Komunistiskais manifests — Marksa un Engelsa 1848. gada ideju pārskats

Komunistiskais manifests (1848) — Marksa un Engelss ideju kopsavilkums par šķiru cīņām, kapitālisma kritiku un ceļu uz sociālismu; vēsturisks, ietekmīgs politiskais traktāts.

Komunistiskās partijas manifests (vācu: Manifest der Kommunistischen Partei), plašāk pazīstams kā Komunistiskais manifests, ir īsa grāmata. To 1848. gadā sarakstīja vācu marksisma politikas teorētiķi Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss. Grāmata sākotnēji tika sarakstīta vācu valodā. Kopš tās pirmās publikācijas tā kļuva par vienu no pasaulē ietekmīgākajiem un pretrunīgākajiem politiskajiem manuskriptiem, un ir tulkota daudzās valodās. Grāmatā tiek analizētas pieejas šķiru cīņām (gan no pagātnes, gan tagadnes) un kapitālisma problēmas.

Grāmatā nav runāts par to, kāds komunisms būs nākotnē, un nav arī prognozēts, kāds tas būs. Tā ir gan Marksa, gan Engelsa teoriju un viedokļu par sabiedrību un politiku sajaukums. Tajā ir arī viņu rakstītās idejas par to, kā toreizējo kapitālistisko sabiedrību aizstās sociālisms un pēc tam komunisms. Īpaši, atceļot privātīpašumu un bērnu darbu, padarot ražošanas līdzekļus kopīgus, ieviešot spēcīgu progresīvo ienākumu nodokli un bezmaksas izglītību visiem.

2013. gada jūnijā grāmatas manuskripts kopā ar Kārļa Marksa "Kapitāla" I sējumu ir reģistrēts programmā "Pasaules atmiņa".

Vēsturisks konteksts

Manfests tapa 1848. gada revolucionāro nemieru laikā Eiropā, kad daudzās valstīs uzliesmoja sacelšanās pret feodālajām un aristokrātiskajām kārtām. Markss un Engelss strādāja par politiskiem aktīvistiem un teoretizētājiem, un viņiem tika uzdots sagatavot programmu jaunizveidotai Komunistiskajai līgai. Manifestā apkopotās idejas ir gan politiska polemika, gan īss marksisma mācības ievads plašākai lasītāju auditorijai.

Saturs un galvenās idejas

Manifestā iekļautas vairākas centrālas tēzes:

• Vēsturiskā materiālisma: vēsture tiek skaidrota kā šķiru cīņu vēsture — sabiedrības attīstība notiek caur pretstatiem starp šķirām.
• Kritika kapitālismam: Markss un Engelss apraksta, kā kapitālisms koncentrē bagātību nelielai īpašnieku klasei, radot ekspluatāciju un ekonomisku nestabilitāti.
• Revolūcija: komunisti tiek attēloti kā šķira, kas var novest pie buržuāzijas gāšanas un jaunas, bezšķiru sabiedrības izveides.
• Praktiskas prasības: manifestā nosauktas arī konkrētas īslaicīgas politikas, kas palīdzētu sociālismam pāriet uz komunismu.

Provisoriskās prasības (svarīgākie punkti)

Sadaļā "Ko tieši vēlas komunisti?" manifestā ir apkopoti desmit priekšlikumi — īslaicīgas reformas, kas var rasties revolucionārā situācijā. Galvenās idejas šajā sarakstā ietver:

• zemes īpašuma ierobežošanu un zemes rentēs izmantošanu sabiedrības vajadzībām;
• smagu progresīvo ienākumu nodokli;
• mantojuma tiesību atcelšanu;
• imigrantu un kontrrevolucionāru īpašumu konfiskāciju;
• kredītu un banku centralizāciju valsts kontrolē;
• transporta un saziņas līdzekļu centralizāciju;
• ražošanas līdzekļu paplašināšanu, ko kontrolē valsts;
• vispārēju darba pienākumu un industriālu organizāciju;
• rūpniecības un lauksaimniecības tuvāku sasaisti, pilsētas un laukiem tuvākas sadales;
• bezmaksas publisko skolu izglītību un bērnu darba izskaustību esošajā formā.

Tie nebija paredzēti kā galīgā programma visām valstīm, bet kā piemēri pēc kā būtu iespējams virzīties revolūcijas apstākļos.

Izdevumu vēsture un tulkojumi

Manifests pirmoreiz publicēts 1848. gadā un ātri izplatījies plašā Eiropas politiskajā diskursā. Tā īsais un argumentētais stils padarīja to piemērotu drukātiem izdevumiem, bukletiem un runām. Laika gaitā tas tika tulkots daudzās valodās un izplatīts kā starptautisks revolucionārs teksts.

Ietekme un kritika

Komunistiskais manifests ir bijis liela ietekme uz strādnieku un sociālistiskajām kustībām 19. un 20. gadsimtā. No otras puses, manifestā paustās idejas ir arī pakļautas plašai kritikai:

• kritiķi norāda uz ekonomiskām problēmām, piemēram, sadarbības un plānošanas grūtībām lielā mērogā;
• ir apspriesta politiskā prakse, kuras vārdā 20. gadsimtā tika pieļautas autoritāras metodes un represijas, kas daļēji saistīti ar to, kā marksisma idejas tika interpretētas un īstenotas dažās valstīs;
• filozofiski un ekonomiski oponenti — piemēram, liberāli ekonomisti un citas kreisuma strāvas — kritizējuši Marksa noteikumus par vēsturisko noteiktību un klases determinismu.

Mūsdienu nozīme un pēctecība

Pat ja 20. gadsimta politiskā prakse radījusi dažādas asociācijas un pretrunas ap vārdu "komunisms", manifests turpina būt svarīgs politiskās domas avots — gan akadēmiskā, gan aktīvistu līmenī. Tas bieži tiek studēts kā mācekļības teksts, kā arī kā vēsturiska liecība par 19. gadsimta sociālpolitiskajām problēmām un risinājumu mēģinājumiem.

Avoti un nozīmīgie dokumenti

Manifesta oriģinālais manuskripts un citi ar to saistīti dokumenti tiek pētīti un glabāti arhīvos. Kā minēts, 2013. gada jūnijā manuskripts kopā ar Kārļa Marksa "Kapitāla" I sējumu ir iekļauts programmā "Pasaules atmiņa". Tas apliecina dokumenta kultūras un vēsturisko vērtību globālā līmenī.

Komunistiskais manifests ir īss, bet intensīvs politisks teksts — gan par to, kā Markss un Engelss redzēja kapitālisma iekšējās pretrunas, gan par ceļiem, kādus viņi ieteica, lai sabiedrība virzītos uz lielāku vienlīdzību. Lai saprastu tā ietekmi mūsdienās, nepieciešams lasīt to gan kā vēsturisku dokumentu, gan kā daļu no plašākas ideju vēstures, ņemot vērā gan tās teorētiskos nopelnus, gan realitātē radušās sekas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir "Komunistiskais manifests"?

J: Ko analizē Komunistiskais manifests?

J: Vai Komunistiskais manifests paredz, kāds komunisms būs nākotnē?

J: Kādas ir dažas no Marksa un Engelsa idejām, kā aizstāt kapitālistisko sabiedrību?

J: Kad pirmo reizi tika publicēts Komunistiskais manifests?

J: Kādā valodā tas sākotnēji tika uzrakstīts?

Vai Komunistiskais manisfests ir reģistrēts programmā "Pasaules atmiņa"?

Meklēt pēc burta