Čārlzs Darvins: Cilvēka un dzīvnieku emociju izpausmes — pārskats (1872)
Čārlzs Darvins (1872) — pārskats par "Cilvēka un dzīvnieku emociju izpausmes": universālas emocijas, iedzimtība, sejas izteiksmes un uzvedības ģenētikas pamati.
"Cilvēka un dzīvnieku emociju izpausmes" ir Čārlza Darvina trešais nozīmīgākais evolūcijas teorijas darbs pēc "Par sugu izcelšanos" (1859) un "Cilvēka izcelsme" (1871).
Darvins to bija iecerējis kā "Cilvēka izcelšanās" sadaļu. Tomēr šī grāmata jau bija diezgan gara - tā tika izdota divos sējumos. Tāpēc "Emociju izpausmes" tika publicēta atsevišķi 1872. gadā.
Grāmata ir par to, kā emocionālā dzīve izpaužas cilvēka un citu zīdītāju sejās un darbībās. Darvins izklāsta idejas, ka mūsu emociju sistēmas ir iedzimtas un ir attīstījušās līdzīgi kā pazīstamākie cilvēka un dzīvnieku strukturālie aspekti.
Viņš pēta tādu cilvēka īpašību izcelsmi kā uzacu pacelšana pārsteiguma brīdī un garīgais apjukums, kas parasti pavada sārtumu. Grāmata ir ļoti ievērojama ar to, ka tā ir pirmā grāmata, kurā kā galvenais zinātnisko pierādījumu atspoguļošanas veids izmantotas fotogrāfijas. Tagad šo pētījumu jomu sauc par uzvedības ģenētiku. Viens no pierādījumiem, ko viņš izmanto, ir tas, ka daudzām dažādām tautām dažādās pasaules daļās ir līdzīgas sejas un emocionālās reakcijas.
Darvina pamatjautājumi bija šādi: vienota izcelsme visai cilvēku sugai un universālas cilvēka izpausmes. Turklāt ir acīmredzamas saiknes starp to, kā izpaužas cilvēka emocijas, un to, kā emocijas izpauž citi zīdītāji. Mūsu emociju izpausmes ir pielāgotas no daudzu zīdītāju emociju izpausmju pamatkopuma, kas ir kopīgs daudziem zīdītājiem. Emocionālās izpausmes ir iedzimtas, automātiskas, un tās ir grūti kontrolēt ar mūsu apziņu. Tās pārvalda senāks neapzinātais prāts. Mūsdienu pētījumi liecina, ka ir ārkārtīgi grūti izvairīties no mūsu emociju izpausmēm.
1872. gadā iznāca "Ekspresijas" tulkojums vācu valodā; 1873. un 1874. gadā sekoja holandiešu un franču valodas versijas. Otrs grāmatas izdevums ar nelieliem grozījumiem tika publicēts 1890. gadā.
Saturs un galvenās idejas
Darvins grāmatā aplūko virkni emociju un to izpausmju — piemēram, prieku, bēdām, dusmām, bailēm, pārsteigumu, nožēlu, kaunu un lepnumu — kā arī raksturo sejas izteiksmes, ķermeņa pozas un balses pazīmes, kas šīs emocijas pavada. Viņš centās parādīt, ka šīs izpausmes nav tikai kultūras iemācītas, bet daļēji bioloģiski noteiktas un pielāgojušās evolūcijas gaitā.
Metodes un pierādījumi
Darvins izmantoja daudzveidīgus pierādījumus:
- salīdzinājumus starp cilvēkiem no dažādām kultūrām;
- novērojumus par mājdzīvniekiem un citiem zīdītājiem;
- analizē fotogrāfijas un ilustrācijas — viena no pirmām reizēm zinātniskajā literatūrā, kad fotogrāfijas izmantotas kā galvenais dokumentācijas līdzeklis;
- vēsturiskus un literārus piemērus, kā arī vēsturisku novērojumu ziņojumus;
- atzīmēja gadījumus, piemēram, konģenitāli neredzīgu cilvēku emociju izpausmes, kas atbalstīja domu par iedzimtību (t.i., šiem cilvēkiem nav redzes pieredzes, tomēr viņi izrāda „parastas” sejas izteiksmes).
Grāmata ietver arī metodoloģisku pieeju — Darvins apkopoja novērojumus, aicināja līdzgaitniekus sūtīt ziņojumus un izmantoja salīdzinošo pieeju starp sugu izteiksmes formām.
Trīs skaidrojošās pamatprincipi
Darvins piedāvā trīs galvenos mehānismus, kas skaidro izpausmju attīstību:
- Utilitāras (servicējošas) ieradumu saglabāšanās — izpausmes, kas kādreiz bijušas noderīgas, saglabājas kā automātiskas reakcijas;
- Antitēze — pretējām noskaņām raksturīgas pretējas pozu un sejas izteiksmes, kuras radījušas kontrastu un skaidrību saziņā;
- Sintomatiskā nervu darbība — tiešā nervu sistēmas reakcija, kas izraisa izpausmes neatkarīgi no gribas vai adaptīvā mērķa (piem., raudāšana, mēģinājums elpot intensīvi emocionālas uztraukuma brīdī).
