Liktenis (Osud) — Leoša Janáčeka opera: sižets, vēsture, kritika
Liktenis (Osud) — Leoša Janāčeka emocionālā, autobiogrāfiskā opera: sižets, vēsture, kritika, mūzikas izcilība un polemika par libreta valodu.
Liktenis (čehu: Osud) ir čehu komponista Leoša Janāčeka opera.
Janāčeks šo operu rakstīja no 1903. līdz 1905. gadam. Viņa meita Olga nomira neilgi pirms viņš sāka komponēt šo operu. Viņš tikko bija pabeidzis arī savu operu Jenůfa, kurā stāsta meitenei ir traģiskas beigas.
Jaunā dāma, kas Janāčekam uzrakstīja libretu (vārdus), bija viena no viņa meitas tuvākajām draudzenēm. Viņa rakstīja ar vārdu Tálská. Janāčeks uzskatīja, ka operai ir autobiogrāfiskas idejas. Viņš arī vēlējās mainīt rakstīšanas veidu, lai nerakstītu par vienkāršiem, lauku ļaudīm, kā tas bija darīts Jenůfa operā, tāpēc likteņstāsta ļaudis piederēja augstākajai sabiedrības šķirai, turīgajiem ļaudīm.
Operas stāsts ir visai dīvains un neticams. Tas bieži tiek kritizēts par to, ka nav loģisks. Stāsts sastāv no daudzām mazām ainām, kas padara stāstu lēkājošu. Libreta valoda ir ļoti apzināti vecmodīga. Čehu cilvēki, kas strādājuši ar šo operu, bieži ir uzskatījuši, ka šī formālā valoda ir apgrūtinājusi operas izpratni skatītājiem. Daži cilvēki ir uzskatījuši, ka, operu dziedot citās valodās, tā dažkārt ir labāka, jo valoda skan reālāk.
Tomēr, lai gan operai ir izteikta šāda kritika, tās mūzika ir viena no labākajām, ko Janāčeks ir sarakstījis.
Sižeta īss pārskats
Operas sižets koncentrējas uz cilvēku savstarpējām attiecībām, mīlestību, šķiršanos un to, kā liktenis (vai negaidīti notikumi) ietekmē indivīdu dzīves. Stāsts nav lineārs un sastāv no virknes fragmentāru aina, kas bieži maina laika plūsmu un skatpunkta fokusu. Tieši šī mozaīkveida konstrukcija rada izjūtu par sprāguļošām emocijām un reizēm šķietami neloģisku notikumu virkni.
Radīšana un vēsture
Liktenis radās Janāčeka radošajā posmā, kad komponists centās paplašināt savu tematiski-dramatisko radošumu ārpus laucinieciskiem sižetiem. Librets, ko sagatavoja Tálská, tika veidots ar apzināti formālu, novecojušu valodu, kas atspoguļo tā laika aristokrātiskās vides manieres. Kompozīcijas laikā Janāčeks strādāja daudz ar īsām, spēcīgām ainām un motīvu savienojumiem, kas vēlāk kļuva par viņa stilistiskajiem zīmoliem.
Mūzika un stils
Janāčeka mūzikā Liktenis izceļas ar raksturīgo runas melodikas (šajā gadījumā — melodijas, kas seko valodas ritmam) lietojumu, spēcīgām ritmiskām figūrām un attīstītu motiviku. Kompozīcijā bieži parādās īsi motīvi, kas atgriežas dažādās ainās un saista drāmas gabalu kopā, neraugoties uz sižeta fragmentaritāti. Orķestrējums ir krāsains un emocionāli precīzs, un Janāčeka dramaturģiskais talants izpaužas spējā radīt intensīvas skatuves ainas ar salīdzinoši nelieliem musiciāliem līdzekļiem.
Kritika un uztvere
Operu kritizējuši par romantiska, vietām neloģiska sižeta izbūvi un formāli novecojušu valodu libreta tekstā. Tomēr mūsdienu skatītāji un mūzikas pētnieki bieži atzīmē, ka tieši mūzikas valoda — spēcīgā dramatiskā orķestrācija, jutīgās melodijas un Janāčeka spēja iedzīvināt raksturus — padara darbu interesantu un muzikāli pievilcīgu. Daļai klausītāju un izpildītāju operas fragmentētība šķiet kā ziņojums par paša likteņa neparedzamību, nevis tikai sižeta trūkums.
