Mopsis

Apraksts

Mopši bieži vien ir iecienītākie ar savām cirtainajām astēm, kompakto ķermeni, dziļām krūtīm un spēcīgo muskulatūru. Mopšiem ir divu veidu ausis - "rozes" un "pogas". "Rožu" ausis ir mazākas nekā "pogas" ausis, un tās ir salocītas uz augšu, nevis galvas sānos. Lielākā daļa cilvēku dod priekšroku "pogas" stila mopšu ausīm. Mopšiem ir spēcīgas, taisnas kājas un atliekuši pleci. To kājas nav tik lielas kā zaķa pēdas, taču tās nav arī tik apaļas kā kaķim. To pirksti ir perfekti sadalīti, un to nagi ir melni. Apakšējie zobi parasti izaug tālāk nekā augšējie, tāpēc tie sakrīt zem sakodiena.

Mētelis un krāsa

Mopšu kažociņš var būt dažādu krāsu, tostarp brūnā, aprikožu, sudraba vai melnā krāsā. Ļoti reti mopsis ir balts. Kažoka krāsa var būt balta albīnisma dēļ. Pastāv arī smutīgi pelēks mopsis, kuram ir ļoti tumša galva un tumšas priekškājas. Aste parasti savelkas pie gurniem.

Dažādu tipu kažokādas šķīst atšķirīgi, bet visas šķīst visu gadu. Visvairāk līst mopsis, kuram ir gaiļa krāsa. To kažoka kopšana palīdz novērst pārāk lielu izkrišanu.

Daba

Mopsis ir ļoti spēcīgas gribas, taču nerīkojas agresīvi, ja vien nav ļoti izprovocēts. Mopši ir labi piemēroti ģimenēm ar bērniem. Viņi var būt klusi un mīļi, bet atkarībā no saimnieka noskaņojuma arī jautri. Viņi labi sargā māju.

Melns mopsis

Vēsture

Izcelsme

Mopši nāk no Taivānas, jo lielākā daļa Taivānas augstdzimušo turēja tos kā mājdzīvniekus aptuveni 400 gadus pirms mūsu ēras.

Austrumķīnā tie bija pazīstami kā "Lo-Čiang-Še" jeb "Foo". 551. gadā pirms mūsu ēras Konfūcijs aprakstīja mopsi kā "īsspalvainu suni". Pēc tam mopši kļuva populāri Tibetā, īpaši mūku vidū. Pēc tam mopši kļuva pazīstami Japānā un tad Eiropā. Mopša izcelsme nav zināma, jo pirmais Ķīnas imperators savas valdīšanas laikā iznīcināja visu, kas bija saistīts ar mopsi.

Ķīniešu Fu suņi, saukti arī par lauvas suņiem vai Fo suņiem, tika uzskatīti par drosmīgiem suņiem, kas prot sargāt, tāpēc to statujas tika novietotas ārpus tempļiem.

16. un 17. gadsimts

Nīderlandes Austrumindijas kompānija pirmā importēja mopšus 16. gadsimta beigās un 17. gadsimtā. Vēlāk, 1572. gadā, mopsis vārdā Pompejs izglāba Oranžas princi, brīdinot viņu, kad ieradās spāņi. Arī Viljams III un Marija II paņēma līdzi mopsi, kad 1688. gadā devās no Nīderlandes uz Angliju, lai ieņemtu troni.

Mopsis kļuva slavens arī citās Eiropas valstīs. Spāņu gleznotājs Goija Spānijā un Itālijā gleznoja mopšus, kas sēdēja blakus bagātnieku karavīriem. Tos izmantoja kā sargsuņus un lai atrastu dzīvniekus vai cilvēkus.

18. un 19. gadsimts

Pēc tam mopši sāka kļūt populāri Francijā. Kāds mopsis vārdā Fortūna bija kurjers starp Žozefīni de Beauharnais un viņas ģimeni, kamēr viņa atradās cietumā. Arī Itālijā mopši kļuva slaveni. Kāda Pjozī kundze savā dienasgrāmatā rakstīja, ka "katrā karietē, ko es šeit satieku, ir mopsis".