Ietekme, turpmāki pētījumi un kritika
Darvina darbs iedibināja pamatus emocionālās uzvedības zinātniskai pētīšanai, ietekmējot psiholoģiju, etoloģiju, antropoloģiju un neirozinātnes. Vēlākie pētnieki, piemēram, P. Ekman, atrada atbalstu universālo sejas izteiksmju idejai, veicot eksperimentus ar dažādām kultūrām.
Tajā pašā laikā grāmatu ir kritizējuši par iespējamu pārlieku akcentu uz universālismu, nepietiekamu uzmanību kultūras ietekmei un par to, ka ne visas emocijas tiek vienādi labi skaidrotas ar Darvina principiem. Mūsdienu pieejas akcentē gan bioloģiskos, gan sociokulturālos faktorus, kā arī sarežģītu neirālo mehānismu lomu.
Struktūra un praktiskas piezīmes
Grāmata sākas ar ievadu par pētījuma metodi un teorētiskajiem pamatiem, pēc tam seko nodaļas, kas veltītas dažādām emocijām un to izpausmēm cilvēkiem un dzīvniekiem, kā arī salīdzinājumiem un attēlojumiem. Darvins bieži izmantoja konkrētus, saprotamus piemērus — piemēram, uzacu pacelšana pārsteiguma brīdī, žokļa satveršana un zobu atklāšana dusmās vai bailēs, sārtums vai bālums kā asinsrites izmaiņu sekas — lai parādītu, kā reakcijas saistītas ar fizioloģiju un uzvedību.
Izdevumi, tulkojumi un mantojums
Kā minēts, oriģinālais angļu izdevums parādījās 1872. gadā; tulkojumi vācu, holandiešu un franču valodā sekoja nākamajos gados. Otrs izdevums 1890. gadā saturēja nelielus labojumus un papildinājumus. Grāmata joprojām tiek citēta kā nozīmīgs vēsturisks avots emocionālo izpausmju pētījumos un uztur diskusijas par to, kā saprast cilvēka psihes un uzvedības evolūciju mūsdienu kontekstā.
Kopsavilkums: "Cilvēka un dzīvnieku emociju izpausmes" ir Darvina mēģinājums sistemātiski parādīt, ka emocionālās izpausmes ir evolūcijas produkts — daļēji iedzimtas, salīdzinošas starp sugām un daļēji universālas cilvēkām. Darvina kombinācija no salīdzinošiem novērojumiem, fotogrāfiskām liecībām un loģiskām interpretācijām padarīja šo darbu par vienu no pirmajiem nozīmīgajiem mēģinājumiem veidot zinātnisku emociju teoriju.

21. attēls, "Šausmas un mokas", no Gijoma Dišēna de Bulonē fotogrāfijas (vairāk attēlu)
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Čārlza Darvina trešā nozīmīgā evolūcijas teorijas darba nosaukums?
A: "Emociju izpausmes cilvēkā un dzīvniekos".
J: Kad šī grāmata tika publicēta?
A: Grāmata tika publicēta atsevišķi 1872. gadā.
J: Par ko ir grāmata?
A: Grāmata ir par to, kā cilvēka un citu zīdītāju sejās un darbībās izpaužas emocionālā dzīve.
J: Kā Darvins izklāsta savas idejas?
A: Darvins izklāsta idejas, ka mūsu emociju sistēmas ir pārmantotas un ir attīstījušās līdzīgi kā pazīstamākie cilvēka un dzīvnieku strukturālie aspekti. Viņš pēta tādu cilvēka īpašību izcelsmi kā uzacu pacelšana pārsteiguma brīdī un garīgais apjukums, kas parasti pavada sārtumu.
J: Kāda veida pierādījumus Darvins izmanto, lai pamatotu savas teorijas?
A: Darvins izmanto fotogrāfijas kā galveno veidu, lai parādītu zinātniskus pierādījumus, kā arī aplūko, cik daudzām dažādām tautām dažādās pasaules daļās ir līdzīgas sejas un emocionālās reakcijas.
J: Kādi ir daži Darvina pamatpunkti šajā darbā?
A: Daži galvenie Darvina izvirzītie punkti ir šādi: vienota izcelsme visai cilvēku sugai, universālas cilvēku izpausmes, saikne starp to, kā cilvēki izrāda emocijas, un citiem zīdītājiem, emociju izpausmes ir pārmantojamas, automātiskas, grūti kontrolējamas ar apzinātu prātu, bet tās vada neapzināts prāts, mūsdienu pētījumi liecina, ka ir grūti izvairīties no emociju izpausmēm.
J: Kurās valodās ir tulkota grāmata The Expression?
A:Izteiksme ir tulkota vācu (1872), holandiešu (1873) franču (1874), franču (1874) valodās. Otrs izdevums ar nelieliem grozījumiem tika publicēts arī 1890. gadā.
Meklēt