Pijs IX — Romas pāvests (1846–1878), 32 gadus ilgs pontifikāts

Pijs IX — Romas pāvests (1846–1878), 32 gadus ilgs pontifikāts: dzīve, politiskā loma, katoļu beatifikācija 2000. Uzzini par viņa ietekmi un vēsturi.

Pijs IX (latīņu: Pius PP. IX, itāļu: Pio IX; 1792. gada 13. maijs - 1878. gada 7. februāris), dzimis Džovanni Marija Mastai-Feretti, bija Romas katoļu baznīcas itāļu priesteris, 256. pāvests no 1846. gada līdz savai nāvei. Tikai pats svētais Pēteris vadīja baznīcu ilgāk par Pija IX 32 gadus ilgo valdīšanas laiku.

2000. gadā viņš tika beatificēts, kas ir solis katoļu baznīcas svētā nosaukšanas procesā.

Agrākā dzīve un priesterība

Džovanni Marija Mastai-Feretti dzimis 1792. gada 13. maijā Senigallia (toreizējā Pāvesta Valstī). Pēc izglītības un garīgās sagatavošanās viņš kļuva par priesteri un pakāpeniski ieņēma vairākus diecēzes amatus. 1840. gadā viņš tika iecelts bīskapā, bet drīz vien — 1846. gadā — izvēlēts par pāvestu, pieņemot vārdu Pijs IX.

Pontifikāta sākums un reformas

Sākotnēji Pija IX valdīšana tika vērtēta kā salīdzinoši liberāla: viņš izsludināja vispārēju amnestiju politiskiem ieslodzītajiem, veica administratīvas reformas Pāvesta Valstīs un atbalstīja dažas modernizācijas ieceres. Tomēr 1848. gada revolūcijas un pēc tam notikušais 1849. gada Romas Republikas periods, kurā pāvests bija spiests bēgt uz Neapoli un Gaetu, būtiski ietekmēja viņa politisko kursu un radikāli mainīja viņa nostāju pret liberālismu un sekularizāciju.

Doktrīna, enciklikas un katoļu pozīciju nostiprināšana

Pija IX svarīgākie reliģiskie un doktrinālie soļi:

• Immaculāta ieņemšanas dogma — 1854. gadā viņš pasludināja Bezvainīgās Ieņemšanas (Immaculata Conception) dogmu par Jaunavas Marijas bezgrēcīgo ieņemšanu.
• Enciklikas un Syllabus — Pijs IX izdeva vairākas enciklikas, tostarp Quanta cura un pievienoto Syllabus Errorum (1864), kas kritizēja modernas idejas, piemēram, sekularismu, reliģisku neatkarību no Baznīcas un liberālismu.
• Pāvestspēja un neklusībā — viņš bija iniciators Pirmā Vatikāna koncila sasaukšanai.

Pirmais Vatikāna koncils (1869–1870)

Pijs IX 1869. gadā sasauca Pirmo Vatikāna koncilu, kura laikā 1870. gadā tika definēta pāvesta nesavienojamā neklūpšana (pāvestspējas neklūpšana — papal infallibility) dogma, kad pāvests runā ex cathedra jautājumos par ticību un morāli. Šis lēmums radīja intensīvas debates gan Baznīcas iekšienē, gan ārpus tās.

Pāvestvalsts zaudēšana un attiecības ar Itāliju

Itālijas apvienošanas procesā Pāvesta Valstis pakāpeniski zaudēja savas teritorijas. 1870. gadā, kad Francijas karaspēks, kas līdz šim aizsargāja Romu, tika atsaukts, Itālijas karaspēks ieņēma Romu un iekļāva to jaunizveidotajā Itālijas Karalistē. Pijs IX atsaucās no visas pasaules politiskās līmenī un atteicās atzīt itāļu varu pār Roma — tas izraisīja viņa tēlu kā tā dēvētā „Vatikāna ieslodzītā”, jo viņš atteicās iziet no Vatikāna teritorijas un neatzina Itālijas valsts suverenitāti pār bijušajām pāvestvalsts zemēm.

Kontroverses un cilvēktiesību jautājumi

Pijs IX pontifikāts bija saistīts arī ar nopietnām strīdiem:

• Mortaras lieta (1858) — žīdā bērna Edgardo Mortaras aizvešana no ģimenes pēc tam, kad bija paziņots, ka bērns noslepeni kristīts, izraisīja plašu starptautisku sašutumu un kritiku pret Piju IX un Pāvesta administrāciju.
• Pāvests un viņa dokumenti bieži tika kritizēti par nākšanu pret tolaik attīstījošām liberālām un nacionālām idejām, kā arī par attieksmi pret reliģiskajām minoritātēm un garīgu brīvību jautājumiem.

Mantojums un nozīme

Pija IX mantojums ir sarežģīts un daudzslāņains. No vienas puses, viņam piederoši lēmumi — dogmas pasludināšana, Pirmā Vatikāna koncila sasaukšana un Baznīcas centralizēšana — ilgtermiņā stiprināja Romas pāvesta autoritāti. No otras puses, viņa režīma reakcija uz modernitāti, attiecības ar jaunajām nacionālajām valstīm un konkrēti gadījumi, piemēram, Mortaras lieta, padarīja viņa pāvestību par strīdīgu periodu gan baznīcas, gan pasaules vēsturē. Tāpat viņa pontifikāts atstāja ietekmi uz katoļu misijām, izglītību un Baznīcas organizatoriskajām struktūrām.

Beatifikācija

Pijs IX tika beatificēts 2000. gada 3. septembrī pāvesta Jāņa Pāvila II laikā. Beatifikācijas process un tas, kā to uztvēra sabiedrībā, bija arī daļēji pretrunīgs — daudzi slavēja viņa garīgo un struktūrālo ieguldījumu Baznīcā, bet kritiķi norādīja uz viņa politiskajām izvēlēm un lēmumiem, kas skāra cilvēktiesību un reliģisko brīvību jautājumus.

Kopumā Pija IX 32 gadu pontifikāts bija viens no nozīmīgākajiem un notikumiem bagātākajiem periodiem Romas katoļu baznīcas vēsturē, kas neatgriezeniski ietekmēja gan Baznīcas iekšējo organizāciju, gan tās attiecības ar modernajām pasaules politiskajām pārmaiņām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija pāvests Pijs IX?

Q: Kāda ir pāvesta Pija IX nozīme?

J: Kad pāvests Pijs IX kļuva par pāvestu?

J: Kas ir beatifikācija?

J: Kāds bija pāvesta Pija IX dzimtais vārds?

J: Kad nomira pāvests Pijs IX?

J: Cik gadus viņš vadīja baznīcu?

Meklēt pēc burta