1929. gada Volstrītas krahs — 'Melnā otrdiena' un Lielās depresijas sākums
1929. gada Volstrītas krahs bija viens no smagākajiem un plašākajiem finanšu sabrukumiem ASV vēsturē — lielākais akciju tirgus sabrukums Amerikas Savienoto Valstu vēsturē. Tas notika Ņujorkas biržā otrdien, 1929. gada 29. oktobrī, dienā, kas pasaulē kļuvusi pazīstama kā „melnā otrdiena”. Sekas bija straujas: banku un uzņēmumu bankroti, miljoniem cilvēku zaudēti uzkrājumi un darbs, kā arī ekonomikas lejupslīde, kas pārauga plašākan krīzē — Lielajā depresijā. Akciju cenas ASV pilnībā atguvās tikai daudzus gadus vēlāk; akciju līmeņi līdz pat 1954. gada beigām nesasniedza 1929. gada pirmskrīzes augstumu.
Cēloņi
Krahs nebija vienas dienas notikums, bet drīzāk vairāku gadu problēmu un pārmērību kulminācija:
- Spekulācijas biržā un plaša pirkšana uz kredīta (tā dēvētais «margin»), kas pārāk palielināja akciju cenu svārstības.
- Ekonomiskā nevienlīdzība un pārmērīga ražošana, kas radīja pārrāvumu starp ražošanu un patēriņu.
- Vājības lauksaimniecībā un rūpniecībā, kā arī starptautiskas problēmas pēc Pirmā pasaules kara.
- Monetārā politika un finanšu sistēmas trūkumi — daļēji arī Federālās rezervju sistēmas reakcija, kas dažkārt padziļināja krīzi.
Krauša gaita 1929. gada oktobrī
Jau oktobra beigās tirgū valdīja nervozitāte. 24. oktobrī (vienu dienu vēlāk dēvēta par melnā ceturtdienu) sākās plaša pārdošana, kas iespaidīgi samazināja cenas. Sekojošās dienas — 28. un 29. oktobris — bija īpaši smagas: 29. oktobrī (melnā otrdienā) notika plašs un straujš pārdošanas vilnis, kas radīja miljonu dolāru zaudējumus un paniku tirgū. Attiecīgajos datumos akciju tirgi piedzīvoja izteiktus procentuālus kritumus, un daudzi institucionālie un privātie ieguldītāji zaudēja lielas summas.
Sekas
- Banku krīze — tūkstošiem banku ASV saskārās ar likviditātes problēmām un daudzas aizvēra durvis 1930.–1933. gados.
- Straujš bezdarba pieaugums; ASV bezdarbs sasniedza aptuveni 25% 1933. gadā, radot plašu sociālu misēkli.
- Rūpniecības ražošana un IKP ievērojami saruka, tirdzniecība aizgāja lejup gan iekšzemē, gan starptautiski.
- Starptautiska ietekme — krīze ātri izplatījās uz Eiropu un citām industrializētām valstīm, pastiprināta ar muitas barjerām un protekcionismu.
- Sociālās sekas — cilvēki meklēja palīdzību zupas virtuvēs, cēlās „šaurāku apstākļu” apmetnes (piem., tā sauktās Hoovervilles), un lauksaimnieki cieta gan no cenu krišanās, gan vēlāk no Dust Bowl smagajām lauksaimniecības problēmām.
Politiskās un ekonomiskās reakcijas
Atbildes uz krīzi bija gan nacionālas, gan starptautiskas. ASV un citas valstis piemēroja protekcionistiskas politikas, kas vēl vairāk sarūtināja starptautisko tirdzniecību. Piemēram, 1930. gadā ASV pieņēma Smoot-Hawley muitas likumu, kas paaugstināja muitošanas tarifus un pastiprināja tirdzniecības kritumu.
1930. gadu otrajā pusē un 1933. gadā jaunā ASV administrācija sāka plašākas reformas: Ņujorkas laikā ieviestās reformas un jauni regulējumi (piem., Securities Act un vēlāk Glass–Steagall likums, FDIC dibināšana) nostiprināja finanšu sistēmu un centās atjaunot sabiedrības uzticību. Lielā mobilizācija Otrā pasaules kara laikā (kopš 1941. gada) tomēr bija faktors, kas strauji paātrināja ASV rūpniecības atveseļošanos, tādējādi galu galā izbeidzot depresijas periodu.
