AlegsaOnline.com

1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas: Rūzvelta ceturtā uzvara

1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas: Franklins D. Rūzvelts izcīna ceturto uzvaru Otrā pasaules kara laikā — kampaņas, politiskie izaicinājumi un slēptie veselības noslēpumi.

Autors: Leandro Alegsa

17-10-2025

1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas notika otrdien, 1944. gada 7. novembrī. Līdzšinējais prezidents Franklins D. Rūzvelts (FDR) uzvarēja republikāni Tomasu E. Djūiju. Vēlētāju kolēģijā Rūzvelts ieguva 432 balsis, bet Dīvijs - 99 balsis. Rūzvelts, demokrāts, ieguva vēl nepieredzētu ceturto prezidenta pilnvaru termiņu. Šīs vēlēšanas notika, kad valsts un sabiedrotie bija dziļi iesaistīti Otrajā pasaules karā, un uzvaras tuvums kara laukos uzlaboja Rūzvelta pozīcijas vēlētāju acīs.

Fons

Vēlēšanas notika Otrā pasaules kara otrajā pusē. Šajā laikā Amerikas Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem karš noritēja veiksmīgi — 1944. gada vasarā tika īstenots Normandijas izsēšanās (D‑Day), un Eiropā sākās plašāka pretuzbrukuma fāze. Šie panākumi pastiprināja vēlmi sabiedrībai turpināt stabilu vadību un nodrošināt beztraucētu pāreju uz pēckara laiku. Tajā pašā laikā iekšpolitiskie jautājumi — ekonomikas atveseļošanās pēc Jaunā kursa (New Deal) programmu īstenošanas un debates par valdības lielumu — palika nozīmīgi.

Kandidāti un kampaņa

Rūzvelts bija jau ļoti pazīstams līderis, kurš vadīja valsti cauri Lielajai depresijai un pašreizējam karam. Viņa vadība deva viņam spēcīgu atbalstu, lai kandidētu uz atkārtotu termiņu, kaut gan viņa veselības stāvoklis bija vērā ņemams jautājums — tas tika daļēji slēpts no plašākas publikas. Demokrātu partijā par viceprezidenta kandidātu sacēlās debates: Rūzvelta esošais viceprezidents Henrijs A. Voless (Henry A. Wallace) bija populārs starp progresīvajiem vēlētājiem, bet partijas līderi bažījās par viņa politiskajiem uzskatiem un pieņēma lēmumu nominēt par viceprezidenta kandidātu Hariju S. Trumanu, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu faktoru pēc Rūzvelta nāves.

Ņujorkas gubernators Djūijs (Dewey) rīkoja kampaņu pret "Jauno kursu" un par mazāku valdību. Viņa viceprezidenta kandidāts bija Džons V. Brikers (John W. Bricker). Djūija kampaņa centās pārliecināt vēlētājus, ka nepieciešama korekcija valdības politikā pēc kara, taču viņam bija grūtības pārliecināt plašu sabiedrību mainīt kursu, kamēr ASV atradās karā un Rūzvelta vārds bija saistīts ar stabilitāti.

Rezultāti

Rezultāti apliecināja Rūzvelta lielo priekšrocību: vēlētāju kolēģijā viņš saņēma 432 elektoru balsis pret Djūija 99 balsīm (no kopumā 531 elektoru). Popularitātes izteiksmē Rūzvelts saņēma aptuveni 25,6 miljonus balsu (apm. 53,4% balsu), bet Djūijs — apmēram 22,0 miljonus (apm. 45,9%). Uzvara nodrošināja Rūzveltam ceturto pilnvaru termiņu, kas bija vēsturiski nepieredzēts un izraisīja plašas diskusijas par amata termiņa ierobežojumiem nākotnē.

Sekas un nozīme

Rūzvelts drīz pēc inaugurācijas vairs nebija spējīgs pabeigt četru gadu pilnvaru termiņu — viņš nomira 1945. gada 12. aprīlī, aptuveni trīs mēnešus pēc amata uzsākšanas, un par viceprezidentu kļuva Harijs S. Trumans, kurš pabeidza Rūzvelta otro četrgadi. Rūzvelta četri termiņi un saistītās debates par amata koncentrāciju radīja politisku un konstitucionālu reakciju: 1951. gadā tika ratificēts 22. grozījums ASV Konstitūcijai, kas ierobežo prezidenta amata pildīšanu ar diviem pilnvaru termiņiem.

1944. gada vēlēšanas atstāja ilgtermiņa ietekmi uz ASV politiku — tās nostiprināja vēlētāju vēlmi pēc stabilas vadības karā un vienlaikus izraisīja plašāku diskusiju par atbildību, veselību un pārredzamību, kā arī par to, kā partijām jāorganizē kandidātu atlase grūtos vēsturiskos brīžos.

