Federālistu partija ASV (1792–1816) — vēsture un ideoloģija
Federālistu partija (1792–1816): Aleksandra Hamiltona vadīta nacionālistiska, protirgotāju un banku politika, finanšu reformas un pretkara nostāja — partijas vēsture un ideoloģija.
Federālistu partija (jeb Federālā partija) bija viena no pirmajām organizētajām politiskajām partijām Amerikas Savienotajās Valstīs, pastāvot aptuveni no 1792. līdz 1816. gadam. Līdz 1801. gadam federālisti kontrolēja federālo valdību; partijas galvenie ideologi un organizatori — Aleksandrs Hamiltons un viņa atbalstītāji — izveidoja stingru finanšu politikas programmu, kas bija vērsta uz valsts kredītspēju un rūpniecības attīstību. Džordža Vašingtona pirmajā pilnvaru termiņā Hamiltons kļuva par Valsts kases sekretāru, un tieši no šī perioda radās partijas cietais kodols.
Ideoloģija un galvenās politikas
Federālistu partijas pamatidejas var raksturot šādi:
- Skaidra un spēcīga centrālā valdība: federālisti uzskatīja, ka spēcīga valsts vara ir nepieciešama, lai nodrošinātu stabilitāti un attīstību.
- Finanšu un ekonomikas politika: atbalsts valsts parādu konsolidācijai, nacionālajai bankai un fiskālai disciplīnai — idejas, kuras izstrādāja Hamiltons.
- Brīvā tirgus un rūpniecības attīstība: aizstāvība tirdzniecības, rūpniecības un komerciālo interešu, īpaši pilsētās un ostu centros.
- Elastīga Konstitūcijas interpretācija: federālisti atbalstīja loose (elastisku) pieeju Konstitūcijai, ļaujot federālajai varai plašākas pilnvaras (pretstatā tautasfrakcijai, kas pieprasīja stingrāku interpretāciju).
- Ārpolitika: parasti pro-Britu orientācija tirdzniecības un drošības apsvērumu dēļ; pretinieki — Džefersona republikāņi — biežāk simpatizēja Francijai, it īpaši revolūcijas sākuma posmā.
Atbalsta bāze un organizācija
Federālistu atbalstītāji galvenokārt nāca no pilsētām, ostu un tirdzniecības centriem — īpaši Jaunanglijas štatos. Hamiltona finanšu aģentu tīkls un sakari ar baņķieriem un tirgotājiem palīdzēja izveidot koalīciju lielākajās pilsētās. Kā rakstīts, viņa mēģinājums vadīt politiku no galvaspilsētas pārvērtās no vietējas frakcijas par nacionālu partiju.
Vēsturiski notikumi un loma valdībā
Dažas svarīgākas epizodes federālistu vēsturē:
- Valsts dibināšanas un pirmajos gados: Hamiltona finanšu programmas īstenošana, tajā skaitā valsts parādu uzņemšanās un Federalistu raksti (raksti un eseju kopa, kas atbalstīja Konstitūciju).
- Prezidentūra: pēc Vašingtona laika federālistu līderi spēja novest pie savas partijas ietekmes, un vienā periodā — ar Džonu Adamsu — federālisti ieņēma Valsts prezidenta amatu.
- Alien and Sedition Acts (1798): federālistu pieņemtie likumi, kas pastiprināja valdības pilnvaras attiecībā uz imigrāciju un kritikas ierobežošanu, izraisīja plašu sabiedrisko neapmierinātību un deva materiālu opozīcijai.
- Tiesu ietekme: federālistu prezidentu iecelti tiesneši, piemēram, Johna Marshalla laikā, palīdzēja nostiprināt federālo varu un tiesu pārākumu (t.sk. svarīgās precedentu lietās).
- 1812. gada karš: federālisti lielākoties bija pret karu ar Lielbritāniju; šī nostāja, it īpaši Jaunanglijas štatos, izraisīja spriedzi starp valsts reģioniem.
Leģendārās personības
Partijas centrālie līderi bija Aleksandrs Hamiltons (finanšu arhitekts) un daudzi citi Jaunanglijas politiķi un juristi. Federālistu hierarhijā svarīga loma bija arī prezidentiem un tiesnešiem, kuri nostiprināja federālistu politiku un institucionālos principus.
Samata un sabrukums
Federālistu ietekmes samazināšanās notika vairākos posmos:
- 1798.–1800. gadu pretrunas un reakcija uz Alien and Sedition Acts samazināja partijas popularitāti ārpus tās bāzes.
- 1800. gadā notika partijas zaudējums prezidenta vēlēšanās, un kopš 1801. gada Federālisti sāka zaudēt federālās varas kontroli.
- 1812. gada kara pretrunīgā nostāja un 1814.–1815. gada Hartfordas konvents, kur Jaunanglijas federālistu delegāti apsprieda neapmierinātību ar federālo politiku, padarīja partiju par politiski neaizsargātu — daudzi to uztvēra kā reģionālu un pat dislojalitātes izpausmi kara laikā.
- Pēc 1815. gada, kad sākās tā dēvētā "Vienprātības laikmeta" (Era of Good Feelings) valsts politika ap Rietumu un Džejms Monro saliedētā vadībā, Federālistu partija faktiski sabruka; 1816. gadā tā beidza būt konkurētspējīga nacionālā partijā.
Mantojums
Lai gan Federālistu partija formāli izzuda, tās idejas atstāja paliekošu ietekmi: spēcīga federālā vara, attīstīta tiesu prakse, valsts finanšu institūcijas un rūpnieciskās attīstības politikas principi. Daži bijušie federālistu piekritēji vēlāk iesaistījās citās politiskajās kustībās, tostarp Whigu veidošanā, un federālistu institucionālās izvēles — īpaši tiesu precedenti — saglabājās ASV politiskajā sistemā.
Ap 1790. gadu Hamiltons un citi publicēja vairākus avīžu rakstus, kas mūsdienās ir pazīstami kā Federalistu raksti. Partijas vēsture ir svarīga, lai saprastu Amerikas agrīno politisko domu, Konstitūcijas interpretācijas strīdus un pārvaldes institūciju attīstību.
Aleksandra Hamiltona portrets, autors Džons Trumbuls, 1792. gads.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Federālistu partija?
A: Federālistu partija bija amerikāņu politiskā partija no 1792. līdz 1816. gadam.
J: Kas dibināja Federālistu partiju?
A: Aleksandrs Hamiltons izveidoja partiju Džordža Vašingtona pirmā pilnvaru termiņa laikā.
J: Ko Aleksandrs Hamiltons vēlējās valdībai?
A: Hamiltons vēlējās spēcīgu valsts valdību ar finansiālu uzticamību.
J: Kā Hamiltons izveidoja atbalstītāju tīklu?
A: Viņš un viņa valsts kases aģentu tīkls centās apvienot valdības draugus, īpaši tirgotājus un baņķierus, desmit jaunajās lielākajās valsts pilsētās.
J: Kā tā kļuva par nacionālu frakciju?
A: Viņa mēģinājumi vadīt politiku valsts galvaspilsētā, lai panāktu savu plānu pieņemšanu Kongresā, izraisīja spēcīgu reakciju visā valstī, kas noveda pie tā, ka tas kļuva par nacionālu frakciju.
J: Kādi bija tās uzskati par ārpolitiku?
A: Partija iebilda pret 1812. gada karu un pēc kara 1816. gadā samazinājās.
J: Kas ir federālistu dokumenti?
A:Federālistu raksti ir Hamiltona un citu autoru avīžu raksti, ko viņi publicēja aptuveni no 1790. gada.
Meklēt