Strādnieku partija (portugāļu: Partido dos Trabalhadores; saīsināti PT) ir kreisā politiskā partija Brazīlijā. Partijas pamatā ir demokrātiskā sociālisma idejas un darba cilvēku interešu aizstāvība. PT locekļu vidū ir gan kristīgās kreisās, leiborisma, marksisma-ļeņinisma, trockisma, demokrātiskā sociālisma un sociāldemokrātijas piekritēji, gan arodbiedrību aktīvisti, intelektuāļi un sabiedriskie darbinieki.

Vēsture un dibināšana

Partiju 1980. gada 10. februārī Sanpaulu nodibināja grupa arodbiedrību līderu, kristīgo kreiso kustību dalībnieku, intelektuāļu un vietējo aktīvistu; vienu no agrīnajiem organizatoriem bija arī Pols Singers. PT radās kā reakcija uz militārrežīma atkusni 1970.—1980. gados un kā centieni apvienot darba ņēmēju kustību, izglītības aktīvistus un sociālos judīšus ilgtermiņa politiskai pārstāvībai.

Ideoloģija un iekšējās plūsmas

Oficiāli partija deklarē sevi kā kreiso, demokrātiski sociālistisku spēku, kas prioritizē darba tiesības, sociālo taisnīgumu un plašāku valsts iesaisti sabiedriskajos pakalpojumos. Vienlaikus PT ir sadalīta vairākās iekšējās frakcijās — no radikālākiem antikapitalistiskiem spārniem līdz pragmatiskākiem, reformu orientētajiem politiķiem — kas ietekmē partijas retoriku un stratēģiju vēlēšanu laikā.

Valsts pārvaldē un politiskā ietekme

PT guva nozīmīgu ietekmi, nonākot pie varas 2003. gadā, kad par prezidentu kļuva Luiss Inasi Lula da Silva. Viņa valdīšanas laikā (2003–2010) tika īstenotas vairākas sociālās politikas programmas, piemēram, Fome Zero un plaši pazīstamā Bolsa Família, kas mērķēja samazināt nabadzību un paplašināt piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei. PT arī nostiprināja savu pozīciju reģionālajās varas struktūrās un vietvarās.

2011. gadā Brazīlijas prezidente kļuva Dilma Rusefa, arī PT locekle; viņas otrais pilnvaru termiņš tika pārtraukts ar impīčmentu 2016. gadā, kas radīja plašas diskusijas un politisku polarizāciju valstī. PT biedri un atbalstītāji šo notikumu bieži traktēja kā daļu no politiskas cīņas pret partiju.

Vēlēšanu rezultāti un reģionālā atbalsta bāze

PT tradicionāli gūst atbalstu industriālajās pilsētās, arodbiedrību vidē un nabadzīgākajos reģionos, īpaši ziemeļos un ziemeļaustrumos. 2010. gada vēlēšanās Dilma Rusefa saņēma ievērojamu atbalstu no maznodrošinātajiem vēlētājiem un plašu atbalstu arī no katoļiem. Partijas reģionālais atbalsts un sociālās programmas veicināja tās popularitāti plašos sabiedrības slāņos.

Korupcijas skandāli un juridiskās problēmas

PT ir nokļuvusi vairāku nopietnu korupcijas skandālu centrā. 2005. gadā atklātais «Mensalão» skandāls atklāja sistēmisku korupciju valsts līmeņa maksājumu shēmās, kas ietekmēja partijas reputāciju. Tāpat „Operação Lava Jato” (Eļļas mazgāšanas operācija) un saistītās izmeklēšanas 2010. gadu vidū un beigās noveda pie dažādu PT politiķu, tostarp kādreizējā prezidenta statusā nonākušu personu, apsūdzībām. Dažas lietas vēlāk tika pārsūdzētas vai anulētas, un tiesu lēmumu atšifrējumi radīja daudz diskusiju par tiesvedības politisko ietekmi.

Organizācija un darbības formāts

PT darbojas gan nacionālā līmenī, gan reģionālos un komunālos līmeņos, izmantojot kongresus, reģionālās struktūras un arodbiedrību tīklus, lai koordinētu politiku un kandidātus. Partija bieži izmanto masveida kampaņas sociālajos jautājumos un strādā, lai piesaistītu jaunus biedrus caur izglītības programmām un vietējām akcijām.

Mūsdienu izaicinājumi un perspektīvas

PT joprojām ir viens no svarīgākajiem Brazīlijas politiskajiem spēkiem, taču tai jārisina iekšējās nesaskaņas, reputācijas atjaunošana pēc skandāliem un spēja adaptēties mainīgai vēlētāju bāzei. Partijas nākotne būs atkarīga no tās spējas apvienot dažādas iekšējās frakcijas, piedāvāt pārliecinošu sociālekonomisku programmu un atjaunot sabiedrības uzticību.

Divi Brazīlijas prezidenti ir bijuši šīs partijas biedri — Luiss Inasi Lula da Silva un Dilma Rusefa — kas uzsvērtu PT lomu mūsdienu Brazīlijas politiskajā vēsturē.