Jaunā Azerbaidžānas partija (YAP) — vēsture, ideoloģija un vadība
Jaunā Azerbaidžānas partija (YAP): vēsture, ideoloģija un vadība — no Heidara Alijeva dibināšanas līdz Ilhamam; sekularitāte, nacionālisms un sociāli orientēta ekonomika.
Jaunā Azerbaidžānas partija (Yeni Azərbaycan Partiyası, YAP) ir Azerbaidžānas valdošā politiskā partija kopš 1993. gada.
To 1992. gada 18. decembrī izveidoja bijušais Azerbaidžānas prezidents Heidars Alijevs, kurš to vadīja līdz savai aiziešanai pensijā un nāvei 2003. gadā. Tagad to vada viņa dēls Ilhams Alijevs, kurš no 2003. gada 31. oktobra pārņēma tēva amatu partijas vadītāja un Azerbaidžānas prezidenta amatā. Partijas dibinātājs Heidars Alijevs bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs līdz 1991. gada jūlijam, pirms Padomju Savienības sabrukuma un Azerbaidžānas neatkarības iegūšanas tajā pašā gadā. Partijas galvenā mītne atrodas galvaspilsētā Baku.
Partijas ideoloģijas ir likumība, sekulārisms un azerbaidžāņu nacionālisms. Tā vēlas veidot "sociāli orientētu" ekonomiku, kas nozīmē vidusceļu starp sociālismu un "laissez-faire" kapitālismu (jaukto ekonomiku), un kā savas ideoloģijas pamatu min pilsonisko solidaritāti un sociālo taisnīgumu.
Vēsture un attīstība
YAP dibināšana 1992. gadā notika sarežģītā pārejas brīdī pēc Padomju Savienības sabrukuma. Partija ātri konsolidēja varu, un no 1993. gada tā kļuva par galveno politisko spēku valstī. Heidara Alijeva vadībā partija balstīja savu popularitāti uz stabilitātes, valsts institūciju atjaunošanas un ekonomiskās attīstības solījumiem. Pēc Heidara Alijeva nāves 2003. gadā partijas vadība pārgāja uz viņa dēlu Ilhamu Alijevu, kurš turpināja nostiprināt YAP kā dominējošu politisku organizāciju.
Ideoloģija un politiskie mērķi
Oficiālā partijas ideoloģija apvieno konservatīvus un nacionālistiskus elementus ar pragmatisku ekonomikas politiku. Galvenie uzsvari:
- Likumība un kārtība: partija uzsver spēcīgu valsts pārvaldi un tiesiskumu kā stabilitātes pamatu;
- Sekulārisms: valsts institūciju neatkarība no reliģijas dzīves puses;
- Nacionālisms: akcentē azerbaidžāņu identitāti un valsts teritoriālo integritāti;
- Sociāli orientēta ekonomika: jaukta ekonomika, kurā valsts spēlē aktīvu lomu, bet tiek atbalstīta privāta uzņēmējdarbība;
- Sociālā taisnīguma un pilsoniskās solidaritātes idejas: uzsvars uz sociālajiem pakalpojumiem un stabilitāti sabiedrībā.
Vadība un organizatoriskā struktūra
YAP struktūra ir hierarhiska: centrā ir partijas prezidijs un politiskā padome, kuras pieņem stratēģiskus lēmumus. Vietējās organizācijas darbojas reģionos un pilsētās, koordinējot partijas aktivitātes uz vietas. Partija ir arī izveidojusi pastāvīgas darba grupas, jauniešu un sieviešu organizācijas, kas nodarbojas ar mobilizāciju un sociāli politiskajiem jautājumiem. Kopš 2003. gada partijas līderis ir Ilhams Alijevs, kas vienlaikus ir arī valsts prezidents, tādējādi partijas un valsts vadības līnijas bieži sakrīt.
