AlegsaOnline.com

2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas: Barack Obama uzvara un vēsturiskā nozīme

2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas: Barack Obama uzvara — pirmā afroamerikāņa vēsturiskā nākšana pie varas, plaša ietekme uz politiku, identitāti un starptautiskajām attiecībām.

Autors: Leandro Alegsa

15-10-2025

2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas ir politisks notikums, kas notika 2008. gada 4. novembrī. Šajā dienā tika ievēlēts Amerikas Savienoto Valstu prezidents un viceprezidents. Baraks Obama (Barack Obama) no Demokrātu partijas uzvarēja Džonu Makeinu (John McCain) un kļuva par pirmo afroamerikāņu prezidentu. Prezidenta zvērestu viņš nodeva 2009. gada 20. janvārī. ASV prezidenta vēlēšanās, lai uzvarētu, personai ir jāsaņem 270 elektoru balsis. Obama uzvarēja gan tautas balsīs, gan Elektoru kolēģijā.

Kampaņa un galvenie temati

Baraka Obamas kampaņa 2008. gadā izcēlās ar plašu atbalstu no jauniem vēlētājiem, minoritātēm un pilsētu apgabaliem, kā arī ar efektīvu interneta kampaņu un mazo ziedotāju tīkla mobilizāciju. Kampaņas sauklis "Yes We Can" kļuva par simbolu optimisma un pārmaiņu aicinājumam. Demokrātu nominācijas procesā Obama vērsās pret Hilariju Klintoni (Hillary Clinton), un nomināciju nodrošināja pēc ilgstoša un intensīva primāro sacensības posma, kas noslēdzās 2008. gada vasarā. Republikāņu kandidāts Džons Makeins par savu biedru viceprezidenta amatam izvēlējās Sarah Palin, kas piesaistīja plašu uzmanību un polarizēja sabiedrību.

Jaunā finanšu krīze — īpaši septembra un oktobra notikumi, tostarp Lehman Brothers krahs un kreditēšanas tirgus satricinājumi — kampaņas noslēguma posmā izvirzīja ekonomiku par galveno vēlēšanu tēmu. Obama solīja stimulēt ekonomiku un reformēt veselības aprūpes sistēmu, savukārt Makeins uzsvēra ārlietu un nacionālās drošības jautājumus, kā arī pieredzi valsts pārvaldē.

Rezultāti

Elektoru kolēģijas rezultāts: Obama — 365 elektoru balsis, McCain — 173 elektoru balsis.
Tautas balsojums: Barack Obama saņēma aptuveni 69,5 miljonus balsu (apm. 52,9%), John McCain — apm. 59,9 miljonus balsu (apm. 45,7%). Kopā balsots bija tuvu 130 miljoniem balsu, kas apliecināja augstu vēlētāju aktivitāti.
Obama guva uzvaras daudzās svingštatos, tostarp Ohaio, Florida, Kolorādo, Ņūmexikā, Nevadas, Virdžīnijas un pat Indiānas štatos, kur tradicionāli dominēja republikāņi.
Par viceprezidentu tika ievēlēts Obamas kandidāts Džo Baidens (Joe Biden).

Vēsturiskā nozīme

Obamas ievēlēšana bija vēsturisks brīdis — pirmais afroamerikāņu prezidents ASV — un simbolizēja nozīmīgas sociālas un politiskas pārmaiņas. Uzvara pastiprināja diskusijas par rases lomu politikā, nostiprināja minoritāšu politisko ietekmi un iedvesmoja daudzus jaunus aktivistus iesaistīties politiskajā dzīvē.

Rezultāti arī atspoguļoja pārmaiņas vēlētāju uzvedībā: palielinājās jauniešu un minoritāšu līdzdalība, un interneta mobilizācija kļuva par jaunu standartu politiskajām kampaņām. Starptautiski Obamas uzvara tika uztverta kā iespēja uzlabot ASV attiecības ar citām valstīm un pārorientēt ārpolitikas pieeju, lai vairāk akcentētu diplomātiju un starptautisku sadarbību.

Sekas un īsā perspektīva

2008. gada vēlēšanu rezultāti ietekmēja politisko dienaskārtību nākamajos gados — sevišķi debates par ekonomikas glābšanu, banku regulējumu un veselības aprūpes reformu, kas vēlāk noveda pie Obamas administrācijas iniciatīvām, tostarp 2010. gada Veselības aprūpes reformai (Affordable Care Act). Vēlētāju mobilizācijas metodes un digitālā pieeja kampaņām kļuva par modeli turpmākajām vēlēšanām.

