Apenīnu pussala
Itālijas pussala jeb Apenīnu pussala (itāļu: Penisola italiana, Penisola appenninica) ir liela pussala Eiropas dienvidos. Tā iestiepjas Vidusjūrā, austrumos to apskalo Jonijas un Adrijas jūra, bet rietumos - Tirēnu jūra. Tā atrodas starp diviem lielākiem pussalām - Pireneju pussalu un Balkānu pussalu. Pussalas formas dēļ to dēvē par Lo Stivale ("zābaks"). Šo raksturīgo formu veido trīs mazāki pussali, proti, Kalabrija ("pirksts"), Salento ("papēdis") un Gargāno ("uzgalis").
Pussalas garums ir aptuveni 1000 km (620 jūdžu), un tā sākas Po ielejā ziemeļos. Apenīnu kalni aizņem lielāko daļu tās garuma. Galvenokārt šeit valda Vidusjūras klimats, lai gan kalnainajās daļās klimats ir daudz vēsāks.
Kopš Romas imperatora Augusta valdīšanas (1. gs. p.m.ē. beigās) pussalas ziemeļu robeža ir noteikta Alpu sateces baseinā. Ģeogrāfiski tā ziemeļu gals stiepjas no Magras līdz Rubikonas upei uz ziemeļiem no Apenīniem Toskānas un Emīlijas-Romānijas reģionā. Šajā definīcijā nav iekļauta Po ieleja un Alpu dienvidu nogāzes.
Gandrīz visa pussala, izņemot Sanmarīno un Vatikānu, ir Itālijas Republikas daļa.
la
Itālijas pussalas satelīta attēls 2003. gada pavasarī
Itālijas pussalas karte un tās atrašanās vieta Eiropā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Itālijas pussala?
A: Itālijas pussala, saukta arī par Apenīnu pussalu, ir liela pussala Dienvideiropā, kas iestiepjas Vidusjūrā.
Q: Kādas jūras robežojas ar Itālijas pussalu?
A: Jonijas un Adrijas jūra atrodas pussalas austrumu pusē, bet Tirēnu jūra - tās rietumu pusē.
J: Kāda ir pussalas forma?
A: Itālijas pussalas forma ir devusi tai iesauku "Lo Stivale", kas nozīmē "zābaks". Šo raksturīgo formu veido trīs mazāki pussali - Kalabrija ("pirksts"), Salento ("papēdis") un Gargāno ("uzgalis").
J: Cik garš tas ir?
A: Pussalas garums ir aptuveni 1 000 kilometru (620 jūdzes), sākot no Po ielejas ziemeļos.
J: Kāds klimats ir pussalā?
A: Kopumā lielākajā Itālijas daļā valda Vidusjūras klimats, tomēr kalnu apvidos temperatūra parasti ir zemāka.
J: Kad tika noteikta tās ziemeļu robeža?
A: Tās ziemeļu robeža tika noteikta Romas imperatora Augusta valdīšanas laikā aptuveni 1. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tā stiepās no Magras līdz Rubikonas upei Toskānā un Emīlijā-Romanijā.
J: Kuras valstis ietilpst šajā pussalā?
A: Šo pussalu veido lielākā daļa Itālijas, izņemot divas valstis - Sanmarīno un Vatikānu.