Kampaņa

Republikāņi rīkoja kampaņu pret Jauno kursu. Viņi vēlējās mazāku valdību un mazāk regulētu ekonomiku. Galvenais Rūzvelta kampaņas temats bija viņa nepārtrauktā popularitāte. Lai kliedētu baumas par savu slikto veselību, Rūzvelts uzstāja, ka oktobrī dosies enerģiskā kampaņas braucienā un brauca atklātā automašīnā pa pilsētas ielām. Kampaņas kulminācija notika, kad Rūzvelts valsts radio uzstājās ar runu, kurā viņš izsmēja republikāņu apgalvojumus, ka viņa administrācija ir korumpēta un nelietderīgi rīkojas ar nodokļu naudu. Īpaši viņš izsmēja republikāņu apgalvojumu, ka viņš esot nosūtījis ASV jūras kara flotes kuģi, lai Aļaskā paņemtu viņa skotu terjeru Falu. Viņš piebilda, ka "Fala bija dusmīgs" par šādām baumām. Runu uzņēma ar skaļiem smiekliem un aplausiem. Reaģējot uz to, dažas dienas vēlāk Devijs Oklahomasitijā, Oklahomā, valsts radio uzstājās ar asu partizānu runu. Viņš apsūdzēja Rūzveltu, ka viņš ir "neaizstājams" korumpētām lielpilsētu demokrātu organizācijām un Amerikas komunistiem. Djūijs arī nosauca Rūzvelta kabineta locekļus par "raibo komandu". Tomēr kampaņas laikā sabiedrotie guva vairākus panākumus kaujas laukā Eiropā un Klusajā okeānā. To vidū bija Parīzes atbrīvošana 1944. gada augustā un veiksmīgā kauja pie Leitijas līča Filipīnās 1944. gada oktobrī. Tie bija Rūzvelta lielākie ieguvumi viņa kampaņā.

Rezultāti

Rūzvelts un viņa viceprezidenta amata kandidāts Harijs S. Trumens tautas vēlēšanās ieguva 25 612 916 balsis (53,39%). Kopā viņi ieguva 432 elektorāta balsis (81,4 %).
Djūijs un viņa viceprezidenta amata kandidāts Džons Brikers tautas vēlēšanās saņēma 22 017 929 balsis (45,89%). Kopā viņi saņēma 99 elektorāta balsis (18,6 %).

1944. gada prezidenta vēlēšanas bija pagrieziena punkts Amerikas politikā divu iemeslu dēļ. Tā bija pirmā reize, kad prezidenta amata kandidāts bija dzimis 20. gadsimtā. Tā bija pēdējā reize, kad demokrāti ieguva visus štatus ASV dienvidos. Vēlēšanām bija vēl vismaz viena ilgtermiņa ietekme. Tās noveda pie tā, ka 1951. gadā tika pieņemts ASV Konstitūcijasdivdesmit otrais grozījums. Tas aizliedz ikvienam būt Savienoto Valstu prezidenta amatā vairāk nekā divus termiņus.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas uzvarēja 1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās?

A: Līdzšinējais prezidents Franklins D. Rūzvelts (FDR) uzvarēja republikāni Tomasu E. Djūiju (Thomas E. Dewey) vispārējās vēlēšanās. Vēlētāju kolēģijā Rūzvelts ieguva 432 balsis, bet Dīvijs - 99 balsis.

Kāds bija šo vēlēšanu datums?

A: 1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas notika 1944. gada 7. novembrī.

J: Kuru partiju pārstāvēja FDR?

A: FDR pārstāvēja Demokrātu partiju.

Jautājums: Cik termiņu prezidenta amatā līdz šim laikam bija bijis FDR?

A.: Līdz tam laikam FDR prezidenta amatā bija nostrādājis vēl nebijušus četrus termiņus.

J: Kāda bija gubernatora Tomasa E. Djūija platforma viņa kampaņas laikā?

A.: Savas kampaņas laikā gubernators Tomass E. Djūijs (Thomas E. Dewey) rīkoja kampaņu pret "Jauno kursu" un par mazāku valdību.

Vai bija šaubas, ka Rūzvelts kandidēs uz vēl vienu prezidenta amata termiņu?

A.: Bija maz šaubu, ka viņš kandidēs uz vēl vienu prezidenta amata termiņu, jo viņa veselība bija pasliktinājusies.

Jautājums: Kas nomainīja Rūzveltu pēc viņa nāves trīs mēnešus pēc ceturtā pilnvaru termiņa sākuma?

A: Pēc tam, kad Rūzvelts nomira trīs mēnešus pēc ceturtā pilnvaru termiņa sākuma, viņa vietā stājās viceprezidents Harijs S. Trumans, kurš aizvadīja atlikušo pilnvaru termiņu.