Kopumā 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas atzīmēja gan politisku maiņu, gan spēcīgu simbolisku soli attiecībā uz ASV sabiedrības attiecībām ar savu vēsturi un identitāti.

Demokrātu priekšvēlēšanas

Uz Demokrātu partijas nomināciju kandidēja Baraks Obama, Hilarija Klintone, Džons Edvardss, Džo Baidens, Deniss Kuciničs, Maiks Grāvels, Kriss Dods un Bils Ričardsons.

Demokrātu priekšvēlēšanu laikā galvenā cīņa notika starp Baraku Obamu un Hilariju Klintoni, un tā bija ļoti sīva. Klintone uzvarēja tautas nobalsošanā, bet galu galā Obama ieguva vairāk neklātienes delegātu un tādējādi arī nomināciju.

Visi kandidāti, izņemot Maiku Grāvelu, kurš vēlēšanu laikā pārgāja uz Libertāriešu partiju, atbalstīja Baraku Obamu.

2008. gada 23. augustā Baraks Obama izvēlējās Džo Baidenu par viceprezidenta amata kandidātu.

Kandidāti

Demokrātiskās partijas biļete, 2008

Baraks Obama

Džo Baidens

par prezidentu

priekšsēdētāja vietniekam

ASV senators no Ilinoisas štata
(no 2005. gada)

ASV senators no Delavēras
(no 1973. gada)

Kampaņa

Atsauktie kandidāti

Hillary Clinton, pensionēta juriste un Bila Klintona sieva
Džons Edvardss, pensionēts ASV senators no Ziemeļkarolīnas (2008. gada 30. janvārī atteicās no amata un atbalstīja Baraku Obamu).
Bils Ričardsons, Ņūmeksikas gubernators (2008. gada 10. janvārī atsauca savu kandidatūru un atbalstīja Baraku Obamu)
Dennis Kucinich, ASV pārstāvis no Ohaio (2008. gada 24. janvārī izstājās un atbalstīja Baraku Obamu)
Džo Baidens, ASV senators no Delavēras (2008. gada 3. janvārī atteicās un atbalstīja Baraku Obamu)
Maiks Grāvels, bijušais ASV senators no Aļaskas (2008. gada 25. martā atsauca savu kandidatūru, lai kandidētu Libertāriešu partijas vēlēšanās). Pēc zaudējuma viņš atbalstīja Džesu Džonsonu (Jesse Johnson).
Kristofers Dods, ASV senators no Konektikutas štata (2008. gada 3. janvārī atsauca savu kandidatūru un atbalstīja Baraku Obamu)
Evans Bejs, ASV senators no Indiānas (2006. gada 15. decembrī atteicās no kandidēšanas un atbalstīja Hilariju Klintoni). Vēlāk viņš atbalstīja Baraku Obamu)
Toms Vilsaks, bijušais Aiovas štata gubernators (2007. gada 23. februārī atsauca savu kandidatūru un atbalstīja Hilariju Klintoni). Vēlāk viņš atbalstīja Baraku Obamu)

Senators
Hillary Rodham Clintono no
Ņujorkas
(kampaņa)
(atsaukta 2008. gada 7. jūnijā)

Bijušais senators
Džons Edvards no Ziemeļkarolīnas
(kampaņa)
(atsaukts 2008. gada 30. janvārī)

Gubernators
Bils Ričardsons no Ņūmeksikas
(kampaņa)
(atsaukta 2008. gada 10. janvārī)

Pārstāvis
Dennis Kucinichof Ohio
(kampaņa)
(atsaukta 2008. gada 24. janvārī)

Senators
Džo Bideno no Delavēras
(kampaņa)
(2008. gada 3. janvārī atsauca savu kandidatūru, kļuva par viceprezidenta amata kandidātu)

Bijušais senators
Maiks Gravelo no
Aļaskas
(kampaņa)
(atsaukts 2008. gada 25. martā)

Senators
Kristofers Doddo no Konektikutas
(kampaņa)
(atsaukta 2008. gada 3. janvārī)

Senators
Evan Bayhof Indiana
(kampaņa)
(atsaukta 2006. gada 15. decembrī)

Bijušais gubernators
Toms Vilsaks no Aiovas
(kampaņa)
(atsaukta 2007. gada 23. februārī)

Republikāņu priekšvēlēšanas

Uz republikāņu partijas nomināciju kandidēja Džons Makeins, Mits Romnijs, Maiks Hakabijs, Rons Pols, Rūdijs Džūljani, Freds Tompsons, Toms Tankredo, Alans Kejss, Džims Gilmors, Sems Braunbeks un Dankans Hanters.

