Dzeņu dzimta (Picidae): sugas, izplatība, biotopu draudi un aizsardzība

Dzeņi un to tuvākie radinieki pīkuļi, vistilbes un žagatas ir Picidae dzimtā. Tie ir putni, kas pieder pie Piciformes kārtas un morfoloģiski un uzvedības ziņā atšķiras no daudzām citām putnu grupām. Picidae dzimtas pārstāvjiem raksturīgs ciets knābis, spēcīgas kakla muskulatūras, īpašs galvas amortizācijas mehānisms, stīvas aste spalvas, kas atbalsta ķermeni kokā, kā arī zygodaktīlās (divas kājas uz priekšu, divas atpakaļ) pēdas, kas palīdz stāties pie stumbriem. Daudzi dzeņi izmanto taustīšanu un knābja koka vītumu vai koku kodināšanu, kā arī “drumēšanu” kā teritorijas un partnera pievilināšanas signālu. Tie parasti ligzdo koku dobumos, ko pašas izrok, un barības pamatā ir kukaiņu kāpuri, gliemeži, sēklas, dažās sugās arī sula un augļu masa.

Morfoloģija un uzvedība

Picidae sugas variē no ļoti mazām pīkuļiem līdz lieliem, masīviem dzeņiem. Kopīgas iezīmes:

• Ciets, kuplinājumam piemērots knābis — izmanto koka irdināšanai, barības izņemšanai un dobumu rakšanai.
• Stīva aste — kalpo kā atbalsts, kad putns stāv vertikālā stumbrā.
• Zygodaktīlās kājas — lieliska piekļaušanās koku stumbriem un zariem.
• Galvas amortizācija — īpašas adaptācijas, lai mazinātu triecienu, kas rodas knābja sitiena laikā.
• Komunikācija — drumming (ritmisks klauvēšana) papildus balsij kā signāls.

Izplatība un biotopi

Picidae dzimtas pārstāvji sastopami plaši visā pasaulē, izņemot dažas vecās Gondvānas daļas, kur tie nav nokļuvuši — galvenokārt Austrālijā, Jaunzēlandē, Madagaskarā un Antarktikā. Lielākā daļa sugu dzīvo mežos vai mežu biotopos, bet ir arī sugas, kas pielāgojušās parkos, alejās, stepēs un mangrovju kokos. Dažas sugas ir ļoti specializētas — piemēram, dzīvo tropu lietusmežos vai kalnu mežos, citas plaši izplatītas lauku ainavā un pilsētvidē.

Sugas un taksonomija

Šajā dzimtu grupā ir aptuveni 240 sugas un ap 35 ģintis. Taksonomija tiek pastāvīgi precizēta; DNS sekvences analīzes sniedz arvien jaunas liecības par sugu attiecībām un iekšējo sistemātiku, apstiprinot, ka Picidae ir monofiletiska grupa ar vairākām skaidrām apakšgrupām. Pēdējos gados daži taksonomiskie dalījumi un sugu atdalīšanas lēmumi balstās tieši sekvencēšanas rezultātos.

Draudi un biotopu izzušana

Daudzas dzeņu sugas ir apdraudētas vai pakļautas riskiem, galvenokārt saistībā ar biotopu izzušanu vai fragmentāciju. Galvenie draudi:

• Mežu izciršana un intensīva koksnes ieguve — zaudē ligzdošanas un barošanās kokus.
• Mežu fragmentācija — izolē populācijas, apgrūtina migrāciju un genofonda apmaiņu.
• Piesārņojums un pesticīdi — samazina kukaiņu pieejamību.
• Invazīvās sugas — konkurence par uzturu vai tieša plēsība.
• Klimata pārmaiņas — maina sezonālo barības pieejamību un piemērotu biotopu izplatību.

Dažas ikonisks problēmas piemērs ir izzušanas draudi retajām meža sugu populācijām, kā arī pazemes vai veco koku samazināšanās, kas būtiski ietekmē dobumligzdojošos dzeņus.

Aizsardzība un saglabāšana

Aizsardzības pasākumi, kas rāda labu efektu Picidae saglabāšanā:

• Mežu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana — saglabāt nobriedušus kokus un atstāt mirstošus stumbrus kā ligzdošanas vietas.
• Biotopu atjaunošana un savienošana — veidot koku koridorus, lai mazinātu fragmentāciju.
• Ligzdošanas dobumu aizsardzība un mākslīgo ligzdu (nest box) uzstādīšana tur, kur trūkst dabisko dobumu.
• Monitoring un populāciju izpēte — lai noteiktu trūcīgās populācijas un novērtētu pasākumu efektivitāti.
• Likumu izpilde un aizsardzība — sugu un biotopu tiesiskā aizsardzība, aizliegumi nelegālai izciršanai.
• Izglītība un sabiedrības iesaiste — vietējo kopienu iesaistīšana ilgtspējīgā mežsaimniecībā un putnu aizsardzībā.

Bieži nepieciešama starptautiska sadarbība, jo daudzas sugas migrē un nepazīst robežas. Pretī biotopu izzušanai tiek izstrādātas nacionālas rīcības programmas un globālas iniciatīvas, piemēram, iekļaut sugas draudu sarakstos un izstrādāt atjaunošanas plānus.

Svarīgākās atziņas

Picidae ir daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga putnu dzimta, kas pilda svarīgas funkcijas mežu ekosistēmās — no koku koku kaitēkļu regulēšanas līdz dobumu radīšanai, ko izmanto citas sugas. Lai saglabātu šo dzimtu un tās daudzveidību, nepieciešama mērķtiecīga biotopu aizsardzība, ilgtspējīga mežsaimniecība, pētījumi un sabiedrības iesaiste.

Wrynecks

Vijolveidīgie dzeņi (ģints Jynx) ir divas mazo Vecās pasaules dzeņu sugas.

Tie ir ļoti līdzīgi īstajiem dzeņiem, taču tiem trūkst stingro astes spalvu, ko dzeņi izmanto, kāpjot pa kokiem. Tie biežāk sēž uz zariem, nevis uz stāva stumbra. To knābji ir īsāki un mazāk duncisveidīgi nekā īstajiem dzeņiem. To galvenais medījums ir skudras un citi kukaiņi, ko tie atrod pūstošā koksnē vai gandrīz klajā augsnē. Ligzdošanai tie atkārtoti izmanto dzilnu caurumus, nevis paši taisa caurumus. Olas ir baltas, tāpat kā daudziem dobumperētājiem.

Šie putni var pagriezt galvu gandrīz par 180 grādiem. Ja ligzdā tiek traucēti, tie izmanto šo čūskveida galvas pagriešanu un sūkstīšanos kā draudu demonstrāciju. Šo dīvaino uzvedību izmantoja burvestībās, lai kādu apsaukātu.

Eirāzijas grieze

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc dzeņus un to tuvākos radiniekus?

J: Kādi putni pieder pie Picidae dzimtas?

J: Kur var atrast Picidae dzimtas putnus?

J: Kādos biotopos dzīvo lielākā daļa Picidae dzimtas pārstāvju?

J: Cik dzimtu ir Piciformes kārtā?

J: Ko par Picidae dzimtas pārstāvjiem liecina DNS sekvenču analīze?

J: Kādi ir daži no Picidae dzimtas apdraudējumiem?

Meklēt pēc burta