Šajās vēlēšanās sacentās viceprezidents Džordzs Bušs (republikānis) un Masačūsetsas štata gubernators Maikls Dukakis (demokrāts). Bušs izmantoja labu ekonomiku, stabilu starptautisko situāciju un prezidenta Ronalda Reigana popularitāti, vadot agresīvu kampaņu. Tikmēr Dukakisa kampaņa cieta no vairākām kļūdām, tostarp nespēja aizsargāties pret Buša uzbrukumiem. Tas ļāva Bušam uzvarēt ar ievērojamu balsu pārsvaru tautas vēlēšanās, vienlaikus ar pārliecinošu pārsvaru uzvarot Vēlētāju kolēģijā. Kopš 1988. gada vēlēšanām nevienam kandidātam nav izdevies izlīdzināt vai pārsniegt Buša iegūto elektorāta balsu skaitu vai tautas balsu procentuālo skaitu.

Viceprezidents DžordzsBušs uzvarēja vēlēšanās ar 426 vēlētāju balsīm. Masačūsetsas štata gubernators Maikls Dukakis saņēma 111 vēlētāju balsis. Loids Bentsens saņēma 1 elektorāta balsi, ko piešķīra Rietumvirdžīnijas neticīgais vēlētājs.

Fons un priekšvēlēšanu kampaņa

1988. gada vēlēšanas notika laikā, kad ASV svinēja ilgu ekonomisko izaugsmi un relatīvu ārpolitisku stabilitāti pēc diviem Ronaldam Reiganam piederīgiem pilnvaru termiņiem. Republikāņu kandidāts bija Reigana viceprezidents, ar plašu federālo un starptautisko pieredzi, kurš solīja turpināt Reigana politiku. Demokrātu kampaņu vadīja Masačūsetsas gubernators Maikls Dukakis, kurš ieguva nomināciju pēc primārajām sacensībām, kurās konkurēja vairāki nozīmīgi kandidāti un kuras parādīja partijas iekšējas domstarpības par virzību pēc Reagāna laikiem.

Kampaņas galvenie temati un izšķirošie mirkļi

  • Ekonomika un stabilitāte: Bušs centās sevi pozicionēt kā pārliecinātu Reigana politikas turpinātāju, uzsverot miera un izaugsmes sasniegumus.
  • “Read my lips” solījums: Republikāņu nacionālajā kongresā Bušs plaši slavēja savu apņemšanos ieviest "ne jaunus nodokļus" — šis solījums vēlāk kļuva par vienu no visvairāk atminētajiem 1988. gada momentiem.
  • Kampaņas taktika: Buša kampaņa bija agresīva un izmantoja efektīvas reklāmas, tostarp sulīgas uzbrukumu reklāmas pret Dukakisu. Viena no pretrunīgākajām bija tā dēvētā "Willie Horton" reklāma, kas kritizēja Masačūsetsas cietuma atbrīvošanas programmu un tika pasniegta tā, lai apšaubītu Dukakisa drošības politiku.
  • Dukakisa kļūdas: Dukakisa kampaņas vājie brīži ietvēra neveiklas publiskas izrādes (piem., foto sesija bruņu transportlīdzekļa vectēva stilā), kā arī nespēju efektīvi atbildēt uz personīgajiem un politiskajiem uzbrukumiem.
  • Vietnieku debates: Demokrātu vietnieks Loids Bentsens kļuva plaši atpazīstams pēc viceprezidenta debatēm, kur viņš devās uz tiešu uzbrukumu jaunajam republikāņu kandidātam parasto Dan Quayle, izrunājot slaveno frāzi "You’re no Jack Kennedy" (latviski bieži citēts kā "Jūs neesat Džeks Kennedijs").

Konvencijas un partneri

Republikāņiem Buša partijas kongress oficiāli nominēja viņu par prezidenta kandidātu, par viņa biedru kļuva senators Dan Quayle, kurš tika kritizēts par ierobežotu pieredzi, bet tika pozicionēts kā enerģisks jaunāks partneris. Demokrāti nominēja Maiklu Dukakisu, par viņa kandidāta biedru izvēloties pieredzējušo Loidu Bentsenu — šī kombinācija centās saliedēt partijas labējos un centriskos elektorātus.

Rezultāti un nozīme

Balsošana notika 1988. gada 8. novembrī. Sākotnējie rezultāti un Vēlētāju kolēģijas sadalījums parādīja plašu Buša uzvaru, kas viņam nodrošināja pārliecinošu mandātu turpināt Reigana laikmeta politiku. Rezultātā Bušs ieguva 426 vēlētāju balsis, Dukakis — 111, un notika arī viens interesants incidents: Loids Bentsens saņēma vienu prezidenta balsi no Rietumvirdžīnijas neticīgā vēlētāja, kurš neatbilda savam solījumam balsot par Dukakisu.

Pēctecība un ilgtermiņa ietekme

1988. gada vēlēšanas radīja vairākas ilgtermiņa sekas. Buša solījumi un politika ietekmēja 1990. gadu sākumu, taču vēlāk, saistībā ar ekonomiskām un budžeta lietām, viņam nācās mainīt dažas pozīcijas (tai skaitā nodokļu politiku), kas atstāja ietekmi uz viņa popularitāti. Dukakisa zaudējums un kampaņas pieredze deva mācību par mūsdienu politiskās reklāmas spēku un mediju nozīmi vēlēšanu gaitā.

Kopsavilkums

1988. gada ASV prezidenta vēlēšanas bija skaidrs Republikāņu uzvaras stāsts, kurā ietekmīga loma bija gan ārpolitikai un ekonomikai, gan kampaņas stratēģijām un reklāmām. Uzvara ar 426 Vēlētāju kolēģijas balsīm nostiprināja Džordzu Bušu kā tautas izvēli turpināt Reigana laikmeta kursu, bet viena neticīgā vēlētāja balss pretstatā — kas novirzīja vienu prezidenta balsi Loidam Bentsenam — palika kā interesants kuriozs šo vēlēšanu gaitā.