Leošs Janáčeks — opera Příhody lišky bystroušky (Lapsiņas piedzīvojumi)
Leošs Janáčeks — opera "Příhody lišky bystroušky" (Lapsiņas piedzīvojumi): burvīga čehiska pasaka operā, kur dzīvnieki un cilvēki saplūst emocionālā, dzīvespriecīgā mūzikā.
The Cunning Little Vixen (oriģinālvalodā: čehu komponista Leoša Janāčeka opera "Příhody lišky bystroušky", burtiski tulkojams kā "Lapsiņas piedzīvojumi") ir Janáčeka viena no populārākajām operām. Janáčeks mīlēja dzīvniekus, un šajā darbā cilvēku un dzīvnieku pasaules saplūst — daži varoņi ir cilvēki, bet daudzi ir dzīvnieki. Mazos dzīvniekus, piemēram, zirnekli, vardi un cīrciņu, parasti dzied bērnu koris, kas pastiprina pasaku noskaņu un uzsver dabas daudzveidību.
Izcelsme un librets
Janāčeka ideja radās no populāra feļetona/karikatūras ar nosaukumu "Bystrouška", ko laikrakstā Lidové noviny publicēja rakstnieks Rudolfs Těsnohlídek ar ilustrācijām Stanislava Loleka. Stāsts bija par lapsiņu (lapsas mātīti) un viņas piedzīvojumiem mežā. Janāčeks no šī materiāla izveidoja savu libretu: viņš izlaida vai apvienoja dažus tēlus, nedaudz mainīja sižeta secību un apvienoja cilvēku un dzīvnieku uzvedības līnijas, lai radītu vienotu māksliniecisku vīziju. Opera bieži tiek raksturota kā lielās dzīves un dabas cikla alegorija, kurā cilvēku likteņi un dabas ritmi savstarpēji mijiedarbojas.
Muzikālā valoda un īpatnības
Janáčeka rokrakstu šajā darbā raksturo spilgta partitūras krāsu izmantošana, ritmiska elastība un tā sauktā "runas melodijas" (nápěvek řeči) izmantošana — tas nozīmē, ka daudzas melodijas balstās uz runas intonācijām un ritmu. Opera apvieno folka ietekmes, humoru, lirisku noskaņu un dramatisku dziļumu, vienlaikus izmantojot bagātu orkestrāciju, lai attēlotu dabas ainavas, dzīvnieku gaitas un cilvēku jūtas. Janáčeks izceļas ar to, ka spējēja padarīt dzīvos dzīvnieku tēlus emocionāli ticamus, nepiešķirot tiem tikai karikatūru raksturu.
Uzsākšana un ietekme
Opera pirmizrādi piedzīvoja 1924. gada 6. novembrī Brno, kur to izpildīja vietējā operas trupa. Darbs ātri guva atzinību un kopš tā laika regulāri tiek inscenēts gan Eiropā, gan citur pasaulē — to plaši iestudē gan tradicionālā operas formā, gan radošos, vizuāli bagātos uzvedumos, kuru pamatā ir gan dzīvnieku tēli, gan cilvēku simbolika.
Kad 1928. gadā Janāčeks nomira, viņa bēru ceremonijas laikā tika atskaņota operas noslēguma daļa — tas kalpoja kā emocionāls un simbolisks pēdējais apliecinājums viņa saiknei ar šo darbu un ar dabas motīviem, kas Janáčeka radošumā bija tik nozīmīgi.
Šī opera joprojām tiek vērtēta par vienu no oriģinālākajām 20. gadsimta darbiem, kas apvieno pasakainu stāstījumu ar dziļu muzikālu domāšanu, uzrunājot gan bērnus, gan pieaugušos ar savas mākslinieciskās valodas daudzslāņainību.
Viltīgās lišķes statuja Hukvaldu (Hukvaldy) parkā, ciematā, kur dzimis Janāčeks.
Operas stāsts
Mežsargs guļ zem koka. Netālu rotaļājas jauna lišķīte (šeit lišķīte nozīmē lapsu mazuli). Viņa gandrīz noķer vardi, bet tā atlec un piezemējas mežsargam uz deguna. Viņš pamostas un ierauga, ka mazā lišķīte spēlējas. Viņš noķer lāceni un paņem viņu līdzi uz mājām. Viņš viņai dod vārdu: "Asaausis".
Šarpēns ir nelaimīgs mežsarga mājiņā. Viņa pagalmā ir sasieta ar virvi. Cāļi viņu aizrāda, un suns ir garlaicīgs. Kādu dienu viņa pasaka vistām, ka tās ir muļķīgas, ja paliek pagalmā, kur viņām saimnieko gailis. Viņa saka, ka tām vajadzētu aizlidot uz brīvību. Viņa izliekas, ka mirst, tad lec augšā un sāk tās ķert. Kad mežsarga sieva iznāk ārā, Ārkšķis pārkož virvi un pazūd mežā.