Republikāņu prezidents Džordžs Bušs nevarēja kandidēt uz pārvēlēšanu, jo prezidentu var ievēlēt tikai divas reizes. Viceprezidents Diks Čeinijs izvēlējās nekandidēt.

Lielākā daļa kandidātu priekšlaicīgi atsauca savu kandidatūru. Rezultātā Džons Makeins, Maiks Hakabijs un Mits Romnijs kļuva par trīs cilvēkiem, kuri, visticamāk, iegūs nomināciju. Rons Pols kļuva populārs starp brīvdomātājiem.

Republikāņu partija izvirzīja Džonu Makeinu (ar pārliecinošu uzvaru).

Viņš izvēlējās Sāru Palinu par viceprezidenta amata kandidāti.

Kandidāti

Republikāņu partijas biļete, 2008

Džons Makeins

Sāra Palina

par prezidentu

priekšsēdētāja vietniekam

ASV senators no Arizonas
(1987-2018)

9. Aļaskas
gubernators
(2006-2009)

Kampaņa

Atsauktie kandidāti

Mīts Romnijs, bijušais Masačūsetsas štata gubernators (2008. gada 7. februārī atsauca savu kandidatūru un atbalstīja Džonu Makeinu)
Maiks Hakabijs, bijušais Arkanzasas štata gubernators (2008. gada 4. martā izstājās un atbalstīja Džonu Makeinu)
Rons Pols, ASV Teksasas štata pārstāvis (2008. gada 12. jūnijā izstājās un atbalstīja Čaku Boldvinu)
Rūdijs Džuliāni, bijušais Ņujorkas mērs (2008. gada 30. janvārī atteicās no amata un atbalstīja Džonu Makeinu)
Freds Tompsons, bijušais ASV senators no Tenesī (2008. gada 22. janvārī izstājās un atbalstīja Džonu Makeinu)
Alan Keyes, bijušais ASV Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ECOSOC) vēstnieks no Merilendas (2008. gada 15. aprīlī atsauca savu kandidatūru, lai kandidētu Konstitucionālās partijas nominācijā). Pēc zaudējuma viņš kandidēja kā Amerikas Neatkarīgās partijas kandidāts).
Dankans Hanters (Duncan Hunter), ASV pārstāvis no Kalifornijas (2008. gada 19. janvārī atsauca savu kandidatūru un atbalstīja Maiku Hakabiju. Vēlāk viņš atbalstīja Džonu Makeinu (John McCain).
Toms Tankredo, ASV pārstāvis no Kolorādo (2007. gada 20. decembrī izstājās un atbalstīja Mitu Romniju. Vēlāk viņš atbalstīja Džonu Makkeinu (John McCain).
Sems Braunbeks (Sam Brownback), ASV senators no Kanzasas (2007. gada 18. oktobrī atsauca savu kandidatūru un atbalstīja Džonu Makeinu)
Tomijs Tompsons, bijušais ASV Veselības un sociālo pakalpojumu ministrs (2007. gada 12. augustā atteicās no kandidēšanas un atbalstīja Rūdiju Džūljani. Vēlāk viņš atbalstīja Džonu Makeinu (John McCain).
Džims Gilmors, bijušais Virdžīnijas gubernators (2007. gada 14. jūlijā atsauca savu kandidatūru un atbalstīja Džonu Makeinu)

Bijušais gubernators
Mits Romnijs no Masačūsetsas štata
(kampaņa)
(atsaukta 2008. gada 7. februārī)

Bijušais gubernators
Mike Huckabee of Arkansas
(kampaņa)
(atsaukts 2008. gada 4. martā)

Pārstāvis
Rons Pols no Teksasas
(kampaņa)
(atsaukts 2008. gada 12. jūnijā)

