Pakistānas ārpolitika un starptautiskās attiecības — pārskats

Pakistānas ārpolitika un starptautiskās attiecības: pārskats par Kašmiras konfliktu, aliansēm ar Ķīnu un ASV, reģionālo sadarbību un drošības izaicinājumiem.

Pakistāna ir otra lielākā musulmaņu valsts pēc iedzīvotāju skaita (aiz Indonēzijas) un vienlaikus vienīgā musulmaņu valsts, kurai ir kodolieroči. Tā ir nozīmīga Islāma konferences organizācijas (OIC) locekle un aktīvi piedalās starptautiskajās institūcijās, tostarp kā Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle.

Pakistānas ārpolitika nosaka valsts drošības un ekonomiskos interesus reģionā un ārpus tā. Vēsturiskie konflikti, ģeopolitiskā atrašanās vieta pie Persijas līča ietekmē, daudzgadu militāras un drošības partnerības, kā arī iekšējā politika (t.sk. attiecības starp civilās un militārās varas struktūrām) formē Pakistānas starptautiskās attiecības.

Attiecības ar Indiju un Kašmiru

Attiecības ar kaimiņvalsti Indiju tradicionāli ir bijušas spriedzes pilnas. Abas valstis ir iesaistītas ilgstošā strīdā par Kašmiras reģionu, kas radījis vairākus bruņotus konfliktus un divpusējas krīzes. Papildus teritoriju strīdiem, divās nukleārajās dalībvalstīs jūtama pastāvīga drošības dilemmas dinamikā — tas padara konfliktu reģionā īpaši bīstamu. Pēdējos gados ir bijuši mēģinājumi sarunām un pārbraukt uz pragmatiskāku sadarbību, taču pārtraukumi un uzliesmojumi joprojām izjauc progresu.

Ciešās attiecības ar Ķīnu un reģionālās iniciatīvas

Pakistānai ir ilgstoši labas attiecības ar Ķīnu, kuras pamatā ir stratēģiska partnerība, militāra tehnoloģiju sadarbība un nozīmīgas ekonomiskas investīcijas. Viens no centrālajiem projektiem ir China–Pakistan Economic Corridor (CPEC), kas ietver infrastruktūras attīstību, ostu modernizāciju (t.sk. Gvadāra potenciālu) un enerģētikas projektus. Šī partnerība nostiprina Pakistānas lomu reģionālajā tirdzniecībā un enerģētikas piegādes ķēdēs.

Attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm

Pakistāna saglabājusi plašas divpusējas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Attiecības laikā ir bijis gan sadarbības periods, gan spriedze — īpaši pēc 2001. gada un ASV vēršanās pret terorismu, kā arī pēc 2011. gada operācijām un citām drošības jomām. ASV ir sniegusi ekonomisko un militāro atbalstu, taču Pakistānas un ASV starpā ir bijušas arī domstarpības par izlūkošanu, augstākā līmeņa militārajām operācijām un Afganistānas politikas redzējumu.

Afganistāna, Irāna un Persijas līča valstis

Pakistānai ir sarežģītas attiecības ar Afganistānu, kurām ietekmi atstāj gan robežstāvoklis, gan arābu‑ārvalstu un talibu aktivitātes, gan bēgļu plūsmas. Sadarbība un spriedze mainās atkarībā no Afganistānas iekšpolitiskās situācijas un drošības stāvokļa reģionā. Attiecības ar Irānu ir vēsturiski svārstīgas — tām ir kopīgas robežas, tirdzniecība, bet arī ideoloģiskas un sektaiskas spriedzes vietām ir ietekmējušas sadarbību. Pakistāna uztur intensīvu dialogu ar Persijas līča valstīm (Saudiju Arābiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem u.c.) — īpaši ekonomiskajās, finansiālajās un reliģiskajās jomās.

Vēsturiskās alianšu saites un reģionālās organizācijas

Lielāko daļu Aukstā kara laika Pakistāna ārpolitikā bija orientēta pret Padomju Savienību, tāpēc valsts nostiprināja attiecības ar Rietumiem un Ķīnas Tautas Republiku. Pakistāna bija ASV sponsorēto militāro alianšu CENTO un SEATO dalībniece. Pēc Padomju iebrukuma Afganistānā Pakistānas alianses ar ASV un citiem Rietumiem kļuva īpaši tuvas.

1964. gadā tika parakstīts reģionāls paktējs par sadarbību ar Turciju un Irānu (RCD), bet pēc Irānas revolūcijas RCD beidza pastāvēt. 1985. gadā, pēc Pakistānas un Turcijas iniciatīvas, tika nodibināta Ekonomiskās sadarbības organizācija (ECO), kas turpina veicināt tirdzniecību un transporta savienojumus starp dalībvalstīm.

Galvenie ārpolitikas izaicinājumi un prioritātes

• Drošība un terorisms: cīņa pret starptautisko un iekšējo terorismu, grūtības robežu kontrolē un militārās operācijas ietekmē attiecības ar kaimiņiem un partneriem.
• Ekonomiskā sadarbība: nepieciešamība piesaistīt investīcijas, mazināt ārējo parādu spiedienu un attīstīt infrastruktūras projektus (piem., CPEC).
• Nukleārā politika: kodolieroču jautājums un starptautiskā uzmanība attiecībā uz proliferāciju un drošības garantijām.
• Diplomātiskā līdzsvarošana: spiediens noturēt labas attiecības ar Ķīnu un vienlaikus sadarboties ar ASV, kā arī attīstīt attiecības ar Krieviju, Turciju un Persijas līča valstīm.
• Reģionālā loma: starptautiskā integrācija, dalība OIC un ANO miera misijās, centieni kļūt par starpnieku reģionālajos konfliktos.

Starptautiskā reputācija un diplomātiskās aktivitātes

Pakistāna regulāri iesaistās ANO misijās un starptautiskās organizācijās, mēģinot nostiprināt savu diplomātisko ietekmi. Tajā pašā laikā valsts tiek vērtēta arī kritiski saistībā ar terorismu, cilvēktiesību jautājumiem un valdības pārvaldību. Starptautiskā ekonomiskā un drošības sadarbība (piem., ar G7, Āzijas attīstības banku un citiem) ir svarīga, lai stabilizētu ekonomiku un veicinātu reformas.

Nākotnes perspektīvas

Pakistānas ārpolitika turpinās balstīties uz diviem galvenajiem elementiem: drošības nodrošināšanu un ekonomiskās attīstības veicināšanu. Svarīgākie nākotnes faktori būs attiecību dziļums ar Ķīnu, vienlaikus pārvaldīt attiecības ar ASV un Persijas līča valstīm, risināt robeždrošības jautājumus ar Afganistānu un mēģināt atrisināt lielāka mēroga reģionālos strīdus, piemēram, Kašmiras jautājumu. Pakistānas spēja balansēt starp lielvarām, piesaistīt investīcijas un nodrošināt iekšpolitisko stabilitāti noteiks tās lomu reģionā un pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Pakistānas iedzīvotāju skaits?

Vai Pakistānai ir kodolieroči?

J: Kādas organizācijas biedrs ir Pakistāna?

J: Kādas ir dažas problēmas saistībā ar tās ārējām attiecībām?

J: Ar ko Pakistānai ir ciešas saites?

J: Kā RCD beidza pastāvēt?

J: Kādas iniciatīvas rezultātā tika dibināta ECO?

Meklēt pēc burta