Azerbaidžānas prezidenti: pilns saraksts, loma un pilnvaras (kopš 1991.)

Azerbaidžānas prezidenti — pilns saraksts kopš 1991., viņu loma, pilnvaras un vēlēšanu kārtība. Uzzini visu par valsts vadītājiem un prezidenta tiesībām.

Azerbaidžānas valsts ir republika, kuras valsts vadītājs ir Azerbaidžānas prezidents, bet valdības vadītājs — Azerbaidžānas premjerministrs. Saskaņā ar Azerbaidžānas konstitūciju prezidents ir Azerbaidžānas bruņoto spēku virspavēlnieks, un Azerbaidžānas prezidentam ir būtiskas izpildvaras pilnvaras, kas parasti pārsniedz premjerministra un Azerbaidžānas Nacionālās asamblejas (Milli Məclis) ietekmi.

Prezidenta loma un galvenās pilnvaras

Prezidenta konstitucionālās funkcijas aptver plašu jautājumu loku. Galvenās pilnvaras un pienākumi ietver:

• valsts ārpolitikas un aizsardzības vadība — prezidents ir valsts sejas uz ārpusi un pieņem svarīgus ārpolitikas lēmumus;
• bruņoto spēku virspavēlniecība — konstitūcijā noteiktā funkcija, kas nozīmē augstāko komandvadību krīzes gadījumos;
• izpildvaras vadība — prezidentam ir tiesības nominēt un atbrīvot premjerministru un ministrus, rīkot valsts pārvaldes reorganizāciju un vadīt valdības politikas galvenās prioritātes;
• dekrētu izdošana un tiesību aktu ierosināšana — prezidents var izdot dekrētus, kas jāievēro līdzīgi likumiem, kā arī iniciēt likumprojektus Nacionālajā asamblejā;
• referendumu izsludināšana — prezidents var izsludināt tautas nobalsošanu par valsts svarīgiem jautājumiem, tostarp par konstitucionālām izmaiņām;
• amnestija, pilnvaru piešķiršana un tiesu sistēmas ietekme — prezidents var piešķirt žēlastību, ietekmēt augstākā līmeņa tiesneku iecelšanu procedūrās, kas noteiktas likumos.

Vēlēšanas, pilnvaru termiņš un imunitāte

Prezidentu tieši ievēl tauta. Sākotnēji — pēc neatkarības perioda — konstitucionālais termiņš bija pieci gadi, taču vēlākie grozījumi to mainīja: 2016. gada konstitucionālajā referendumā prezidents tika piešķirts septiņu gadu termiņš. 2009. gada grozījumi atcēla agrākos ierobežojumus par atkārtotu ievēlēšanu, tādēļ prezidents var tikt ievēlēts vairākas reizes bez skaitu ierobežojuma. Prezidentam konstitūcijā paredzēta arī imunitāte — pilnvaru laikā viņu parasti nevar tiesāt vai ieslodzīt cietumā (izņemot īpašus gadījumus un vēlāku tiesvedību pēc amata atstāšanas, kas regulēta likumos).

Konstitūcija arī ļauj prezidentam būt politiskās partijas biedram, un praksē šī norma tiek izmantota, jo vairāki prezidenti ir bijuši partiju priekšgalā. Prezidentam ir tiesības izsludināt tautas nobalsošanu par valstij svarīgiem jautājumiem; referendums nepieciešams, lai mainītu konstitūcijas pantos vai lemtu būtiskas konstitucionālas reformas.

Pilns Azerbaidžānas prezidentu saraksts (kopš 1991. gada)

Zemāk — visi valsts vadītāji, kas vadīja Azerbaidžānu pēc tās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā (ieskaitot pagaidu/uzturēšanas vadītājus krīzes periodos). Saraksts norāda galvenos datumus un īsus komentārus par katra amata laiku.

• Ayaz Mutallibov — (1990–1992). Pirmais pēcpadomju laikmeta valsts vadītājs; viņa valdīšana beidzās 1992. gada politiskā krīzē.
• Yaqub (Yakub) Mammadov — (1992, pagaidu prezidents). Darbojās kā pagaidu valsts vadītājs pēc Mutallibova atkāpšanās.
• Abulfaz Elchibey — (1992–1993). Izvēlēts 1992. gadā, viņa prezidēšana beidzās ar 1993. gada varas maiņu un iekšpolitisku krīzi.
• Heydar Aliyev — (1993–2003). Bijušais Augstākās padomes un lopas līderis, kurš nostiprināja varu un radīja politisku stabilitāti pēc 1993. gada krīzes.
• Ilhams Alijevs — (2003.—līdz šim). Pašreizējais prezidents; stājās amatā pēc 2003. gada vēlēšanām un kopš tā laika ieguvis vairākus termiņus pēc konstitucionālo grozījumu atļautās atkārtotas ievēlēšanas.

Šis saraksts aptver galvenos prezidentus kopš neatkarības atjaunošanas. Dažādos pārejas periodos bija arī citi pagaidu valsts vadītāji vai Saeimas / Augstākās padomes vadītāju uzturēšanas laiki; to pievienošana var prasīt plašāku vēsturisku aprakstu atkarībā no tā, cik detalizēti vēlaties aplūkot 1991.–1993. gada pārejas posmu.

Praktiskais politiskais konteksts

Azerbaidžānas prezidenta institūts ir centrāls valsts varas izpausmēs: prezidents veido ārpolitikas kursu, lemj par drošības jautājumiem, ietekmē ekonomikas prioritātes un administratīvos iecelšanas lēmumus. Konstitucionālās izmaiņas pēdējās divās dekādēs (piem., attiecībā uz termiņa ilgumu un atkārtotsievēlēšanas nosacījumiem) būtiski ietekmēja prezidenta lomu un to, cik ilgi viens vadītājs var palikt amatā.

Pašreizējā politiskajā realitātē prezidentam ir ievērojama uzraudzības un lemtspējas vara gan iekšpolitiskos, gan ārpolitiskos jautājumos. Tajā pašā laikā valsts institūcijas — parlaments, tiesu vara un vietējā administrācija — joprojām spēlē savu lomu, kas ir reglamentēta konstitūcijā un likumos.

Ja vēlaties, varu pievienot detalizētāku hronoloģiju ar precīziem datumiem (diena/mēnesis/gads), pagaidu prezidentu vārdiem un atsaucēm uz svarīgākajiem notikumiem katra vadītāja laikā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Azerbaidžānas valsts vadītājs?

J: Kādas pilnvaras ir prezidentam salīdzinājumā ar premjerministra un Nacionālās asamblejas pilnvarām?

J: Cik ilgs ir prezidenta pilnvaru termiņš?

Jautājums: Vai prezidentu var ievēlēt atkārtoti bez ierobežojumiem?

Jautājums: Vai Konstitūcija atļauj prezidentiem būt politisko partiju biedriem?

J: Kas pašlaik ir Azerbaidžānas prezidents?

Jautājums: Kad Azerbaidžāna kļuva par neatkarīgu valsti?

Meklēt pēc burta