Erihs Honekers

Izcelsme un politiskās karjeras sākums

Honekers dzimis Neunkirhenē, tagadējā Zāras zemē. Viņam bija divi brāļi un trīs māsas.

1926. gadā viņš iestājās Vācijas Komunistiskās partijas (KPD) jaunatnes sekcijā - Vācijas Jauno komunistu līgā (KJVD), bet 1929. gadā pievienojās KPD. No 1928. līdz 1930. gadam viņš strādāja par namdari, bet nepabeidza praksi. Pēc tam viņš tika nosūtīts uz Maskavu mācīties Starptautiskajā Ļeņina skolā un visu atlikušo mūžu palika pilna laika politiķis.

1931. gadā viņš atgriezās Vācijā un 1935. gadā pēc nacistu nākšanas pie varas (Machtübernahme) tika arestēts. 1937. gadā viņš tika notiesāts uz desmit gadiem par komunistisku darbību un palika nebrīvē līdz Otrā pasaules kara beigām. Kara beigās Honekers atkal sāka strādāt komunistiskajā partijā tās vadītāja Valtera Ulbrihtas vadībā. 1946. gadā viņš kļuva par vienu no pirmajiem jaunās Vācijas Sociālistiskās vienotības partijas (Sozialistische Einheitspartei Deutschlands, SED), ko veidoja vecā KPD un Austrumvācijas sociāldemokrāti, biedriem.

Pēc 1946. gada oktobra vēlēšanām viņš bija padomju okupētās zonas parlamenta deputāts. 1949. gada 7. oktobrī tika izveidota Vācijas Demokrātiskā Republika. Tās konstitūcija noteica līdzīgu pārvaldes sistēmu kā Padomju Savienībā. Honekers 1950. gadā kļuva par Centrālkomitejas sekretariāta locekļa kandidātu, bet 1958. gadā - par pilntiesīgu locekli.

Austrumvācijas vadība

1961. gadā Honekers bija atbildīgs par Berlīnes mūra būvniecību. 1971. gadā viņš uzsāka politisko cīņu par varu. Padomju vara viņu atbalstīja, tāpēc Honekers kļuva par jauno Sociālistiskās vienotības partijas vadītāju jeb ģenerālsekretāru, nomainot Valteru Ulbrihtu. 1976. gadā viņš kļuva arī par Valsts padomes (Staatsratsvorsitzender) priekšsēdētāju.

Honekera laikā dzīves līmenis ievērojami uzlabojās, lai gan VDR bija visaugstākais dzīves līmenis Austrumu bloka valstīs. Tika nodrošināta lielāka patēriņa preču pieejamība un paātrināta jaunu māju celtniecība.

Lai gan Honekers vairāk rūpējās par precēm un mājokļiem, viņš nepieļāva valdības kritiku. Acīmredzamākais veids, kā tas izpaudās, bija Berlīnes mūris. Šajā laikā, mēģinot šķērsot robežu uz Rietumberlīni, tika nogalināti aptuveni 125 Austrumvācijas iedzīvotāji.

Ārlietu jomā Honekers nekad nepieļautu vienotas Vācijas izveidi. Viņš bija ļoti lojāls pret PSRS, taču piekrita détente (tas ir, kļūt draudzīgāks Rietumvalstīm). Viņa valdības laikā Austrumvācija pat kļuva draudzīgāka Rietumvācijai. Viņš 1987. gada septembrī kļuva par pirmo Austrumvācijas valsts vadītāju, kas apmeklēja Rietumvāciju.

Astoņdesmito gadu beigās padomju līderis Mihails Gorbačovs ieviesa glasnost un perestroiku - reformas komunisma liberalizācijas nolūkā. Tomēr Honekers un Austrumvācijas valdība atteicās īstenot līdzīgas reformas DDR. Reformu kustībai izplatoties visā Centrāleiropā un Austrumeiropā, notika demonstrācijas pret Austrumvācijas valdību. Lielākās bija 1989. gada pirmdienas demonstrācijas Leipcigas pilsētā. Pārējie DDR vadītāji nolēma atbrīvoties no Honekera un 1989. gada 18. oktobrī piespieda viņu atkāpties. Valdības vietā stājās Egons Krencs.

Pēc 1989. gada

Pēc Vācijas atkalapvienošanās Honekers uzturējās padomju militārajā slimnīcā netālu no Berlīnes. Pēc tam viņš kopā ar sievu aizbēga uz Maskavu, lai izvairītos no kriminālvajāšanas saistībā ar apsūdzībām Aukstā kara noziegumos. Vācijas valdība apgalvoja, ka viņš būtu jāsauc pie atbildības, jo 192 austrumvācieši gāja bojā, mēģinot pamest Austrumvāciju. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gada decembrī Honekers devās uz Čīles vēstniecību Maskavā, bet 1992. gadā Borisa Jeļcina valdība viņu nosūtīja atpakaļ. Tiesas prāva sākās 1993. gada sākumā, bet Honekeru sliktas veselības dēļ atbrīvoja un tā paša gada 13. janvārī viņš pārcēlās uz Čīli, lai dzīvotu kopā ar savu meitu Sonju, viņas čīliešu vīru Leo Janesu un dēlu Roberto. Viņš nomira no aknu vēža Santjago, Čīlē, 1994. gada 29. maijā.

Personas

1950. gadā Honekers apprecējās ar Editu Baumannu un 1953. gadā ar viņu izšķīrās. Viņiem bija meita Erika (dz. 1950). 1953. gadā viņš apprecējās ar Margotu Feistu, un viņi bija precējušies līdz pat viņa nāvei. Viņiem bija meita Sonja, dzimusi 1952. gadā. Margot Honekere bija Austrumvācijas valsts izglītības ministre.

Slavenas citāti

• "Siena stāvēs arī pēc 50 un pat pēc 100 gadiem, ja netiks novērsti tās iemesli." (Berlīne, 1989. gada 19. janvāris)

(vācu: Die Mauer wird in 50 und auch in 100 Jahren noch bestehen bleiben, wenn die dazu vorhandenen Gründe noch nicht beseitigt sind)

• "Ne vērsis, ne ēzelis nespēj apturēt sociālisma progresu." Berlīne, 1989. gada 7. oktobris

(vācu valodā: Den Sozialismus in seinem Lauf, halten weder Ochs' noch Esel auf)