Viņa atrod jauku apmetni (āderu), kurā dzīvo kazlēns. Viņa pati vēlas tur dzīvot, tāpēc izdzen kazlēnu no viņa mājas. Kādu ziemas vakaru mežzinis dzer krodziņā. Viņš ņirgājas par priesteri un skolas direktoru, ka nav atradis kādu, ko mīlēt. Viņi, savukārt, uzjautrina mežzini par to, ka viņš ir atlaidis līdaku. Skolmeistars sāk iet mājās. Viņš ir piedzēries. Viņš ierauga lišķi, kas viņam atgādina viņa bijušo mīļāko, bet viņš ir pārāk piedzēries, lai viņu aizķertu.
Asais ausis satiek skaistu jaunu lapsu tēviņu vārdā Goldskins. Abi iemīlas. Kad viņa saprot, ka ir stāvoklī, lapsa un lācene apprecas. Dadzis ir priesteris, kas viņus laulā. Pavasarī piedzimst mazuļi (lapsēni).
Mežzinis joprojām meklē mežā asausi. Kādu dienu viņš atrod beigtu zaķi. Krāpnieks pierunā mežzini uzlikt lamatas, jo viņš domā, ka Ārkšķis atgriezīsies, lai zaķi apēstu. Mežonīši ierodas un rotaļājas pie lamatām. Šarpēna saprot, ka malumednieks mēģina viņu noķert. Viņa viņu nežēlīgi uzmana un uzdrošinās viņu nogalināt. Viņš nošauj viņu ar savu šauteni, un tad viņam ir ļoti skumji.
Pēc kāda laika mežsargs guļ zem koka. Viņš pamostas, kad viņam uz rokas uzkāpj vardīte. Viņš ierauga, ka viņa priekšā rotaļājas jauna lidoņa. Viņš saka jaunajam lācēnam, ka viņa izskatās gluži kā viņas māte. Viņš sniedzas viņai pakaļ, bet tās vietā noķer vardi. Viņš to palaiž vaļā. Viņš saprot, ka dzīvei jāturpinās.
Stāsta nozīme
Janāčeks ieviesa dažas izmaiņas stāstā, kas attēlots multiplikācijas filmā. Tas padarīja to piemērotāku operai. Viņā nebija visu to varoņu, kas ir multiplikācijas filmā, un viņš mainīja stāsta secību, lai padarītu to dramatiskāku. Viņš salīdzina cilvēkus ar dzīvniekiem. Piemēram, mēs redzam, kā lipsēns Šarpērs iemīlas un izveido ģimeni. Bet mežsarga draugiem - skolas skolotājam un priesterim - nav tik paveicies ar viņu mīlas dzīvi. Priesteris izskatās kā bārenis, mežsargs ir kā priesteris. Operas izrādēs reizēm abas lomas dzied viens un tas pats dziedātājs. Operas beigas ir kā sākums. Tas parāda, ka dzīve turpinās un viena paaudze seko otrai.
Mūzika
Mūzika lieliski atbilst stāstam. Ir daudz melodiju ar ļoti aizraujošām harmonijām. Reizēm viņš izmanto modus un visu toņu skalas. Janāčeka mūzika bieži skan kā viņa valsts tautas mūzika.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir oriģinālais operas nosaukums?
A: Oriģinālais operas nosaukums ir Příhody lišky bystroušky, kas tulkojumā nozīmē "Vixen Sharp-Ears piedzīvojumi".
J: Kas ir operas komponists?
A: Operas komponists ir čehu komponists Leošs Janāčeks.
J: Kas iedvesmoja Janāčeku uzrakstīt operu?
A.: Janāčekam operas ideja radās no multfilmas ar nosaukumu "Bystrouška" (čehu valodā: "Bystrouška") par lišķi un viņas piedzīvojumiem mežā.
J: Kas ir daži no operas varoņiem?
A: Daži no operas varoņiem ir cilvēki un daži ir dzīvnieki, un dažus no mazajiem dzīvnieciņiem, piemēram, zirnekli, vardi un cvirciņu, parasti dzied bērni.
J: Kad opera tika pirmo reizi izrādīta?
A: Pirmo reizi opera tika izrādīta 1924. gada 6. novembrī Brno.
J.: Kā Janāčeks operas sižetu mainīja?
A: Janāčeks izlaida dažus varoņus, nedaudz mainīja stāsta secību un lika cilvēkiem un dzīvniekiem uzvesties līdzīgi.
J: Kāda ir Janāčeka bēru nozīme saistībā ar operu?
A: Kad 1928. gadā Janāčeks nomira, operas pēdējā daļa tika atskaņota viņa bēru laikā.
Meklēt