Bijušais Ņujorkas mērs
Rūdijs Džuljāni no
Ņujorkas
(kampaņa)
(2008. gada 30. janvārī atsauca savu kandidatūru)

Bijušais senators
Freds Tompsons no Tenesī
(kampaņa)
(atsaukta 2008. gada 22. janvārī)

Bijušais ASV ECOSOC vēstnieks
Alans Kejss no Merilendas
štata
(kampaņa)
(atsaukta 2008. gada 15. aprīlī)

Pārstāvis
Dankans Hanters no Kalifornijas
(kampaņa)
(atsaukta 2008. gada 19. janvārī)

Pārstāvis
Tom Tancredoof Kolorādo
(kampaņa)
(atsaukta 2007. gada 20. decembrī)

Senators
Sems Braunbaks no Kanzasas štata
(atsaukta 2007. gada 18. oktobrī)

Bijušais gubernators
Džims Gilmors no Virdžīnijas
(kampaņa)
(atsaukta 2007. gada 14. jūlijā)

Bijušais HHS sekretārs
Tomijs Tompsons
no Viskonsinas
štata.
(kampaņa)
(atsaukta 2007. gada 12. augustā)

Kampaņa

Lielākais jautājums kampaņas laikā bija sliktā ekonomika. Citi jautājumi bija veselības aprūpe, Irākas karš, karš pret terorismu un enerģētiskā neatkarība.

Vēlēšanu laikā prezidents Džordžs Bušs (kurš galu galā atbalstīja Džonu Makeinu) bija ļoti nepopulārs 2007.-2009. gada "lielās recesijas" dēļ, un tāpēc Obamas kampaņa vairākkārt salīdzināja Makeinu ar Bušu.

Kampaņas laikā notika četras televīzijas debates: trīs no tām bija starp abiem prezidenta amata kandidātiem, bet viena - starp abiem viceprezidenta amata kandidātiem.

Rezultāti

Kandidāts	Balsis	%	Valstis vadīja	Valsts ECV
Baraks Obama (demokrāts)	69,498,516	52.9%	28+DC+NE-02*	365
Džons Makeins (republikānis)	59,948,323	45.7%	22	173
Ralfs Naders (neatkarīgais kandidāts)	739,034	0.56%	0	0
Bobs Bārs (Libertārietis)	523,715	0.40%	0	0
Čaks Baldvins (Chuck Baldwin) (Konstitūcija)	199,750	0.15%	0	0
Cynthia McKinney (Zaļā)	161,797	0.12%	0	0
Citi	242,685	0.18%	0	0
Kopā	131,313,820	100.00%	50 + DC	538

*NE-02 ir Nebraskas 2. kongresa apgabals.

