Lapsa
Lapsa ir mazs plēsīgs zīdītājs. Tās medī un ēd dzīvu barību, galvenokārt trušus un grauzējus (vāveres un peles). Tās var ēst arī zirnekļus, putnu olas un pat augļus un ogas. Dažkārt tie ēd arī līņus. Lapsu dzimtas suņu dzimtas Canidae mazākie pārstāvji.
Divpadsmit sugas pieder monofilā "īsto lapsu" ģintij Vulpes. Vēl ir aptuveni 25 dzīvas vai izmirušas sugas, kuras dažkārt dēvē par lapsām.
Lapsa ir ar smailām ausīm, šauru purnu un kuplu asti.
Lapes ir ātri un veikli skrējēji, kas dzīvo ģimenes grupās. Lapsas mātīti sauc par lapseni, bet tēviņu - par suni. Lapsu astes ir daudzfunkcionāli orgāni. Kuplā aste palīdz tām saglabāt siltumu, kamēr tās guļ aukstā laikā. Tā ir arī daļa no dzīvnieka barības krājumiem ziemai. Lapsu kuplā, kuplā aste ir viegli pamanāma, un to izmanto signālu sūtīšanai saviem ģimenes locekļiem. Aste tiek izmantota arī līdzsvara nodrošināšanai skriešanas laikā.
Lapes sastopamas visos kontinentos (izņemot Antarktīdu), galvenokārt mežos, krūmājos un tuksnešainos reģionos. Tās nav Austrālijas pirmiedzīvotājas, bet kaut kādā veidā ievestas. Apvienotajā Karalistē bija izplatīts sporta veids, kad cilvēki ar zirgiem un suņiem medīja lapsas. Tagad tas ir aizliegts.
Blanforda lapsa (Vulpes cana) nofotografēta Izraēlas dienvidos. Tā ir maza lapsa ar garu, kuplu asti. Aste kalpo kā pretsvars skrienot vai kāpjot. Šī lapsa sastopama Negevas un Jūdejas tuksnešu kalnainajos apgabalos, klinšainās nogāzēs. Tās barojas galvenokārt ar vabolēm, zirnekļiem, skudrām un termītiem.
Īstās lapsas
Ar neoficiālo terminu "īstā lapsene" apzīmē Vulpes ģints pārstāvjus.
Ir 12 Vulpus sugas. Tās ir:
- Bengālijas lapsa, Vulpes bengalensis
- Blanforda lapsa, Vulpes cana
- Kabu lapsa, Vulpes chama
- Korsakas lapsa, Vulpes corsac
- Tibetas smilšu lapsa, Vulpes ferrilata
- Polārā lapsene, Vulpes lagopus
- Kaķu lapsa, Vulpes macrotis
- Blāva lapsa, Vulpes pallida
- Ruppela lapsa, Vulpes rueppellii
- Ātrā lapsene, Vulpes velox
- Sarkanā lapsene, Vulpes vulpes (ieskaitot sudrablapseni)
- Lapsa, Vulpes zerda
Arktiskā lapsene ir iekļauta šajā ģintī kā Vulpes lagopus. Ir ģenētiski pierādījumi, kas liecina, ka tā, iespējams, ir īsta lapsene.
Dažas īstās lapsas sugas ir izmirušas. Ir atrastas fosilijas no:
- Vulpes hassini
- Vulpes praeglacialis Kormos
- Vulpes riffautae
Sarkanā lapsa Saseksā, Anglijā
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir lapsa?
A: Lapsa ir mazs plēsīgs zīdītājs, kas pieder suņu dzimtas Canidae dzimtas dzīvniekiem.
J: Ko parasti ēd lapsas?
A: Lapes medī un ēd dzīvu barību, galvenokārt trušus un grauzējus (vāveres un peles). Tās var ēst arī zirnekļus, putnu olas un pat augļus un ogas. Dažreiz tās ēd arī līsu gaļu.
J: Kādas ir dažas lapsu fiziskās īpašības?
A: Lapsa ir ar smailām ausīm, šauru purnu un kuplu asti. Tās ir ātras un veiklas skrējējas.
J: Kā lapsai vidē kalpo aste?
A: Kuplā aste palīdz saglabāt siltumu, guļot aukstā laikā, kalpo kā daļa no barības krājumiem ziemas periodā, sūta signālus citiem ģimenes locekļiem un palīdz noturēt līdzsvaru skrienot.
J: Kur var sastapt lapsas?
A.: Lapes ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, un tās dzīvo mežos, krūmājos un tuksnešainos reģionos. Tās nav Austrālijas dzimtene, bet gan kaut kādā veidā introducētas.
J: Kāda ir visizplatītākā lapsu suga?
A: Visizplatītākā lapsu suga ir sarkanā lapsa.
J: Vai savulaik Apvienotajā Karalistē lapsas bija populāras medībās ar zirgiem un suņiem?
A: Jā, savulaik Apvienotajā Karalistē bija populāri medīt lapsas ar zirgiem un suņiem, tomēr kopš tā laika šī prakse ir aizliegta.
