīdz izprast politisko ainavu 1840. gados.
- Karaliene Viktorija (Lielbritānija, 1837–1901) — Viktoriāņu laikmets, plaša Rietumu impērijas ietekme un rūpnieciskā attīstība.
- Nikolajs I (Krievija, 1825–1855) — autoritatīva ārpolitika un iekšpolitikas kontrole; iejaukšanās Eiropas notikumos.
- Franzs Jozefs I (Austrija, no 1848) — stājās tronī pēc Ferdinanda I atteikšanās 1848. gadā; vadīja Habsburgu impēriju sarežģītā laikā.
- Ferdinands I (Austrija, līdz 1848) — ar politiskiem spiedieniem 1848. gadā atkāpās no troņa.
- Luijs Filips (Francija, līdz 1848) — Juliānu monarhija (Orleānu dinastija), kura tika gāzta 1848. gada Februāra revolūcijā; pēc tam Francijā izsludināta Otrais republika.
- Luijs Napoleons Bonaparts (vēlāk Napoleons III) — 1848. gadā ievēlēts par Francijas prezidentu (vēlāk 1852 par imperatoru).
- Frederiks Vilhelms IV (Prūsija, no 1840) — valdīja laikā, kad Prūsijā izcēlās diskusijas par konstitucionālām reformām (1848. gada nemieri).
- ASV prezidenti — Martin Van Būrens (līdz 1841), Viljams Henrijs Harisons (1841, īsa valdīšana, nomira amatā), Džons Tailers (1841–1845), Džeimss K. Polks (1845–1849) un Zahaijs Teilors (sākot 1849). Polka laikā ASV notika plaša teritoriju paplašināšanās.
- Pāvesta Vēstule — Pāvesta Gregorijs XVI valdīja līdz 1846; pēc tam Pīss IX (Pius IX) kļuva par pāvestu 1846. gadā.
- Osmaņu sultāns Abdulmedžids I (1839–1861) — mēģinājumi modernizēt impēriju (Tanzimat reforma turpinās).
- Ķeizieris Daoguang (Ķīna, Qing dinastija, līdz 1850) — valdīja laikā, kad Ķīna bija spiesta atvērties ārvalstu spiedienam pēc opija kara.
- Antonio Lopess de Santa Anna (Meksika) — atkārtotas prezidentūras un liela loma Meksikas un ASV attiecību sarežģījumos (Mexikānas–Amerikāņu karš).
Dzimšanas gadījumi (izvēle — nozīmīgas personības, dzimušas 1840–1849)
Zemāk — dažu izcilu kultūras, zinātnes un politikas personu dzimšanas gadījumi, kas radīja nozīmīgu ietekmi vēlākā gadsimta gaitā.
- 1840 — Claude Monet (14.11.1840) — Francijas impresionisma mākslinieks.
- 1840 — Pyotr Ilyich Tchaikovsky (7.5.1840) — krievu komponists, klasiskās mūzikas meistars.
- 1840 — Émile Zola (2.4.1840) — franču rakstnieks un žurnālists, naturalisma kustības pārstāvis.
- 1840 — Auguste Rodin (12.11.1840) — slavenais franču tēlnieks.
- 1841 — Henry Morton Stanley (28.1.1841) — pētnieks un žurnālists, pazīstams ar ekspedīcijām Āfrikā un ar frāzi “Dr. Livingstone, I presume?”.
- 1843 — William McKinley (29.1.1843) — ASV 25. prezidents (vēlāk, 1897–1901).
- 1844 — Karl Benz (25.11.1844) — vācu inženieris, viens no automobiļa izgudrotājiem.
- 1844 — Friedrich Nietzsche (15.10.1844) — vācu filozofs, ietekmēja mūsdienu filozofiju un literatūru.
- 1846 — Charles Stewart Parnell (27.6.1846) — īru politiķis un nacionālās kustības līderis.
- 1847 — Bram Stoker (8.11.1847) — īru rakstnieks, romāna “Drakula” autors.
Nāves gadījumi (izvēle — ievērojamas personas, kuras nomira dekādē)
- 1841 — William Henry Harrison (d. 4.4.1841) — ASV prezidents, kurš mira īsi pēc stāšanās amatā (44 dienas), radot precedentu viceprezidenta pilnvaru pārejai.
- 1844 — Joseph Smith (d. 27.6.1844) — Mormoņu reliģiskās kustības (Jēzus Kristus pēcnācēju baznīca) dibinātājs, nogalināts Karnegijā, Ilinoisas štatā, radot lielu rezonansi ziemeļamerikā.
- 1849 — Edgar Allan Poe (d. 7.10.1849) — amerikāņu rakstnieks un dzejnieks, kura nāve bija noslēpumaina un plaši apspriesta.
- 1849 — Frédéric Chopin (d. 17.10.1849) — poļu komponists un pianists, viena no romantiskās mūzikas izcilākajām figūrām.
Noslēgums — dekādes nozīme
1840. gadi bija pārejas periods: Rietumi uzrādīja industriālas un tehniskas inovācijas (telegrāfs, rūpnieciska produkcija), koloniālisms un imperiālisms nostiprināja globālās ietekmes laukus, bet Eiropā un pasaulē pieauga politiskas, nacionālas un sociālas spriedzes, kas izpaudās 1848. gada revolūcijās un turpmākajās konfliktu un reformu straumēs. Šī dekāde ietekmēja nākamo desmitgažu politiku, kultūru un tehnoloģiju attīstību.
Notikumi
- Nankinas līgums starp Ķīnu un Apvienoto Karalisti(1842)
- Īrijas kartupeļu bads(1845-1848)
- Meksikas-Amerikas karš (1846-1848)
- Tiek publicēts Komunistiskais manifests (1848).
- 1848. gada revolūcijas Eiropā (1848)
- Kalifornijas zelta drudzis (1849)
Pasaules līderi
- Imperators Ferdinands I (Austrija)
- Kanclers Klemenss Vencels fon Meternhihs (Austrija)
- Imperators Francis Jozefs (Austroungārija)
- Karalis Luijs Filips (Francijas Jūlija monarhija)
- Prūsijas Frīdrihs Vilhelms IV (Prūsija)
- Pāvests Gregors XVI
- Pāvests Pijs IX
- Imperators Nikolajs I (Krievija)
- Karaliene Izabella II (Spānija)
- Karaliene Viktorija (Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste)
- Premjerministrs lords Melburns (Apvienotā Karaliste)
- Premjerministrs sers Roberts Pīls (Apvienotā Karaliste)
- Premjerministrs lords Džons Rasels (Apvienotā Karaliste)
- Prezidents Mārtins van Burens (ASV)
- Prezidents Viljams Henrijs Harisons (ASV)
- Prezidents Džons Tailers (ASV)
- Prezidents Džeimss Nokss Polks (ASV)
- Prezidents Zakarijs Teilors (ASV)
- Sultāns Abd-ul-Medžids I (Osmaņu impērija)
- Persijas šahi (Kadžāru dinastija)
- Mohammads Šahs Kadžārs, (dz. 1810 - miris 1848) Šahs no 1834. līdz 1848. gadam
- Nasser-al-Din Shah, 1848-1896
Dzimšana
- Edvards Griegs (1843)
- Vaits Ērps (Wyatt Earp) (1848)
Nāves gadījumi
- Edgars Alans Po (1849)