Džordžs Volkers Bušs (dzimis 1946. gada 6. jūlijā) ir amerikāņu politiķis un uzņēmējs, kurš no 2001. līdz 2009. gadam bija 43. ASV prezidents. Viņš ir republikānis. Viņam ir rančo Krofordā, Teksasas štatā, kas atrodas netālu no Veiko. Viņš ir bijušā ASV prezidenta Džordža Buša un bijušās ASV pirmās lēdijas Barbaras Bušas dēls. No 1995. līdz 2000. gadam viņš bija Teksasas štata gubernators. Papildus politiskajai darbībai Bušs ir darbojies uzņēmējdarbībā, tajā skaitā enerģētikas un investīciju laukā, un bija līdzīpašnieks profesionālās beisbola komandas.
Lai gan sākotnēji viņš plānoja koncentrēt savu prezidentūru uz tādām programmām kā izglītība un neiesaistīties ārvalstu karos, 11. septembra terora akti 2001. gadā lika viņam mainīt savu perspektīvu. Kopš tā laika Bušs izveidoja Iekšzemes drošības departamentu, atbalstīja iekšējās drošības likumus un nosūtīja armiju iebrukt tādās valstīs kā Afganistāna un Irāka. Viņš uzskatīja, ka vislabākais veids, kā cīnīties ar terorismu, bija uzbrukt, pirms teroristi to varēja izdarīt, — pieeja, kas vēlāk kļuva zināma kā "Buša doktrīna".
Agrīnā dzīve un izglītība
Džordžs Bušs dzimis Ņūheivenā, Konetikutas štatā. Viņš mācījies prestižajā Phillips Academy preparātskolā, pēc tam studēja Jeilas universitātē, kur ieguva bakalaura grādu. Vēlāk viņš ieguva maģistra grādu uzņēmējdarbībā no Hārvardas Biznesa skolas. Pēc skolas viņš dienēja Teksasas Gaisa Nacionālajās gardēs vienībā (Texas Air National Guard) — šī dienesta periods vēlāk bija pretrunīgs jautājums politiskajā diskusijā par viņa rezidentsa statusu un pienākumu izpildi.
Politiskā karjera līdz prezidentūrai
Bušs sāka politisko karjeru Teksasā, kur darbojās vietējā uzņēmējdarbībā un vēlāk kandidēja uz gubernatora amatu. Kā Teksasas gubernators (1995–2000) viņš fokusējās uz izglītības reformām, nodokļu jautājumiem un valsts pārvaldes efektivizāciju. Šajā periodā viņš nostiprināja savu pozīciju republikāņu partijā, kas vēlāk palīdzēja uzvarēt prezidenta vēlēšanās 2000. gadā.
Prezidentūra (2001–2009): galvenie notikumi un politikas
Buša prezidentūras akcenti un izaicinājumi ietver gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas lēmumus:
- Atbilde uz 11. septembri: pēc terora aktiem 2001. gada septembrī viņš ieviesa plašas drošības reformas, palielināja izlūkošanas sadarbību un atbalstīja tiesību aktus, lai nostiprinātu iekšējo drošību.
- Kara pret terorismu: ASV vadīja militārās operācijas Afganistānā (2001) pret Taliban režīmu un Osamas bin Ladena atbalstītājiem, 2003. gadā izraisīja arī iebrukumu Irākā, kas vēlāk izraisīja plašas debates par izlūkdatu izmantošanu un kara sekām reģionā.
- Ārpolitiskā pieeja: Bušs popularizēja preventīvo darbību principu un mēģināja izveidot globālas koalīcijas pret terorismu, kā arī aktīvi atbalstīja demokrātisko pārmaiņu ideju dažos reģionos.
- Iekšpolitika: Buša administrācija pieņēma lielus nodokļu samazinājumus (2001. un 2003. gada likumi), izveidoja izglītības reformas likumu "No Child Left Behind", ieviesa Medicare paplašināšanu ar recepšu medikamentu pabalstu (Medicare Part D) un atbalstīja reliģijas un bezpeļņas organizāciju iesaisti sociālo pakalpojumu sniegšanā.
- Krīzes un kritika: 2005. gadā federālās reaģēšanas uz viesuļvētru Katrīnu kritizēja par kavēšanos un slikto koordināciju starp valdības līmeņiem. 2008. gada sākumā ASV nonāca dziļā finanšu krīzē; Bušs atbalstīja pagaidu glābšanas pasākumus finanšu tirgiem un uzņēmumiem, tostarp ar TARP līdzīgu palīdzību, lai stabilizētu sistēmu.
Pēcprezidentūras darbība un mantojums
Pēc amata atstāšanas 2009. gadā Bušs pievērsās privātajām interesēm, ziedojumiem, labdarībai un rakstniecībai. Viņš ir iesaistījies humanitārajos projektos un saglabājis publisku profilu ar retām, bet nozīmīgām uzrunām un sadarbību ar bijušajiem politiskajiem partneriem. Viņš arī nodarbojas ar glezniecību un publicēja memuārus par savu dzīvi un laiku Baltajā namā.
Vērtējums un mantojums
Buša mantojums vērtēts pretrunīgi: no vienas puses, viņu atzīmē par stingru rīcību pret terorismu, izglītības reformu un medicīnisko pabalstu paplašināšanu; no otras puses, viņam tiek pārmesta iebrukuma politikas Afganistānā un Irākā izvēle, izlūkošanas kļūdas, kā arī atsevišķu iekšpolitikas un krīzes vadības lēmumu sekas. Vēsturiskā uzmanība turpinās pievērsties gan ilgtermiņa drošības sekām, gan ekonomiskajām un politiskajām izmaiņām, ko izraisīja viņa administrācijas lēmumi.
Personīgajā dzīvē Bušs ir precējies ar Lauru Bušu (Laura Bush) un viņiem ir divas meitas. Viņa dzīve, politika un rīcība kā prezidentam joprojām tiek plaši pētīta un analizēta gan ASV, gan ārpus tās.