19. gadsimtā Anglijā karaliene Viktorija bija ļoti sirsnīga mopšu mīļotāja. Viņai bija daudz mopšu, piemēram, Olga, Pedro, Minka, Fatima un Venēra.

Mopsis 19. gadsimtā beidzot nonāca Amerikas Savienotajās Valstīs un drīz vien kļuva populārs arī tur. Daudzi mopši uzvarēja suņu izstādēs, un drīz vien 1931. gadā tika nodibināts Mopšu suņu klubs.

Mopsis no 1915. gada


Princeses Jekaterinas Dmitrijevnas Golicinas portrets, Luijs Mišels van Lū (1759)

Veselības problēmas

Tā kā mopšiem nav garu purnu, viņi var saslimt ar acu slimībām. Viņi arī nevar labi elpot, jo skābekļa ejas ir ļoti mazas, un viņi nevar labi regulēt temperatūru ar mēli. Normāla mopšu ķermeņa temperatūra ir no 101 °F (38 °C) līdz 102 °F (39 °C). Ja temperatūra paaugstinās līdz 105 °F (41 °C), viņiem nekavējoties jāatdziest, jo viņi nespēj sevi pietiekami atvēsināt. Ja temperatūra sasniedz 108 °F (42 °C), var iestāties orgānu mazspēja.

Mopši, kas dzīvo vieni, var saskarties ar liekā svara problēmu, lai gan to var novērst, vingrojot un ēdot veselīgu pārtiku.

Nopietni jautājumi

Mopšus var ievainot arī nekrotizējošs meningoencefalīts (NME). NME ir smadzeņu un apvalka plēves iekaisums. To sauc arī par mopšu encefalītu (PDE). Nav zināma ārstēšana vai izskaidrojums NME, lai gan lielākā daļa cilvēku uzskata, ka tā ir slimība, ko suņi var pārmantot no mātes vai tēva. Visi suņi parasti mirst dažu mēnešu laikā pēc šīs slimības, kas parasti notiek no 6 mēnešu līdz 7 gadu vecumam.

Mopši var saslimt arī ar nopietnu mugurkaula slimību.

Bieži sastopamie apstākļi

Tā kā mopšiem uz sejas ir grumbas, īpašniekiem ir jātīra to ādas krokotās daļas. Vēl viena liela mopšu problēma ir gūžas locītavu displāzija. Aptuveni 63,8 % mopšu ir konstatēta gūžu displāzija.

Kad mopši ir satraukti, viņi sāk "reverso šķaudīšanu", kuras laikā elpo īsiem, ātriem elpas vilcieniem. "Reversā šķaudīšana" parasti nav kaitīga mopšiem. Tam var palīdzēt, masējot suņa rīkli vai aizsedzot degunu, lai liktu tam elpot ar muti.

Klāras fon Villes darbs Hunde vor der Hütte (1880)


Mopši ir īpaši tendēti uz lieko svaru.

Mediji un kultūra

Mopši ir parādījušies televīzijā un kino, piemēram, mopsis Frenks filmā "Vīri melnā" un tās turpinājumā. Citas filmas, kurās ir mopši, ir "12 apļi", "Marija Antuanete" (2006. gada filma) un Disneja filma par Pokahontasu. Tie ir parādījušies arī televīzijā, piemēram, šovos: Poldark,The West Wing

Mopši ir parādījušies arī daudzās daiļliteratūras grāmatās, piemēram, lēdijas Bertramas mopsis Mansfīlda parkā un grāmatā "Mopši": Dieva mazie dīvainīši.

Starp slaveniem cilvēkiem, kuriem pieder mopši, ir raidījumu vadītājs Džonatans Ross un aktrise Džesika Alba.