Leoš Janáček

Viņa jaunība

Janāčeka ģimene bija nabadzīgi cilvēki, kas dzīvoja Morāvijas laukos. Viņa vectēvs un tēvs bija mūziķi un skolotāji. Leošs bija piektais no deviņiem bērniem. Tā kā mazā māja bija pārpildīta, vienpadsmit gadu vecumā viņu nosūtīja uz Brno. Tur viņš mācījās kora skolā, taču drīz vien korim bija jāpārtrauc. Tur viņš turpināja mūzikas izglītību. Pēc gala eksāmeniem viņš divus gadus strādāja par skolotāju bez atlīdzības. Viņš kļuva par klostera kora diriģentu, kā arī par vīru kora Svatopluk diriģentu. Viņš padarīja tos par labāku kori un rakstīja tiem mūziku. Vienu gadu viņš mācījās Prāgas ērģeļskolā, taču bija ļoti nabadzīgs un nevarēja atļauties apmeklēt koncertus. Viņš turpināja diriģēt korus un sadraudzējās ar Dvoržāku. Īsu laiku viņš pavadīja Leipcigā un Vīnē.

Karjeras sākums

Pēc atgriešanās Brno viņš saderinājās ar savu klavierspēles skolnieci Zdenku Šulcovu, kurai bija tikai 14 gadi. Kad viņi apprecējās, viņai vēl nebija 16 gadu. Janāčeks Brno nodibināja (uzsāka) ērģeļskolu. Viņš bija šīs skolas direktors. Viņš arī mācīja mūziku Vecrēnas ģimnāzijā. Viņa laulība bija nelaimīga, un, lai gan viņi palika precējušies visu mūžu, viņi daudz laika pavadīja šķirti. Viņš devās ceļojumā uz Morāvijas ziemeļiem, lai vāktu tautasdziesmas, kuras viņš izmantoja dažās savās dejās orķestrim.

Janāčeks vairākus gadus rakstīja operu Jenůfa. Kad viņš to pabeidza, viņa meita bija mirusi. Daļa no viņa skumjām ir jūtamas operā. Viņš strādāja arī pie runas melodijas sistēmas (lai melodijas skanētu kā valodas ritms), kas ietekmēja viņa operas līdz mūža beigām. Jenůfa guva lielus panākumus, kad to pirmo reizi iestudēja 1904. Tajā laikā Janāčekam jau bija 50 gadu.

Vidējā karjera

Janāčeks tagad mazāk nodarbojās ar pedagoģisko darbu un koncentrējās uz Brno ērģeļskolas organizēšanu, kura pārcēlās uz jaunu ēku, jo tajā mācījās 70 audzēkņu. Viņa nākamā opera saucās Osud (Liktenis), bet viņa dzīves laikā tā netika izrādīta. Mūzika ir ļoti laba, bet librets (vārdi) bija slikts. Tas attiecas arī uz nākamo operu: Broučka kunga ekskursija uz Mēnesi. Šajā laikā viņš rakstīja kamermūziku, kā arī ļoti labu kora mūziku.

Kad sākās Pirmais pasaules karš, Janāčekam bija 60 gadu. Viņš bija labi pazīstams Morāvijā, bet maz pazīstams citās valstīs. Starp viņa kara gadu kompozīcijām ir "Taras Bulba" - skaņdarbs orķestrim, kurā aprakstīts krievu rakstnieka Gogoļa stāsts. Viņš uzrakstīja īsu patriotisku operu, lai sekotu Broučeka kunga piedzīvojumiem. Tā bija par Prāgas muižnieku, kurš nonāk 15. gadsimta husītu karu vidū.

Pēdējie gadi (1916-1928)

Savos pēdējos dzīves gados Janāčeks sarakstīja lielāko daļu lielo darbu, ar kuriem viņš ir slavens visā pasaulē. Prāgā tika iestudēta viņa opera Jenůfa. Tā padarīja viņu starptautiski slavenu. Viņš bija ļoti lepns, kad viņa valsts pēc kara kļuva neatkarīga. Viņš bija ļoti laimīgs arī tāpēc, ka bija iemīlējies Kamilā Stösslovā, kura bija par viņu 38 gadus jaunāka. Viņš sarakstīja trīs savas labākās operas: Katya Kabanová, The Cunning Little Vixen un The Makropulos Affair. Šīs operas tika iestudētas Brno un pēc tam Prāgā, un tās tika arī publicētas. Viņš sarakstīja divus stīgu kvartetus un pūtēju sekstetu: Mládi (Jaunība). Līdz 70 gadu vecumam viņš bija aizgājis pensijā no Brno ērģeļskolas. In 1926 viņš uzrakstīja orķestra skaņdarbu: Mūzikas orķestrim: Sinfonietta, kam sekoja klavierkoncerts kreisajai rokai (pianists spēlē tikai ar kreiso roku) un kameransamblim, kā arī Glagoliskā Mise. Visi šie darbi guva milzīgus panākumus gan Čehoslovākijā, gan ārzemēs, pat Ņujorkā.

In 1921 viņš bija iegādājies vasarnīcu savā dzimtajā pilsētā Hukvaldos. Tur viņš pavadīja daudz laika, komponējot, prom no aizņemtās dzīves Brno. 1928. gada vasarā viņš tur devās, un pirmo reizi Hukvaldos viņam pievienojās Kamila, viņas 11 gadus vecais zēns un viņas vīrs. Viņš strādāja pie savas pēdējās operas "No mirušo nama" trešā cēliena. Kādu dienu Kamilas dēls apmaldījās mežā. Viņi kādu laiku viņu meklēja. Janāčeks saaukstējās, viņš saslima ar pneimoniju un nomira. Viņa bēres Brno bija liels publisks pasākums, kurā tika atskaņota mūzika no viņa operas Viltīgā lišķīte.

Viņa mūzikas stils

Janāčeks uzauga romantisma perioda vidū, taču lielāko daļu savas labākās mūzikas viņš sarakstīja 20. gadsimta 20. gados, kad mūzikas stili jau bija mainījušies. Lai gan viņš nekad nerakstīja mūziku, kas skanētu tik moderni kā Stravinska vai Šēnberga mūzika, viņa mūzika ir romantiska, apvienota ar morāvu tautasdziesmām un dažkārt ar franču impresionistu, piemēram, Debisī, idejām. Mūzika, ko viņš rakstīja koriem, bieži turpinājās viņa operās. Viņa mūzika instrumentiem bieži vien sākās kā programmatiska, lai gan daudz ko no tās var baudīt, nezinot tās stāstu. Viņš mācījās rakstīt operas, mācoties no Smetanas operām, taču veica daudz izmaiņu, piemēram, saīsināja duetus un ansambļus un melodijās izmantoja tautasdziesmas. Janāčeks bija nozīmīgs ne tikai kā komponists, bet viņu atceras arī par tautas mūzikas pētījumiem, kā arī kā mūzikas teorētiķi un pedagogu.