Bolīvijas Daudznacionālā likumdošanas asambleja — pārskats
Daudznacionālā likumdošanas asambleja (spāņu: Asamblea Legislativa Plurinacional) ir Bolīvijas likumdevēja iestāde. Tā atrodas La Pazā, valsts valdības mītnē. Asambleja ir divpalātu parlaments, kas sastāv no apakšpalātas (Deputātu palātas jeb Cámara de Diputados) un augšpalātas (Senāta jeb Cámara de Senadores). Bolīvijas viceprezidents ir arī daudznacionālās Likumdošanas asamblejas priekšsēdētājs. Katra palāta ievēl savu direktoriju: priekšsēdētāju, pirmo un otro priekšsēdētāja vietnieku un trīs vai četrus sekretārus (attiecīgi Senātam un Deputātu palātai).
Sastāvs un vēlēšanas
Asambleja saskaņā ar 2009. gada Konstitūciju darbojas kā plurinacionāls orgāns, kas atzīst valsts daudzveidību un nodrošina pārstāvniecību dažādām tautībām un reģioniem. Augšpalāta — Senāts — sastāv no 36 senātoriem, kuri tiek ievēlēti pēc departamentu kolektīvās pārstāvniecības principa (parasti pa četriem senātoriem katrā no deviņiem departamentiem). Apakšpalāta — Deputātu palāta — veido vairākus desmitus deputātu; tās locekļi tiek ievēlēti pēc kombinētas sistēmas, kas apvieno vienmandāta (uninomālas) iecirkņu vēlēšanas, proporciju sarakstu principu un īpašas vietas, kas paredzētas vietējām un indiāņu kopienām, lai nodrošinātu plurinacionālu pārstāvību. Deputātu un senātu mandātu termiņš parasti ir pieci gadi, un vēlēšanas notiek vispārīgā balsstiesībā.
Pilnvaras un funkcijas
Daudznacionālā likumdošanas asambleja īsteno tipiskās likumdošanas un kontroles funkcijas, tai skaitā:
- Likumu izstrāde, grozījumi un pieņemšana; likumprojekti var tikt iesniegti gan no izpildvaras, gan no deputātiem un senātiem.
- Valsts budžeta un nodokļu likumdošana, kā arī finanšu kontrole.
- Valsts augstāko amatpersonu apstiprināšana un kontrole (piemēram, dažos gadījumos – tiesnešu, ministru un citu iestāžu vadītāju iecere un apstiprināšana, atkarībā no paredzētās procedūras).
- Starptautisko līgumu ratifikācija un ārpolitikas instrumentu apstiprināšana.
- Uzraudzība pār izpildvaru, iekšējā politika un institucionālā atbildība; Asamblejai ir tiesības izmeklēt, pieprasīt atskaites un, nepieciešamības gadījumā, sākt procedūras par atbildību vai impīčmentu.
Darba kārtība un komitejas
Asamblejas darbs balstās uz sesijām, kas tiek sasauktas parasti ikgadēji, taču tiek rīkotas arī ārkārtas sesijas. Lai nodrošinātu likumu sagatavošanu un izskatīšanu, abās palātās darbojas pastāvīgās un tematiskās komitejas (piemēram, finanšu, tiesību, izglītības, lauksaimniecības komitejas u. c.), kas izskata priekšlikumus, organizē publiskas debates un sagatavo ziņojumus par likumprojektiem. Lai kļūtu par spēkā esošu likumu, projekts parasti jāpieņem abām palātām un pēc tam jāparaksta izpildvarai; dažos jautājumos procedūras var atšķirties un tiek noteiktas konstitucionāli vai iekšējā kārtībā.
Vēsture un nozīme
Daudznacionālā likumdošanas asambleja ir nozīmīgs institucionāls elements Bolīvijas plurinacionālajā modelī, kas vērsts uz plašāku tautu un reģionu pārstāvniecību un iekļaušanu valsts politiskajā dzīvē. Tās loma ietver gan likumdošanas darbu, gan demokrātisko kontroli pār izpildvaru, kā arī platformu publiskām diskusijām par sociāliem, ekonomiskiem un kultūras jautājumiem. Asamblejas sesijas un debates parasti norit La Pazā, valsts pārvaldes centrā, un tās nozīme valsts politikas veidošanā ir nozīmīga gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Piezīme. Likumdošanas detaļas — piemēram, deputātu mandātu sadalījums pa vēlēšanu sistēmas veidiem vai atkārtotas ievēlēšanas nosacījumi — var mainīties atkarībā no likumdošanas grozījumiem un tiesu lēmumiem, tāpēc precīzai informācijai par pašreizējo struktūru un procedūrām ieteicams konsultēt oficiālos Avotus vai jaunākos normatīvos aktus.
