Viljams Džefersons "Bils" Klintons — 42. ASV prezidents (1993–2001)
Viljams Džefersons Klintons (angļu: William Jefferson "Bill" Clinton; dzimis 1946. gada 19. augustā) ir amerikāņu politiķis un humānās palīdzības aktīvists, kurš no 1993. līdz 2001. gadam bija 42. ASV prezidents. Kad viņu ievēlēja, viņam bija 46 gadi, un viņš bija trešais jaunākais prezidents.
Viņš stājās amatā aukstā kara beigās. Klintons bija pirmais prezidents no "baby boom" paaudzes. Klintons bija otrais prezidents, kurš tika atstādināts no amata. Viņš tika atstādināts no amata 1998. gadā par melošanu par savām seksuālajām attiecībām ar Moniku Levinsku. Pirms kļūšanas par prezidentu Klintons no 1979. līdz 1981. gadam un no 1983. līdz 1992. gadam bija Arkanzasas štata gubernators, no 1977. līdz 1979. gadam - Arkanzasas štata ģenerālprokurors. Viņš ir precējies ar Hilariju Rodhemu Klintoni, kura no 2009. līdz 2013. gadam bija 67. ASV valsts sekretāre, no 2001. līdz 2009. gadam Ņujorkas senatore un 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās - demokrātu kandidāte uz ASV prezidenta amatu.
Viljams Džefersons "Bils" Klintons ir dzimis Hope (Arkanzasa), viņa tēvs nomira pirms Billa dzimšanas, un viņu audzināja māte un vēlāk pamāte. Klintons ieguva bakalaura grādu politikas zinātnēs Džordžtaunas universitātē (Georgetown), studēja kā Rodsa stipendists Oksfordā un vēlāk ieguva Juridiskās fakultātes diplomu (J.D.) Jeila Universitātē (Yale), kur arī iepazinās ar Hilariju Rodhamu. Viņu laulība tika noslēgta 1975. gadā; pāris ir audzinājis meitu Čīlsiju (Chelsea).
Agrīnā politiskā karjera
Pēc studijām Klintons atgriezās Arkanzasā, kur strādāja gan akadēmiskajā vidē, gan politiskajā administrācijā. Viņš bija Arkanzasas štata ģenerālprokurors (1977–1979), pēc tam — štata gubernators 1979–1981 un vēlāk 1983–1992. Kā gubernators viņš pievērsa uzmanību izglītības reformām, ekonomikas attīstībai un programmu īstenošanai, kas bija vērstas uz nabadzības mazināšanu un štata finanšu sakārtošanu.
Prezidentūra (1993–2001)
Klintons 1992. gada vēlēšanās uzvarēja republikāni Džordžu H. V. Bušu, kā arī trešās partijas kandidātu Rossu Pero, solot modernizēt Demokrātu partiju un piedāvāt pragmatisku, centrisku ekonomikas politiku (bieži sauktu par "New Democrat" pieeju). Viņa prezidentūra iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem lēmumiem un notikumiem:
- Ekonomika un budžeta politika: 1990. gadu otrajā pusē valdības budžets tika konsolidēts — panākta bilance un pat budžeta pārpalikums, kritās bezdarbs un inflācija, un ASV piedzīvoja ilgstošu ekonomisko izaugsmi.
- Tirdzniecība: Klintons atbalstīja brīvās tirdzniecības nolīgumus, tostarp NAFTA ratifikāciju 1993–1994.
- Sociālās reformas: 1996. gadā tika pieņemta Welfare Reform likumdošana (Personal Responsibility and Work Opportunity Reconciliation Act), kas reformēja valsts sociālās palīdzības sistēmu.
- Veselības aprūpe: Pirmajā termiņā mēģinājums ieviest vispārēju veselības apdrošināšanu (vadībā — Hilarija Klintone) neizdevās politisku pretdarbību dēļ.
- Kriminu politika: 1994. gadā pieņemts nozīmīgs Krimināltiesību likums (Violent Crime Control and Law Enforcement Act), kas bija pretrunīgs — tas palielināja sodu stingrību un finansējumu likumsargiem, bet tika kritizēts par masveida ieslodzījuma praksi.
- Augstākās tiesas nominācijas: Klintons nominēja un Saeima apstiprināja divus Augstākās tiesas tiesnešus — Ruth Bader Ginsburg (1993) un Stephen Breyer (1994).
- Ārpolitika: Klintona administrācija iesaistījās vairākās starptautiskās operācijās un diplomātiskos risinājumos — miera sarunas Balkānos (Daytona miera līgums par Bosniju 1995), ASV vadīja NATO operāciju pret Serbiju Kosovā 1999. gadā, kā arī atbalstīja intervences Haita atjaunošanai un citus miera veidošanas pasākumus.