Izpildījumi, ieraksti un mantojums
Šī opera nav tik plaši izpildīta kā Janáčeka citas lielākas operas, tomēr tai ir bijuši gan skatuves iestudējumi, gan ieraksti, kas ļāvuši interesentiem iepazīt darbu plašāk. Muzikoloģiskā interese par Janāčeka principiem — runas melodiku, motivisko attīstību un neparasto dramaturģisko formu — padara Likteni par svarīgu posmu viņa radošajā attīstībā un par interesantu izaicinājumu gan diriģentiem, gan solistiem.
Kopumā Liktenis ir darbs, kurš, kaut arī pakļauts kritikai par dramaturģijas nepilnībām, saglabā augstu muzikālu vērtību un sniedz ieskatu Janāčeka unikālajā komponēšanas manierē.
Operas stāsts
Stāsts risinās 20. gadsimta sākumā, laikā, kad Janāčeks to komponēja.
1. cēlienā Džentlmeņi, studenti un jaunas meitenes staigā pa kūrortu. Vīrieši interesējas par meiteni vārdā Míla. Míla pūlī ierauga jaunu vīrieti vārdā Živný. Živný ir komponists. Viņš un Míla kādreiz bija mīlnieki. Viņiem bija bērns. Viņa stāsta Živný, ka viņas māte bija tā, kas lika viņiem šķirties, lai viņa varētu apprecēties ar kādu bagātnieku. Māte lika viņai aizbraukt no Prāgas, lai dzemdētu bērnu laukos. Tagad abi mīlnieki vēlas aizmirst savu nelaimīgo pagātni un dzīvot kopā ar savu mazo dēlu Doubeku.
II darbība notiek vairākus gadus vēlāk. Viņi ir laimīgi dzīvojuši kopā. Kopā ar viņiem dzīvo arī Mīlas māte, kas ir nomaldījusies. Kamēr mīlnieki lasa operas stāstu, kas, šķiet, stāsta par viņu pašu dzīvi, māte kliedz, un Živný saplēš operas mūziku. Māte satver savu meitu un met sevi un Mīlu lejā pa stāvām kāpnēm.
III darbība notiek mūzikas konservatorijā vienpadsmit gadus vēlāk. Živnī skolēni, no kuriem viens ir viņu dēls Doubeks, dzied mūziku no Živnī komponētās operas. Pats Živný ir kā savas operas varonis. Operas pēdējā daļa vēl nav sacerēta. Skolēni izspēlē kādu ainu no Doubeka bērnības un izjoko to. Živný stāsta par savu operu. Iestājas vētra, un viņu nogalina zibens. Viņa opera nekad netiks pabeigta.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Fate komponists?
A: "Likteņa" komponists ir Leošs Janāčeks.
J: Kad Janāčeks uzrakstīja šo operu?
A: Janāčeks uzrakstīja "Likteni" laikā no 1903. līdz 1905. gadam.
J: Kas notika ar Janāčeka meitu, pirms viņš sāka komponēt "Likteni"?
A: Janāčeka meita Olga nomira neilgi pirms viņš sāka komponēt "Likteni".
J: Kas uzrakstīja libretu "Liktenim"?
A: libretu "Liktenim" rakstīja viens no Janāčeka meitas tuvākajiem draugiem, kurš rakstīja ar vārdu Tálská.
J.: Kāpēc Janāčeks vēlējās pāriet no rakstīšanas par vienkāršiem lauku ļaudīm savā iepriekšējā operā?
A: Janāčeks vēlējās mainīt savu iepriekšējo operu Jenůfa, lai nerakstītu par vienkāršiem lauku ļaudīm.
J: Kāpēc "Likteņa stāsts" ir kritizēts?
A.: "Likteņa" stāsts ir kritizēts par to, ka nav loģisks un sastāv no daudzām mazām ainām, kas liek stāstam lēkāt.
J: Kas ir teikts par libreta valodu lugā "Liktenis"?
A.: Runāja, ka libreta valoda lugā "Liktenis" ir ļoti apzināti vecmodīga, un tas ir apgrūtinājis tās izpratni skatītājiem. Daži cilvēki ir uzskatījuši, ka, operu dziedot citās valodās, dažkārt tā ir labāka, jo valoda skan reālāk.
Meklēt