Šīs vēlēšanas notika 1972. gada 7. novembrī starp ASV prezidentu Ričardu Niksonu un Dienviddakotas senatoru Džordžu Makgovernu. Ričards Niksons uzvarēja vēlēšanās ar pārliecinošu pārsvaru: viņš ieguva 520 elektorāta balsis un uzvarēja 49 no 50 štatiem, kamēr Džordžs Makgoverns saņēma 17 elektorāta balsis. Atsevišķs incidents — Džons Hosperss — saņēma vienu elektorāta balsi, kuru deva Virdžīnijas neticīgais vēlētājs; šī balsis dēļ Libertāņu partijas kandidāts pirmo reizi saņēma elektora balsi, un viņa biedre viceprezidenta amatam (Tonie Nathan) kļuva par pirmo sievieti, kas saņēmusi elektora balsi viceprezidenta kandidātam.

Rezultāti un popularitāte

Nixonam bija pārliecinošs uzdevums gan elektorātu skaitā, gan tautas balsīs: viņš ieguva aptuveni 60,7% no balsīm, Makgoverns — apmēram 37,5%. Rezultāts bija viens no lielākajiem vēlēšanu panākumiem prezidenta karjerā — tas bija lielākais republikāņu kandidāta balsu skaits un līdz 1984. gada Ronalda Reigana pārvēlēšanai arī lielākais vēlētāju balsu skaits kopumā ASV vēlēšanu vēsturē.

Demokrātu partijas iekšējie strīdi: Eagletona afēra

Demokrātiskajā kampaņā Džordžs Makgoverns sākotnēji bija izvēlējies par kandidāta biedru Tomasu Eagletonu. Drīz tika atklāts, ka Eagletonam iepriekš bijušas nopietnas veselības problēmas un viņam bija bijusi ārstēšana psihiskām saslimšanām, tostarp elektrošoka terapija, kas izraisīja plašu publisku strīdu. Sakarā ar šiem atklājumiem Makgoverns nomainīja Eagletonu pret Sargentu Šrīveru. Šis incidents vājināja Makgoverna kampaņu un pastiprināja iespaidu par demokrātu neorganizētību.

Bruņotības incidents — Voliss

Reaģējot uz politiskās vardarbības pieaugumu, 1972. gada maijā tika mēģināts nogalināt Alabamas gubernatoru Džordžu Volisu — viņš tika smagi sašauts slepkavības mēģinājumā un smagi cieta; notikums nopietni ietekmēja viņa veselību un politisko karjeru.

Votergeits un vēlēšanu konteksts

Vēlēšanas notika Votergeita skandāla ēnā: jau gada sākumā notika ielaušanās Demokrātu Nacionālās komitejas štābā Votergeita ēkā, bet skandāla pilnīga atklāšana un juridiskās konsekvences (pēckampaņas izmeklēšana, liecinājumu atklāšana, Atlīdzības mēģinājumu atklāšana utt.) lielā mērā norisinājās pēc vēlēšanām. Lai gan Votergeita bija sākusi izpausties, tās pilnais apmērs vēl nebija publiski sabiedrības priekšā, tāpēc Niksons spēja gūt milzīgu uzvaru 1972. gadā. Tomēr vēlākais izmeklēšanas rezultāts noveda pie prezidenta Niksona atkāpšanās 1974. gadā un plašām politiskām sekām.

Sekas un mantojums

1972. gada vēlēšanas demonstrēja, ka vēlēšanu rezultātus var ietekmēt gan ārpolitikas (piem., Vjetnamas karš), gan iekšpolitikas faktori. Makgoverna kampaņa, kas bija spēcīgi pretkaradarbīga un liberāla, izraisīja Demokrātu partijas iekšēju pārvērtību procesu, bet Eagletona afēra parādīja, cik ātri personiski jautājumi var destabilizēt kampaņu. Niksona uzvara deva viņam plašu mandātu, taču vēlāk Votergeita skandāls mainīja sabiedrības uztveri par prezidenta atbildību un valdības pārredzamību.