Selekcija
Mākslīgā selekcija ir apzināta augu vai dzīvnieku audzēšana. Tā nozīmē to pašu, ko selektīvā selekcija, un ir sena gēnu inženierijas metode.
Selektīvā audzēšana ir metode, ko izmanto, audzējot mājdzīvniekus, piemēram, suņus, baložus vai liellopus. Dažiem no šiem dzīvniekiem var būt īpašības, kuras selekcionārs vēlas pārnest uz nākamo paaudzi. Tāpēc selekcionārs izvēlas vaislai tos dzīvniekus, kuriem piemīt šīs īpašības, nevis tos, kuriem to nav.
Inbrīdings ir īpašs selektīvās audzēšanas veids, kura mērķis ir radīt ģenētiski praktiski identisku populāciju. Šādas populācijas reti ir dzīvotspējīgas ārpus laboratorijas. Tās zaudē auglību. Lai to kontrolētu, vairumu šķirņu krusto ar savvaļas tipa īpatņiem vai vismaz ar mazāk inbrīdinātiem dzīvniekiem. Sīkāka informācija atšķiras atkarībā no šķirnes. Uzlabojumu, ko panāk, veicot krustošanu, sauc par hibrīddzīvīgumu.
Čārlzs Darvins izmantoja mākslīgās atlases piemēru, lai iepazīstinātu ar dabiskās atlases ideju. Mākslīgo atlasi var pretstatīt dabiskās atlases procesam. Dabiskajā atlasē notiek organismu ar noteiktām īpašībām atšķirīga vairošanās. Tas notiek tāpēc, ka dažas variācijas palīdz organismam labāk izdzīvot un vairoties. Šis process uztur vai uzlabo populācijas piemērotību tās dabiskajā vidē.
Mākslīgā selekcija dažkārt var būt neapzināta; tiek uzskatīts, ka agrīno cilvēku veiktā kultūraugu pieradināšana lielā mērā bija neapzināta.
Šī čivavas un vācu doga šķirnes jauktā šķirne parāda mākslīgās selekcijas rezultātā iegūto suņu izmēru diapazonu.
Selektīvā selekcija pārveidoja teozintes nedaudzos augļu apvalkus (pa kreisi) par mūsdienu kukurūzas atklātu graudu rindām (pa labi).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mākslīgā atlase?
A: Mākslīgā selekcija ir apzināta augu vai dzīvnieku audzēšana, ko dēvē arī par selektīvu selekciju. Tā ir sena gēnu inženierijas metode.
J: Kā darbojas selektīvā selekcija?
A: Selektīvā selekcija ietver dzīvnieku ar vēlamām īpašībām atlasi un šo īpašību nodošanu nākamajai paaudzei. Inbrīdings ir īpašs selektīvās audzēšanas veids, kas rada ģenētiski gandrīz identisku populāciju.
J: Kas notiek, ja inbredētās populācijas tiek izvestas ārpus laboratorijas?
A: Ja inbredētās populācijas tiek izvestas ārpus laboratorijas, tās zaudē auglību, un, lai saglabātu to dzīvotspēju, tās jākrustina ar savvaļas tipa indivīdiem vai mazāk inbredētiem dzīvniekiem. Šo uzlabojumu, kad notiek krustošana, sauc par hibrīdu vitalitāti.
J: Kā Čārlzs Darvins izmantoja mākslīgo selekciju?
A: Čārlzs Darvins izmantoja mākslīgo selekciju kā piemēru, lai iepazīstinātu ar savu ideju par dabisko selekciju. Viņš to izmantoja kā kontrastu starp mākslīgajiem un dabiskajiem procesiem, lai atlasītu organismus ar noteiktām īpašībām labākai izdzīvošanai un vairošanai.
J: Vai mākslīgā atlase vienmēr ir apzināta?
A: Nē, dažkārt tā var būt neapzināta; tiek uzskatīts, ka agrīnie cilvēki pieradināja kultūraugus, to nedarīdami apzināti.
J: Kas notiek dabiskās atlases laikā?
A: Dabiskās atlases laikā dažas variācijas palīdz organismiem labāk izdzīvot un vairoties, kā rezultātā populācijā atšķirīgi vairojas organismi ar noteiktām pazīmēm, kas saglabā vai uzlabo to piemērotību dabiskajā vidē.
