Viljams Džefersons Klintons (angļu: William Jefferson "Bill" Clinton; dzimis 1946. gada 19. augustā) ir amerikāņu politiķis un humānās palīdzības aktīvists, kurš no 1993. līdz 2001. gadam bija 42. ASV prezidents. Kad viņu ievēlēja, viņam bija 46 gadi, un viņš bija trešais jaunākais prezidents.

Viņš stājās amatā aukstā kara beigās. Klintons bija pirmais prezidents no "baby boom" paaudzes. Klintons bija otrais prezidents, kurš tika atstādināts no amata. Viņš tika atstādināts no amata 1998. gadā par melošanu par savām seksuālajām attiecībām ar Moniku Levinsku. Pirms kļūšanas par prezidentu Klintons no 1979. līdz 1981. gadam un no 1983. līdz 1992. gadam bija Arkanzasas štata gubernators, no 1977. līdz 1979. gadam - Arkanzasas štata ģenerālprokurors. Viņš ir precējies ar Hilariju Rodhemu Klintoni, kura no 2009. līdz 2013. gadam bija 67. ASV valsts sekretāre, no 2001. līdz 2009. gadam Ņujorkas senatore un 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās - demokrātu kandidāte uz ASV prezidenta amatu.

Viljams Džefersons "Bils" Klintons ir dzimis Hope (Arkanzasa), viņa tēvs nomira pirms Billa dzimšanas, un viņu audzināja māte un vēlāk pamāte. Klintons ieguva bakalaura grādu politikas zinātnēs Džordžtaunas universitātē (Georgetown), studēja kā Rodsa stipendists Oksfordā un vēlāk ieguva Juridiskās fakultātes diplomu (J.D.) Jeila Universitātē (Yale), kur arī iepazinās ar Hilariju Rodhamu. Viņu laulība tika noslēgta 1975. gadā; pāris ir audzinājis meitu Čīlsiju (Chelsea).

Agrīnā politiskā karjera

Pēc studijām Klintons atgriezās Arkanzasā, kur strādāja gan akadēmiskajā vidē, gan politiskajā administrācijā. Viņš bija Arkanzasas štata ģenerālprokurors (1977–1979), pēc tam — štata gubernators 1979–1981 un vēlāk 1983–1992. Kā gubernators viņš pievērsa uzmanību izglītības reformām, ekonomikas attīstībai un programmu īstenošanai, kas bija vērstas uz nabadzības mazināšanu un štata finanšu sakārtošanu.

Prezidentūra (1993–2001)

Klintons 1992. gada vēlēšanās uzvarēja republikāni Džordžu H. V. Bušu, kā arī trešās partijas kandidātu Rossu Pero, solot modernizēt Demokrātu partiju un piedāvāt pragmatisku, centrisku ekonomikas politiku (bieži sauktu par "New Democrat" pieeju). Viņa prezidentūra iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem lēmumiem un notikumiem:

  • Ekonomika un budžeta politika: 1990. gadu otrajā pusē valdības budžets tika konsolidēts — panākta bilance un pat budžeta pārpalikums, kritās bezdarbs un inflācija, un ASV piedzīvoja ilgstošu ekonomisko izaugsmi.
  • Tirdzniecība: Klintons atbalstīja brīvās tirdzniecības nolīgumus, tostarp NAFTA ratifikāciju 1993–1994.
  • Sociālās reformas: 1996. gadā tika pieņemta Welfare Reform likumdošana (Personal Responsibility and Work Opportunity Reconciliation Act), kas reformēja valsts sociālās palīdzības sistēmu.
  • Veselības aprūpe: Pirmajā termiņā mēģinājums ieviest vispārēju veselības apdrošināšanu (vadībā — Hilarija Klintone) neizdevās politisku pretdarbību dēļ.
  • Kriminu politika: 1994. gadā pieņemts nozīmīgs Krimināltiesību likums (Violent Crime Control and Law Enforcement Act), kas bija pretrunīgs — tas palielināja sodu stingrību un finansējumu likumsargiem, bet tika kritizēts par masveida ieslodzījuma praksi.
  • Augstākās tiesas nominācijas: Klintons nominēja un Saeima apstiprināja divus Augstākās tiesas tiesnešus — Ruth Bader Ginsburg (1993) un Stephen Breyer (1994).
  • Ārpolitika: Klintona administrācija iesaistījās vairākās starptautiskās operācijās un diplomātiskos risinājumos — miera sarunas Balkānos (Daytona miera līgums par Bosniju 1995), ASV vadīja NATO operāciju pret Serbiju Kosovā 1999. gadā, kā arī atbalstīja intervences Haita atjaunošanai un citus miera veidošanas pasākumus.

Impeachment (inda un sekas)

1998. gada Monikas Levinskas lieta izraisīja plašu mediju interesi un tiesiskas izmeklēšanas. ASV Pārstāvju palāta 1998. gada decembrī pieņēma impīčmenta rakstus par liecinieku maldināšanu (perjūriju) un traucējumu izmeklēšanai. Tomēr Senāts 1999. gada februārī neatzina Klintonu par vainīgu un viņš netika atstādināts no amata — viņš pabeidza otro termiņu 2001. gadā. Impīčments būtiski ietekmēja valsts politisko dzīvi un Klintona mantojuma uztveri, tomēr ekonomiskie rādītāji un daļa iekšpolitikas iniciatīvu atstāja ilgtermiņa ietekmi.

Pēc prezidentūras

Pēc amata atstāšanas 2001. gadā Klintons izveidoja Klintona fondu (Clinton Foundation) un iesaistījās starptautiskās humānās un attīstības aktivitātēs. Viņš vadīja Clinton Global Initiative, strādāja ar veselības, izglītības un bēgļu jautājumiem visā pasaulē, kā arī bieži uzstājās par starptautisku sadarbību un ekonomisko attīstību. 2004. gadā publicēja memuārus My Life. Par ieguldījumu sabiedriskajā darbā viņš saņēmis vairākus starptautiskus atzinības apbalvojumus; 2013. gadā viņam tika piešķirta Prezidenciālā brīvības medaļa (Presidential Medal of Freedom).

Personīgā dzīve un mantojums

Klintona publiskais tēls ir kombinācija — no vienas puses, to ietekmē ekonomiskie panākumi un diplomātiskie risinājumi; no otras puses, to ietekmē personiskie skandāli un kritika par dažiem iekšpolitikas lēmumiem. Viņš paliek nozīmīga figūra ASV politiskajā vēsturē, it īpaši demokrātu centra līnijas veicinātājs 1990. gados. Kopš prezidentūras viņš aktīvi atbalsta humanitāras kampaņas, labdarību un savu partiju, piedaloties vēlēšanu kampaņās un starptautiskos forumos.