Impeachment (inda un sekas)
1998. gada Monikas Levinskas lieta izraisīja plašu mediju interesi un tiesiskas izmeklēšanas. ASV Pārstāvju palāta 1998. gada decembrī pieņēma impīčmenta rakstus par liecinieku maldināšanu (perjūriju) un traucējumu izmeklēšanai. Tomēr Senāts 1999. gada februārī neatzina Klintonu par vainīgu un viņš netika atstādināts no amata — viņš pabeidza otro termiņu 2001. gadā. Impīčments būtiski ietekmēja valsts politisko dzīvi un Klintona mantojuma uztveri, tomēr ekonomiskie rādītāji un daļa iekšpolitikas iniciatīvu atstāja ilgtermiņa ietekmi.
Pēc prezidentūras
Pēc amata atstāšanas 2001. gadā Klintons izveidoja Klintona fondu (Clinton Foundation) un iesaistījās starptautiskās humānās un attīstības aktivitātēs. Viņš vadīja Clinton Global Initiative, strādāja ar veselības, izglītības un bēgļu jautājumiem visā pasaulē, kā arī bieži uzstājās par starptautisku sadarbību un ekonomisko attīstību. 2004. gadā publicēja memuārus My Life. Par ieguldījumu sabiedriskajā darbā viņš saņēmis vairākus starptautiskus atzinības apbalvojumus; 2013. gadā viņam tika piešķirta Prezidenciālā brīvības medaļa (Presidential Medal of Freedom).
Personīgā dzīve un mantojums
Klintona publiskais tēls ir kombinācija — no vienas puses, to ietekmē ekonomiskie panākumi un diplomātiskie risinājumi; no otras puses, to ietekmē personiskie skandāli un kritika par dažiem iekšpolitikas lēmumiem. Viņš paliek nozīmīga figūra ASV politiskajā vēsturē, it īpaši demokrātu centra līnijas veicinātājs 1990. gados. Kopš prezidentūras viņš aktīvi atbalsta humanitāras kampaņas, labdarību un savu partiju, piedaloties vēlēšanu kampaņās un starptautiskos forumos.
Agrīnie gadi
Klintons piedzima kā Viljams Džefersons Blīts III Džūlijas Česteras slimnīcā Hope, Arkanzasas štatā. Viņa bioloģiskais tēvs Viljams Džefersons Blīts. juniors, trīs mēnešus pirms Klintona piedzimšanas gāja bojā autoavārijā. Viņa māte Virdžīnija Klintone Kellija bija medmāsa anestezioloģe. Uzvārdu Klintons viņš pieņēma tāpēc, ka tāds bija viņa patēva Rodžera Klintona vecākā uzvārds. Klintons uzauga Hotspringsā, Arkanzasas štatā. Vidusskolā Klintons spēlēja saksofonu. Klintons mācījās Džordžtaunas Universitātē. Studiju laikā Klintons strādāja pie vairākiem politiķiem. Vēlāk viņš mācījās Oksfordas Universitātē un Jeila Juridiskajā skolā. Klintons necēlās Vjetnamas karā, jo īsu brīdi bija ROTC sastāvā.
Pirms kļūšanas par prezidentu
Klintons 1975. gadā apprecējās ar Hilariju Rodem. 1980. gadā piedzima viņu meita Čelsija Klintone.
Pēc juridiskās augstskolas. 1976. gadā Klintonu ievēlēja par Arkanzasas štata ģenerālprokuroru, bet 1978. gadā - par Arkanzasas štata gubernatoru. 32 gadu vecumā viņš bija tobrīd jaunākais gubernators valstī. Klintons bija Arkanzasas štata gubernators no 1979. līdz 1981. gadam un no 1983. līdz 1993. gadam. Būdams gubernators, Klintons bija pazīstams kā "jaunais demokrāts". Būdams gubernators, Klintons mainīja štata skolu sistēmu. Klintona pilnvaru laikā bija vērojams arī skandāls ar nosaukumu "Vaitvoter".
Prezidentūra
1992. gada prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja republikāni Džordžu Bušu. Klintona pirmā pilnvaru termiņa sākumā viņš ieviesa nodokļu kodeksu, kas palielināja nodokļus bagātajiem.
1994. gadā, Klintona pirmā pilnvaru termiņa laikā, Kongresā vairākumu ieguva republikāņi. Tomēr 1996. gada vēlēšanās Klintons tomēr uzvarēja republikāni Bobu Doilu.
