Leošs Janāčeks (Leoš Janáček) — čehu komponists, operu autors (1854–1928)
Leošs Janāčeks (Leoš Janáček, dzimis Hukvaldos, Morāvijā, 3. jūlijā) 1854; miris Moravska Ostravā, 12. augustā 1928) bija čehu komponists, kurš darbojās romantisma laikmeta beigās un 20. gadsimta sākumā. Viņš centās radīt mūziku, kas būtu stingri saistīta ar viņa dzimto zemi, tās valodu un tautas mūzikas tradīcijām. Janáčeka mūzikas ritms bieži vien atspoguļo runas plūsmu un īpatnējo vietējo dialekta, kurā viņš pats runāja; šī runas-melodijas pieeja viņa valodai un frāzēšanai reizēm tiek salīdzināta arī ar poļu valodas tuvumu reģiona izteiksmē.
Janáčeks kļuva plaši pazīstams galvenokārt kā operu autors; daudzas viņa operām, kuru sižeti un valoda balstās uz čehu stāstiem un literāriem avotiem. Īpašu vietu publikas un kritiķu atmiņā ieņēmusī ir "Viltīgā lišķīte", kas attēlo meža dzīvi un tajā mītošos zvēriem — nosaukumā minētā "vixen" ir lapsas mātīte. Janáčeks pievērsa lielu uzmanību dabiskām, dzīviem skanīgām melodijām un ritmiem, kas izriet no runas un lokālajām tradīcijām.
Lielākā daļa no viņa pazīstamākajiem darbiem radās viņa mūža nogalē, kad komponists piedzīvoja radošu uzplaukumu. Nozīmīgu iedvesmu tam sniedza viņa dziļā, tomēr sarežģītā attiecība ar jaunu sievieti vārdā Kamila (Kamila Stösslová). Šī saikne — galvenokārt caur sarakstiem un emocionālu ideju apmaiņu — bija iedvesmas avots daudziem viņa vēlākajiem skaņdarbiem.
Janáčeka radošais stils izceļas ar šādām īpatnībām:
- uzsvars uz runas melodijas (tā dēvētā "runas-melodija"), kas pārvēršas par tematisku materiālu;
- spēcīga folkloras un Morāvijas tautas mūzikas ietekme;
- neparasta ritmika un kolorīta orķestrācija, kas piešķir mūzikai dzīvīgumu un īpatnēju skanējumu;
- novatoriska harmonia un struktūras, kas atstāja lielu ietekmi uz 20. gadsimta mūziku.
Viņa nozīmīgākie darbi aptver gan operu žanru (piemēram, "Jenůfa", "Káťa Kabanová", "Viltīgā lišķīte", "Věc Makropulos", "Z mrtvého domu"), gan orķestra un kora darbus — starp tiem pazīstama ir arī Sinfonietta un Glagolītiskā mise. Janáčeks ilgus gadus strādāja Brno mūzikas dzīvē kā pedagogs, diriģents un konservatorijas vadītājs, veicinot reģiona kultūras attīstību un radot spēcīgu ietekmi uz čehu mūziku kopumā.
Janáčeka mantojums ir būtisks gan operas repertuāram, gan mūzikas vēsturei kopumā: viņa darbi joprojām tiek bieži spēlēti un iedvesmo jaunas interpretācijas, turklāt viņa metode — pārnēsāt runas intonācijas un lokālo muzikālo runu uz komponēto mūziku — tiek pētīta un novērtēta līdz pat mūsdienām.
