Džordžs Herberts Vokers Bušs (George Herbert Walker Bush, 1924. gada 12. jūnijs – 2018. gada 30. novembris) bija amerikāņu politiķis un valsts amatpersona, kurš 1989.–1993. gadā bija 41. ASV prezidents. Pirms tam viņš bija 43. ASV viceprezidents no 1981. līdz 1989. gadam Ronalds Reigana administrācijas laikā, kā arī ieņēmis virkni augstu valsts amatu — kongresmenis, ASV viceprezidents, Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors, ASV vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā u.c. Viņš bija precējies ar Barbaru Bušu no 1945. gada līdz viņas nāvei 2018. gadā. Bērnu vidū ir 43. ASV prezidents Džordžs Bušs, bijušais Floridas gubernators Džebs Bušs un Dorotija Buša Koha. Viņa reliģiskā piederība — episkopālis.

Agrīnā dzīve un izglītība

Džordžs H. W. Bušs dzimis 1924. gada 12. jūnijā Miltonā, Masačūsetsā, ģimenē ar politiskām tradīcijām — viņa tēvs Preskots Būšs bija ASV senators. Bušs mācījās prestižajā Phillips Academy skolā un pēc tam devās uz Yale universitāti, kur bija Aktīvs studentu dzīvē un bija biedrības Tau Beta Pi loceklis. Mācības uz laiku pārtrauca Otrā pasaules kara iesaukums.

Militārais dienests un agrīnā karjera

Otrā pasaules kara laikā Bušs brīvprātīgi iestājās ASV jūras aviācijā (US Navy) un kļuva par torpēdu lidmašīnas pilotu. Viņš izpildīja uzdevumus Klusā okeāna teātrī un izdzīvoja pēc sava lidaparāta notriekšanas, kad viņš tika izglābts no jūras. Pēc demobilizācijas viņš atgriezās studijās un pabeidza Yale universitāti, pēc tam pārcēlās uz Teksasu, kur nodarbojās ar naftas biznesu — bija viens no uzņēmuma Zapata Petroleum dibinātājiem.

Politiskā karjera

Bušs iesaistījās politikā un 1966. gadā tika ievēlēts par ASV Pārstāvju palātas locekli no Teksasas (darbojās 1967.–1971. g.). Viņš kandidēja uz ASV Senātu 1970. gadā, taču zaudēja Lloidam Bentsenam. Vēlāk Bušs ieņēma vairākus svarīgus amatus federālajā līmenī:

  • 1971.–1973. g. — ASV vēstnieks Apvienotajās Nācijās (UN Ambassador);
  • 1973.–1974. g. — Republikāņu Nacionālās komitejas (RNC) priekšsēdētājs;
  • 1974.–1975. g. — vadīja ASV Liaison Office Ķīnā (amerikāņu pārstāvniecība pirms oficiālas diplomātiskās attiecību atjaunošanas);
  • 1976.–1977. g. — ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA) direktors;
  • 1980. g. — kandidēja prezidenta amatam Republikāņu partijā; pēc Ronalds Reigana nominēšanas kļuva par viņa viceprezidenta kandidātu.

1980. gada prezidenta vēlēšanās Bušs kļuva par Reigana kandidāta biedru un 1981. gadā stājās amatā kā viceprezidents. Kā Reigana līdzgaitnieks viņš nostiprināja reputāciju kā pieredzējis diplomāts un administrators, kas vēlāk palīdzēja viņam 1988. gada prezidenta kampaņā iegūt nomināciju un uzvarēt vēlēšanās.

Prezidentūra (1989–1993)

Kā 41. ASV prezidents Bušs vadīja valsti brīdī, kad mainījās pasaules politiskā kārtība. Galvenie notikumi un lēmumi viņa prezidentūras laikā:

  • Ārpolitika: Bušs spēlēja aktīvu lomu Aukstā kara beigās un neatkarīgu valstu pārorientācijā — viņa administrācijas laikā sabruka Padomju Savienība un mainījās Eiropas drošības ainava. 1990.–1991. g. viņš organizēja plašu starptautisku koalīciju, kas veica operāciju "Desert Storm" pēc Irākas iebrukuma Kuvaitā; operācija bija ātra un veiksmīga, atbrīvojot Kuvaitu. 1989. gadā Bušs arī atbalstīja militāro iejaukšanos Panamā (Operācija "Just Cause"), lai gāztu diktatoru Manvelu Noriegu.
  • Tiesību akti un iekšpolitika: Būšs parakstīja nozīmīgus tiesību aktus, tostarp Amerikāņu ar invaliditāti tiesību likumu (Americans with Disabilities Act) 1990. gadā, kas nodrošināja plašāku aizsardzību un piekļuvi personām ar invaliditāti. Viņa administrācija arī virzīja 1990. gada Tīrākas gaisa aizsardzības likuma grozījumus (Clean Air Act amendments), kas risināja piesārņojuma jautājumus.
  • Ekonomika: prezidentūras beigās ASV nonāca resesijas periodā; Bušs sastapās ar grūtībām mazināt budžeta deficītu. Lai samazinātu deficītu, viņš 1990. gadā piekrita fiskālām korekcijām, kas ietvēra nodokļu palielinājumus, neskatoties uz iepriekš izteikto solījumu "manas lūpas — bez nodokļu palielinājuma" ("no new taxes"). Tas radīja politisku kritiku un ietekmēja viņa popularitāti.
  • 1992. gada vēlēšanas: ekonomiskie sarežģījumi un trešās puses kandidāta (Ros Perota) ietekme sekmēja Buša zaudējumu Džilam Klintonam 1992. gada vēlēšanās.

Pēc prezidentūras un mantojums

Pēc varas nodošanas Bušs saglabāja aktīvu sabiedrisko dzīvi, nodarbojoties ar labdarību un diplomātiju. Viņš bieži sadarbojās ar politiskajiem pretiniekiem, tostarp ar bijušo politisko oponentu Billu Klintonu, kopīgi iesaistoties līdzekļu vākšanā katastrofu seku likvidēšanai un humānām iniciatīvām. Kopā ar sievu Barbaru viņi kļuva par pazīstamu ģimenes pāri, kas dedicēja sevi sabiedriskām aktivitātēm un privātai labdarībai.

Personīgā dzīve

Džordžs H. W. Bušs bija precējies ar Barbaru Bušu no 1945. gada; laulībā dzima seši bērni: Džordžs (vēlāk 43. ASV prezidents), Pauline Robinson "Robin" (mirusi bērnībā), Džebs, Neil, Marvin un Dorotija Buša Koha. Būšs bija pazīstams ar savu pieklājību, diplomātijas stilu un uzsvaru uz ģimenes vērtībām.

Nobeigums un nāve

2017. gada 25. novembrī Bušs kļuva par visilgāk dzīvojušo ASV prezidentu, apsteidzot Džeraldu Fordu, kurš nodzīvoja 93 gadus un 165 dienas. 2018. gada 30. novembrī viņš mira savās mājās Hjūstonā, Teksasā, 94 gadu vecumā. Viņa nāve tika plaši atzīmēta gan ASV, gan starptautiski — Bušam tika sarīkotas valsts kapes, viņš tika godināts ar valsts bēru ceremoniju un apbedīts pie prezidenta bibliotēkas College Station, Teksasā. Viņa politiskā un diplomātiskā ietekme, sevišķi loma Aukstā kara beigās un starptautiskās koalīcijas veidošanā Persijas līča kara laikā, paliek viņa mantojuma svarīgākās sastāvdaļas.