Republikāņi noraidīja Klintona priekšlikumu ASV valdībai ieviest vispārēju veselības aprūpi. Republikāņi piedāvāja Kongresam daudz jaunu ideju, lai ierobežotu valdības apjomu, piemēram, prasīja, lai budžets būtu sabalansēts, un neļāva cilvēkiem ļaunprātīgi izmantot labklājības sistēmu.
Klintonu iesūdzēja tiesā Paula Džounsa par seksuālu uzmākšanos, taču pēc tam, kad Džounsa nespēja pierādīt zaudējumus, prasība tika oficiāli noraidīta. Līdz ar to viņš kļuva par pirmo ASV prezidentu, pret kuru tika celta prasība.
ASV Pārstāvju palāta 1998. gada decembrī Monikas Levinskas skandāla laikā apsūdzēja prezidentu Klintonu likumpārkāpumos, un viņš tika atstādināts no amata. Lai gan viņš meloja, ka viņi nav iesaistījušies seksuālās attiecībās, 1999. gada februārī ASV Senāts atzina, ka viņš nav izdarījis neko sliktu.
Viņa pilnvaru laikā valsts saskārās ar dažiem izaicinājumiem. Aukstais karš bija beidzies, un ASV militārajiem spēkiem bija ļoti maza vajadzība iesaistīties pasaules norisēs, tāpēc aizsardzības izdevumi tika ievērojami samazināti. Viņa pilnvaru laikā ekonomikai klājās ļoti labi, lai gan pastāv diskusijas par to, vai ekonomika bija labi, pateicoties Klintona politikai, vai republikāņu politikai.
Šī desmitgade beidzās ar to, ka pirmo reizi ASV nebija jāaizņemas nauda, lai segtu budžeta izdevumus. Klintons aizgāja no amata ar augstiem kredītreitingiem, un viņu amatā nomainīja Džordžs Bušs.
Bila Klintona pirmā inaugurācija, 1993. gada janvāris
Pēc prezidentūras
Pēc prezidentūras viņš sarakstīja dažas grāmatas un apceļoja pasauli, palīdzot Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņš ir precējies ar bijušo ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni un tagad dzīvo Ņujorkā. Viņš ir sarakstījis grāmatu par savu dzīvi "Mana dzīve" un vairākas citas grāmatas. Klintons ir saņēmis divas Grammy balvas, abas par grāmatām, kuras viņš lasīja ierakstā. Tagad viņš ir ANO sūtnis Haiti. Viņš ir kļuvis arī par veģetārieti.
2013. gadā Klintons sāka nodarboties ar budistu meditāciju, kas viņam palīdzēja atslābināties.
2013. gada 20. novembrī prezidents Baraks Obama viņam piešķīra ASV augstāko civilo apbalvojumu - Prezidenta Brīvības medaļu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Bils Klintons?
A: Bils Klintons ir amerikāņu politiķis un humānās palīdzības aktīvists, kurš no 1993. līdz 2001. gadam bija 42. ASV prezidents.
J: Kādi bija Bila Klintona iepriekšējie politiskie amati, pirms viņš tika ievēlēts par prezidentu?
A: Pirms ievēlēšanas prezidenta amatā Klintons bija Arkansas štata gubernators no 1979. līdz 1981. gadam un no 1983. līdz 1992. gadam, kā arī Arkansas štata ģenerālprokurors no 1977. līdz 1979. gadam.
J: Kāda bija Bila Klintona prezidentūras nozīme?
Bila Klintona prezidentūra bija nozīmīga, jo viņš stājās amatā aukstā kara beigās un bija pirmais prezidents no "baby boom" paaudzes.
J: Cik vecs bija Bils Klintons, kad viņu ievēlēja par prezidentu?
Bils Klintons bija 46 gadus vecs, kad viņu ievēlēja par prezidentu, tādējādi viņš bija trešais jaunākais prezidents.
J: Par ko Bils Klintons tika atstādināts no amata?
Bils Klintons tika atstādināts no amata 1998. gadā par melošanu par savām seksuālajām attiecībām ar Moniku Levinsku.
Jautājums: Ar ko Bils Klintons ir precējies?
A: Bils Klintons ir precējies ar Hilariju Rodemu Klintoni, kura no 2009. līdz 2013. gadam bija 67. ASV valsts sekretāre, no 2001. līdz 2009. gadam - ASV senatore no Ņujorkas, bet 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās - demokrātu kandidāte uz ASV prezidenta amatu.
Jautājums: Kā Bils Klintons sevi politiski identificē?
Bils Klintons ir Demokrātu partijas biedrs.