Ilgtermiņa nozīme
1929. gada krahs un Lielā depresija ietekmēja ekonomikas politiku, sociālās drošības sistēmas izveidi un finanšu regulējumu visā pasaulē. No tā izdzimtās institūcijas un likumi — piemēram, tirgus atklātības prasības un noguldījumu garantijas — mūsdienās tiek uzskatītas par pamata elementiem, kas mazinātu līdzīgu krīzi atkārtošanos.
Svarīgi atcerēties, ka krahs bija ne tikai finanšu notikums: tas radīja plašas sociālas un politiskas pārmaiņas, kuru ietekme bija jūtama visu 1930. gadu garumā un vēl ilgāk.
Piezīme: 1929. gada krahs un sekas ir sarežģīts vēsturisks temats; šeit aprakstīta vispārēja kopsavilkuma versija ar galvenajiem notikumiem, cēloņiem un sekām.
Pēc 1929. gada kraha Volstrītā pulcējas pūlis.
Dow Jones Industrial, 1928-1930
Cēloņi
Spekulācijas biržā lika simtiem tūkstošu amerikāņu veikt lielus ieguldījumus akciju tirgū, tādējādi radot ekonomikas burbuli. Daudzi aizņēmās naudu, lai iegādātos vairāk akciju.
"20. gadsimta sākumā spekulācijas biržā bija tikai profesionāļu darījumi, bet 20. gadsimta 20. gados Ņujorkas biržā investēja miljoniem "vienkāršo amerikāņu". Līdz 1929. gada augustam brokeri bija aizdevuši mazajiem investoriem vairāk nekā divas trešdaļas no to akciju nominālvērtības, kuras viņi pirka uz drošības depozīta - vairāk nekā 8,5 miljardi ASV dolāru bija aizdoti".
Aizdevumā izsniegtā naudas summa bija lielāka nekā visa ASV tobrīd apgrozībā esošā valūta. Kad akciju cena samazinājās zem aizņemtās naudas summas, īpašniekam tās bija jāpārdod, lai samaksātu parādu. Tas izraisīja vēl lielāku cenu kritumu. Daudzus gadus vēlāk noteikumi ierobežoja parāda izmantošanu šādā veidā. []
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija 1929. gada Volstrītas krahs?
A: 1929. gada Volstrītas krahs bija lielākais akciju tirgus sabrukums Amerikas Savienoto Valstu vēsturē. Tas notika Ņujorkas biržā otrdien, 1929. gada 28. oktobrī, ko tagad dēvē par melno otrdienu.
J: Kādas bija šīs katastrofas sekas?
Atbilde: Sekoja banku bankroti, kas izraisīja uzņēmumu slēgšanu un paniku visā pasaulē, kas aizsāka Lielo depresiju. Akciju cenas nesasniedza iepriekšējo līmeni līdz 1954. gada beigām. Krahs arī iezīmēja 10 gadus ilgušās Lielās depresijas sākumu, kas skāra visas Rietumu industrializētās valstis. Valstis noteica augstus muitas tarifus un citādi ierobežoja importu, bet starptautiskā tirdzniecība ievērojami samazinājās. Zupas virtuves kļuva par vietu, kur pēc pārtikas devās daudzi cilvēki, kuri šajā laikā nabadzības un ciešanu dēļ bija zaudējuši mājas.
Jautājums: Cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai akciju cenas atgūtos pēc šī sabrukuma?
Atbilde: Akciju cenas pēc 1929. gada Volstrītas kraha atkal sasniedza līmeni, kāds bija pirms kraha, tikai 1954. gada beigās.
J: Kas tika vainots šīs krīzes izraisīšanā?
A: Cilvēki, kas zaudēja savas mājas, dzīvoja tā sauktajās Hoovervilles, vainojot prezidentu Herbertu Hūveru šīs krīzes jeb depresijas izraisīšanā.
J: Kad sākās Otrais pasaules karš un kā tas izbeidza Lielo depresiju?
A: O: Otrais pasaules karš sākās 1941. gada beigās, kad sākās amerikāņu mobilizācija, un dramatiski beidzās 1939. gada 3. septembrī, kad sākās Otrais pasaules karš, tādējādi izbeidzot Lielo depresiju.
J: Kā Lielā depresija izplatījās Eiropā un citās pasaules daļās?
A:Lielā depresija strauji izplatījās no Amerikas uz Eiropu un citām pasaules daļām, pateicoties ekonomiskajiem sakariem starp ASV un Eiropas ekonomiku pēc Pirmā pasaules kara, kas sekoja Volstrītas kraham 1929. gada 29. oktobrī, kas to visu izraisīja.