Politiskā loma, vēlēšanu rezultāti un ietekme
YAP ilgstoši dominē Azerbaidžānas politiskajā skatuvē: partija regulāri iegūst lielāko vietu skaitu parlamentā un atbalsta prezidenta amatu. Tās politika bieži fokusējas uz ekonomikas modernizāciju, infrastruktūras projektiem un enerģētikas nozares attīstību, piedaloties liela mēroga investīciju projektos un izmantojot valsts ieņēmumus no naftas un gāzes attīstībai. Partija arī aktīvi iesaistās drošības un ārpolitikas jautājumos, īpaši saistībā ar jautājumiem par valsts teritoriālo integritāti.
Kritika un izaicinājumi
YAP darbību kritizē gan iekšēji, gan ārēji. Starptautiskās organizācijas, cilvēktiesību grupas un opozīcija bieži norāda uz ierobežotām politiskajām brīvībām, mediju kontroles problēmām un jautājumiem par vēlēšanu caurspīdīgumu. Kritiķi uzsver valdošās partijas pārlieku lielo ietekmi valsts institūcijās un ierobežotu politisko pluralitāti. Tajā pašā laikā partija saglabā plašu atbalstu daļā sabiedrības, kas novērtē stabilitāti un ekonomiskos projektus.
Nākotnes perspektīvas
YAP turpinās spēlēt centrālo lomu Azerbaidžānas politikā. Partijas spēja pielāgoties ekonomiskām izmaiņām, risināt sociālās problēmas un reaģēt uz iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem izaicinājumiem būtiski ietekmēs tās ilgtermiņa pozīciju. Liela nozīme būs arī tam, kā valsts un partija risinās jautājumus, kas saistīti ar tiesiskumu, vārda brīvību un politisko pluralitāti, jo šie faktori ietekmē gan iekšpolitisko stabilitāti, gan starptautisko reputāciju.
Jaunās Azerbaidžānas partijas štābs Baku.
Pašreizējā un vēsturiskā pārstāvniecība Azerbaidžānas Nacionālajā asamblejā
- 2000. gada 5. novembris
75 / 125
Parlamenta deputāti
- gada 6. novembris, 2005
62 / 125
Parlamenta deputāti
- 2010. gada 7. novembris, 2010
72 / 125
Parlamenta deputāti
Saistītās lapas
- Azerbaidžānas politisko partiju saraksts
- Azerbaidžānas Nacionālā asambleja
- Azerbaidžānas prezidents
- Azerbaidžānas premjerministrs
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Jaunā Azerbaidžānas partija?
A: Jaunā Azerbaidžānas partija (Yeni Azərbaycan Partiyası, YAP) ir Azerbaidžānas valdošā politiskā partija kopš 1993. gada.
Q: Kas dibināja partiju?
A: Partiju 1992. gada 18. decembrī izveidoja bijušais Azerbaidžānas prezidents Heidars Alijevs.
J: Kas pašlaik vada partiju?
A.: Pašlaik partiju vada viņa dēls Ilhams Alijevs, kurš nomainīja savu tēvu partijas vadītāja amatā un kopš 2003. gada 31. oktobra ir Azerbaidžānas prezidents.
J: Kāda bija Heidara Alijeva iepriekšējā piederība?
A: Partijas dibinātājs Heidars Alijevs līdz 1991. gada jūlijam bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs, pirms sabruka Padomju Savienība un vēlāk tajā pašā gadā Azerbaidžāna ieguva neatkarību.
J: Kur atrodas tās galvenā mītne?
A: Partijas galvenā mītne atrodas Baku, kas ir arī Azerbaidžānas galvaspilsēta.
J: Kādas ideoloģijas atbalsta šī politiskā partija?
A: Šīs politiskās partijas ideoloģijas ir likumība, sekulārisms un azerbaidžāņu nacionālisms. Tā vēlas veidot "sociāli orientētu" ekonomiku, kas nozīmē vidusceļu starp sociālismu un "laissez-faire" kapitālismu (jaukta ekonomika), un kā savas ideoloģijas pamatu min pilsonisko solidaritāti un sociālo taisnīgumu.
Meklēt