Viņa jaunība
Janāčeka ģimene bija nabadzīgi cilvēki, kas dzīvoja Morāvijas laukos. Viņa vectēvs un tēvs bija mūziķi un skolotāji. Leošs bija piektais no deviņiem bērniem. Tā kā mazā māja bija pārpildīta, vienpadsmit gadu vecumā viņu nosūtīja uz Brno. Tur viņš mācījās kora skolā, taču drīz vien korim bija jāpārtrauc. Tur viņš turpināja mūzikas izglītību. Pēc gala eksāmeniem viņš divus gadus strādāja par skolotāju bez atlīdzības. Viņš kļuva par klostera kora diriģentu, kā arī par vīru kora Svatopluk diriģentu. Viņš padarīja tos par labāku kori un rakstīja tiem mūziku. Vienu gadu viņš mācījās Prāgas ērģeļskolā, taču bija ļoti nabadzīgs un nevarēja atļauties apmeklēt koncertus. Viņš turpināja diriģēt korus un sadraudzējās ar Dvoržāku. Īsu laiku viņš pavadīja Leipcigā un Vīnē.
Karjeras sākums
Pēc atgriešanās Brno viņš saderinājās ar savu klavierspēles skolnieci Zdenku Šulcovu, kurai bija tikai 14 gadi. Kad viņi apprecējās, viņai vēl nebija 16 gadu. Janāčeks Brno nodibināja (uzsāka) ērģeļskolu. Viņš bija šīs skolas direktors. Viņš arī mācīja mūziku Vecrēnas ģimnāzijā. Viņa laulība bija nelaimīga, un, lai gan viņi palika precējušies visu mūžu, viņi daudz laika pavadīja šķirti. Viņš devās ceļojumā uz Morāvijas ziemeļiem, lai vāktu tautasdziesmas, kuras viņš izmantoja dažās savās dejās orķestrim.
Janāčeks vairākus gadus rakstīja operu Jenůfa. Kad viņš to pabeidza, viņa meita bija mirusi. Daļa no viņa skumjām ir jūtamas operā. Viņš strādāja arī pie runas melodijas sistēmas (lai melodijas skanētu kā valodas ritms), kas ietekmēja viņa operas līdz mūža beigām. Jenůfa guva lielus panākumus, kad to pirmo reizi iestudēja 1904. Tajā laikā Janāčekam jau bija 50 gadu.
Vidējā karjera
Janāčeks tagad mazāk nodarbojās ar pedagoģisko darbu un koncentrējās uz Brno ērģeļskolas organizēšanu, kura pārcēlās uz jaunu ēku, jo tajā mācījās 70 audzēkņu. Viņa nākamā opera saucās Osud (Liktenis), bet viņa dzīves laikā tā netika izrādīta. Mūzika ir ļoti laba, bet librets (vārdi) bija slikts. Tas attiecas arī uz nākamo operu: Broučka kunga ekskursija uz Mēnesi. Šajā laikā viņš rakstīja kamermūziku, kā arī ļoti labu kora mūziku.
Kad sākās Pirmais pasaules karš, Janāčekam bija 60 gadu. Viņš bija labi pazīstams Morāvijā, bet maz pazīstams citās valstīs. Starp viņa kara gadu kompozīcijām ir "Taras Bulba" - skaņdarbs orķestrim, kurā aprakstīts krievu rakstnieka Gogoļa stāsts. Viņš uzrakstīja īsu patriotisku operu, lai sekotu Broučeka kunga piedzīvojumiem. Tā bija par Prāgas muižnieku, kurš nonāk 15. gadsimta husītu karu vidū.
Pēdējie gadi (1916-1928)
Savos pēdējos dzīves gados Janāčeks sarakstīja lielāko daļu lielo darbu, ar kuriem viņš ir slavens visā pasaulē. Prāgā tika iestudēta viņa opera Jenůfa. Tā padarīja viņu starptautiski slavenu. Viņš bija ļoti lepns, kad viņa valsts pēc kara kļuva neatkarīga. Viņš bija ļoti laimīgs arī tāpēc, ka bija iemīlējies Kamilā Stösslovā, kura bija par viņu 38 gadus jaunāka. Viņš sarakstīja trīs savas labākās operas: Katya Kabanová, The Cunning Little Vixen un The Makropulos Affair. Šīs operas tika iestudētas Brno un pēc tam Prāgā, un tās tika arī publicētas. Viņš sarakstīja divus stīgu kvartetus un pūtēju sekstetu: Mládi (Jaunība). Līdz 70 gadu vecumam viņš bija aizgājis pensijā no Brno ērģeļskolas. In 1926 viņš uzrakstīja orķestra skaņdarbu: Mūzikas orķestrim: Sinfonietta, kam sekoja klavierkoncerts kreisajai rokai (pianists spēlē tikai ar kreiso roku) un kameransamblim, kā arī Glagoliskā Mise. Visi šie darbi guva milzīgus panākumus gan Čehoslovākijā, gan ārzemēs, pat Ņujorkā.