Rezultāti pa valstīm

Valsts	Obama Tautas balsojums	Obama %	McCain Tautas balsojums	McCain %	Vēlēšanu balsojums
Alabama	813,479	38.74%	1,266,546	60.32%	9
Alaska	123,594	37.89%	193,841	59.42%	3
Arizona	1,034,707	45.12%	1,230,111	53.64%	10
Arkansas	422,310	38.86%	638,017	58.72%	6
Kalifornija	8,274,473	61.01%	5,011,781	36.95%	55
Kolorādo	1,288,633	53.66%	1,073,629	44.71%	9
Konektikuta	997,772	60.59%	629,428	38.22%	7
Delavēra	255,429	61.94%	152,374	36.95%	3
Kolumbijas apgabals	245,800	92.46%	17,367	6.53%	3
Florida	4,282,074	51.03%	4,045,624	48.22%	27
Gruzija	1,844,123	46.99%	2,048,759	52.20%	15
Havaju salas	325,871	71.85%	120,566	26.58%	4
Idaho	236,440	36.09%	403,012	61.52%	4
Ilinoisas štats	3,419,308	61.92%	2,031,179	36.78%	21
Indiana	1,374,039	49.95%	1,345,648	48.91%	11
Iowa	828,940	53.93%	682,379	44.39%	7
Kanzasa	514,765	41.95%	699,655	56.61%	6
Kentuki	751,985	41.17%	1,048,462	57.40%	8
Luiziāna	782,989	39.93%	1,148,275	58.56%	9
Meina	421,923	57.71%	295,273	40.38%	4
Merilenda	1,629,467	61.92%	959,862	36.47%	10
Masačūsetsas štats	1,904,097	61.80%	1,108,854	35.99%	12
Mičigana	2,872,579	57.43%	2,048,639	40.96%	17
Minesota	1,573,354	54.06%	1,275,409	43.82%	10
Misisipi	554,662	43.00%	724,597	56.18%	6
Misūri	1,441,911	49.29%	1,445,814	49.43%	11
Montana	231,667	47.25%	242,763	49.51%	3
Nebraska	333,319	41.60%	452,479	56.53%	5**
Nevada	533,736	55.15%	412,827	42.65%	5
Ņūhempšīra	384,826	54.13%	316,534	44.52%	4
Ņūdžersija	2,215,422	57.27%	1,613,207	41.70%	15
Jaunmeksikas štats	472,422	56.91%	346,832	41.78%	5
Ņujorka	4,804,945	62.88%	2,752,771	36.03%	31
Ziemeļkarolīna	2,142,651	49.70%	2,128,474	49.38%	15
Ziemeļdakota	141,278	44.62%	168,601	53.25%	3
Ohaio	2,940,044	51.50%	2,677,820	46.91%	20
Oklahoma	502,496	34.35%	960,165	65.65%	7
Oregona	1,037,291	56.75%	738,475	40.40%	7
Pensilvānija	3,276,363	54.49%	2,655,885	44.17%	21
Rodailenda	296,571	62.86%	165,391	35.06%	4
Dienvidkarolīna	862,449	44.90%	1,034,896	53.87%	8
Dienviddakota	170,924	44.75%	203,054	53.16%	3
Tenesī	1,087,437	41.83%	1,479,178	56.90%	11
Teksasa	3,528,633	43.68%	4,479,328	55.45%	34
Jūtas	327,670	34.41%	596,030	62.58%	5
Vermont	219,262	67.46%	98,974	30.45%	3
Virginia	1,959,532	52.63%	1,725,005	46.33%	13
Vašingtonas	1,750,848	57.65%	1,229,216	40.48%	11
Rietumvirdžīnija	303,857	42.59%	397,466	55.71%	5
Viskonsina	1,677,211	56.22%	1,262,393	42.31%	10
Vaioming	82,868	32.54%	164,958	64.78%	3

**Nebraskā 4 vēlēšanu zīmes tika nodotas McCainam un 1 Obamam.

Saistītās lapas

Santehniķis Džo, politiskais aktīvists un stereotips

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija demokrātu kandidāts 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās?

A: Baraks Obama, jaunākais ASV senators no Ilinoisas štata, bija demokrātu kandidāts 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās.

J: Kas uzvarēja 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās?

A: 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Baraks Obama, uzvarot Džonu Makeinu, kurš bija republikāņu kandidāts un vecākais ASV senators no Arizonas štata.

J: Ar ko Obamas uzvara bija unikāla?

A: Obamas uzvara šajās vēlēšanās padarīja viņu par pirmo afroamerikāņu prezidentu.

J: Kas bija daži no McCain pretiniekiem, lai nodrošinātu republikāņu nomināciju?

A: Daži no McCain pretiniekiem republikāņu nominācijas iegūšanai bija bijušie gubernatori Mitt Romney un Mike Huckabee.

J: Ar ko konkurēja Hilarija Klintone, lai nodrošinātu savas partijas nomināciju?

A.: 2008. gada jūnijā Hilarija Klintone sacentās ar Baraku Obamu, lai nodrošinātu savas partijas nomināciju kā demokrāte.

J: Kādu pagrieziena punktu Hilarija Klintone sasniedza savas kampaņas laikā?

A: Savas kampaņas laikā Hilarija Klintone sasniedza nozīmīgu pagrieziena punktu, kļūstot par pirmo sievieti, kas uzvarējusi kādas lielākās partijas prezidenta vēlēšanās pēc uzvaras Ņūhempšīras priekšvēlēšanās.

Jautājums: Cik štatu uzvarēja Obama, kuri 2004. gadā bija balsojuši par republikāņiem?

A:Obama uzvarēja deviņos štatos, kas 2004. gadā balsoja par republikāņiem - Kolorādo, Floridā, Indiānā, Aiovā, Nevadā, Ņūmeksikā, Ziemeļkarolīnā, Ohaio un Virdžīnijā, kā arī Nebraskas 2. kongresa apgabalā.