Itālijas pussala (Apenīnu pussala): ģeogrāfija, klimats un reģioni
Itālijas pussala jeb Apenīnu pussala (itāļu: Penisola italiana, Penisola appenninica) ir liela pussala Eiropas dienvidos. Tā iestiepjas Vidusjūrā, austrumos to apskalo Jonijas un Adrijas jūra, bet rietumos - Tirēnu jūra. Tā atrodas starp diviem lielākiem pussalām - Pireneju pussalu un Balkānu pussalu. Pussalas formas dēļ to dēvē par Lo Stivale ("zābaks"). Šo raksturīgo formu veido trīs mazāki pussali, proti, Kalabrija ("pirksts"), Salento ("papēdis") un Gargāno ("uzgalis").
Pussalas garums ir aptuveni 1000 km (620 jūdžu), un tā sākas Po ielejā ziemeļos. Apenīnu kalni aizņem lielāko daļu tās garuma. Galvenokārt šeit valda Vidusjūras klimats, lai gan kalnainajās daļās klimats ir daudz vēsāks.
Kopš Romas imperatora Augusta valdīšanas (1. gs. p.m.ē. beigās) pussalas ziemeļu robeža ir noteikta Alpu sateces baseinā. Ģeogrāfiski tā ziemeļu gals stiepjas no Magras līdz Rubikonas upei uz ziemeļiem no Apenīniem Toskānas un Emīlijas-Romānijas reģionā. Šajā definīcijā nav iekļauta Po ieleja un Alpu dienvidu nogāzes.
Gandrīz visa pussala, izņemot Sanmarīno un Vatikānu, ir Itālijas Republikas daļa.
Reljefs un ģeoloģija
Pussalas mugurkauls ir Apenīnu kalnu grēda, kura stiepjas gar pussalas garumu un dala rietumu piekrasti no austrumu. Apenīni nav tik augsti kā Alpi, taču tajos ir spēcīgi vietējie augstumi (piemēram, Gran Sasso un Corno Grande centrālajā Apenīnās) un dziļas ielejas. Ģeoloģiski Apenīni veidojušies, kad Afrika satuvinājās ar Eiropu — tas izraisīja kalnu celšanos un aktīvu tektoniku, tāpēc reģionā bieži sastopamas zemestrīces.
Klimats
- Piekrastē: dominē tipisks Vidusjūras klimats — silti, sausi vasaras periodi un mērens, lietains rudens/ziema.
- Kalnos: klimatiskie apstākļi kļūst vēsāki un mitrāki; ziemā ir sniegs un populāras kalnu tūrisma zonas.
- Ziemeļi: tuvāk Po ielejai klimats var kļūt vairāk kontinentāls ar lielākām temperatūras svārstībām un biežāku miglu ziemā.
Ūdenssaimniecība un galvenās upes
Svarīgākās upes, kas saistītas ar pussalu, ir Po (ziemeļos, Po ielejā), Tēvera (Tiber), Arno un Adige. Po baseins savukārt nosaka daudzus lauksaimniecības un rūpniecības reģionus ziemeļos, taču formālajā pussalas ģeogrāfiskajā definīcijā Po ieleja parasti netiek iekļauta.
Bioloģiskā daudzveidība un zemes izmantošana
Piekrastes zonas ir raksturīgas ar olīvkoku audzēm, vīnogulājiem un citrusaugļiem dienvidos. Kalnos saglabājas meži ar ozoliem, priedēm un ošu audzēm, bet augstākos slāņos ir kalnu pļavas un subalpīnie biotopi. Pussala ietver vairākas aizsargājamas teritorijas un nacionālos parkus, kas sargā vietējo floras un faunas daudzveidību.
Cilvēku apdzīvotība, reģioni un pilsētas
Pussalā atrodas daudzas svarīgas Itālijas pilsētas un reģioni. Tradicionāli to iedala vairākās vēsturiskās un administratīvās zonās no Toskānas un Emīlijas-Romānijas centrālajā ziemeļos līdz Lazio, Kampānijai, Apūlijai (Puglia), Kalabrijai un Sicīlijai piekrastes tuvumā. No mikropašvaldībām īpaši jāpiemin atsevišķas neatkarīgas enklāvas — Sanmarīno un Vatikāns — kas atrodas iekšzemē vai piekrastē.
Dabas riski
Reģionā ir seismiskā aktivitāte un izvietotas vairākas vulkāniskas zonas (piem., Vezuvs pie Neapoles, Etna atrodas uz Sicīlijas salas, kas ir atsevišķa no pussalas). Zemestrīces un, dažviet, arī erozija un kalnu nogruvumi ir nozīmīgi riski, kurus ņem vērā vietējā plānošanā.
Ekonomika un transports
Itālijas pussala ir ekonomiski daudzveidīga: ziemeļos dominē rūpniecība un intensīva lauksaimniecība, centrā — pakalpojumu nozare un tūrisms, dienvidos — lauksaimniecība, pārtikas ražošana un pieaugošs tūrisma sektors. Pussala ir labi savienota ar Eiropu un Vidusjūru caur attīstītu ceļu tīklu, dzelzceļiem un vairākām starptautiskām ostām (piemēram, Gēnoja, Neapole, Bari).
Kultūra un tūrisms
Pussala vēsturiski ir bijusi Romas civilizācijas centrs un turpmāk attīstījusies kā mākslas, arhitektūras un kulinārijas svarīgs reģions. Pilsētas kā Roma, Florence, Neapole un citas piesaista miljoniem tūristu katru gadu ar vēsturiskām vietām, muzejiem un vietējo virtuvi.
Kopsavilkumā: Itālijas (Apenīnu) pussala ir ģeogrāfiski un kultūrvēsturiski nozīmīga Vidusjūras teritorija ar raksturīgu "zābaka" formu, Apenīnu kalnu grēdu kā mugurkaulu, dažādu klimatu joslām, bagātīgu bioloģisko daudzveidību un lielu ekonomisku un kultūras ietekmi Eiropā.
Itālijas pussalas satelīta attēls 2003. gada pavasarī
Itālijas pussalas karte un tās atrašanās vieta Eiropā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Itālijas pussala?
A: Itālijas pussala, saukta arī par Apenīnu pussalu, ir liela pussala Dienvideiropā, kas iestiepjas Vidusjūrā.
Q: Kādas jūras robežojas ar Itālijas pussalu?
A: Jonijas un Adrijas jūra atrodas pussalas austrumu pusē, bet Tirēnu jūra - tās rietumu pusē.
J: Kāda ir pussalas forma?
A: Itālijas pussalas forma ir devusi tai iesauku "Lo Stivale", kas nozīmē "zābaks". Šo raksturīgo formu veido trīs mazāki pussali - Kalabrija ("pirksts"), Salento ("papēdis") un Gargāno ("uzgalis").
J: Cik garš tas ir?
A: Pussalas garums ir aptuveni 1 000 kilometru (620 jūdzes), sākot no Po ielejas ziemeļos.
J: Kāds klimats ir pussalā?
A: Kopumā lielākajā Itālijas daļā valda Vidusjūras klimats, tomēr kalnu apvidos temperatūra parasti ir zemāka.
J: Kad tika noteikta tās ziemeļu robeža?
A: Tās ziemeļu robeža tika noteikta Romas imperatora Augusta valdīšanas laikā aptuveni 1. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tā stiepās no Magras līdz Rubikonas upei Toskānā un Emīlijā-Romanijā.
J: Kuras valstis ietilpst šajā pussalā?
A: Šo pussalu veido lielākā daļa Itālijas, izņemot divas valstis - Sanmarīno un Vatikānu.