In 1921 viņš bija iegādājies vasarnīcu savā dzimtajā pilsētā Hukvaldos. Tur viņš pavadīja daudz laika, komponējot, prom no aizņemtās dzīves Brno. 1928. gada vasarā viņš tur devās, un pirmo reizi Hukvaldos viņam pievienojās Kamila, viņas 11 gadus vecais zēns un viņas vīrs. Viņš strādāja pie savas pēdējās operas "No mirušo nama" trešā cēliena. Kādu dienu Kamilas dēls apmaldījās mežā. Viņi kādu laiku viņu meklēja. Janāčeks saaukstējās, viņš saslima ar pneimoniju un nomira. Viņa bēres Brno bija liels publisks pasākums, kurā tika atskaņota mūzika no viņa operas Viltīgā lišķīte.
Viņa mūzikas stils
Janāčeks uzauga romantisma perioda vidū, taču lielāko daļu savas labākās mūzikas viņš sarakstīja 20. gadsimta 20. gados, kad mūzikas stili jau bija mainījušies. Lai gan viņš nekad nerakstīja mūziku, kas skanētu tik moderni kā Stravinska vai Šēnberga mūzika, viņa mūzika ir romantiska, apvienota ar morāvu tautasdziesmām un dažkārt ar franču impresionistu, piemēram, Debisī, idejām. Mūzika, ko viņš rakstīja koriem, bieži turpinājās viņa operās. Viņa mūzika instrumentiem bieži vien sākās kā programmatiska, lai gan daudz ko no tās var baudīt, nezinot tās stāstu. Viņš mācījās rakstīt operas, mācoties no Smetanas operām, taču veica daudz izmaiņu, piemēram, saīsināja duetus un ansambļus un melodijās izmantoja tautasdziesmas. Janāčeks bija nozīmīgs ne tikai kā komponists, bet viņu atceras arī par tautas mūzikas pētījumiem, kā arī kā mūzikas teorētiķi un pedagogu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Leošs Janāčeks?
A: Leošs Janāčeks bija čehu komponists, kurš dzīvoja romantisma perioda beigās un 20. gadsimta sākumā.
Q: Kāds bija Janāčeka mērķis, radot mūziku?
A.: Janāčeks vēlējās, lai viņa mūzika skanētu raksturīgi viņa valstij.
J: Kas ietekmēja Janāčeka mūzikas ritmu?
A: Janāčeka mūzikas ritms skan kā viņa dialekta ritms, kas bija diezgan tuvs poļu valodai.
J: Ar ko Janāčeks ir slavens?
A: Janāčeks ir slavens ar savām operām, kuru pamatā ir čehu stāsti.
J: Par ko ir "Viltīgā lišķīte"?
A: "Viltīgā lišķīte" ir par dzīvniekiem mežā, un titulētā "lišķīte" ir lapsas mātīte.
J: Kad Janāčeks sarakstīja savus izcilākos darbus?
A: Lielākā daļa Janāčeka izcilāko darbu tika sarakstīti viņa mūža nogalē.
J: Kas iedvesmoja daudzus no Janāčeka pēdējiem skaņdarbiem?
A.: Jaunā sieviete vārdā Kamila bija iedvesmojusi daudzas no Janāčeka pēdējām kompozīcijām.
