Pāvesta valsts
Pāvesta valstis, oficiāli Baznīcas valsts (itāļu: Stato della Chiesa, itāļu izrunā: [ˈstato della ˈkjɛːza]; latīņu: Status Ecclesiasticus; arī Dicio Pontificia) bija vairākas teritorijas Itālijas pussalā, kas atradās tiešā pāvesta pakļautībā no VIII gadsimta līdz 1870. gadam.
Līdz 1861. gadam lielu daļu no pāvesta valsts teritorijas bija iekarojusi Itālijas karaliste. 1870. gadā pāvests zaudēja Lacio un Romu, un viņam vairs nebija fiziskas teritorijas, izņemot Vatikānu.
Saistītās lapas
- Romas vēsture
- Konstantīna ziedojums
- Itālijas apvienošanās
