Konfūcijs: dzīve, mācības un ietekme Ķīnas filozofijā
Konfūcijs: dzīve, mācības un ietekme Ķīnas filozofijā — dziļš ieskats viņa biogrāfijā, ētikā, rituālos un mantojuma nozīmē mūsdienu sabiedrībā.
Konfūcijs (dzimis 551. gadā p.m.ē., miris 479. gadā p.m.ē.) bija nozīmīgs ķīniešu pedagogs un filozofs. Viņa sākotnējais vārds bija Kong Qiu vai Zhong Ni. Bērnībā viņš labprāt visu izzināja un ļoti interesējās par rituāliem. Kad viņš izauga, viņš strādāja par valsts ierēdni, kas nodarbojās ar zemnieku saimniecībām un lopkopību. Tad viņš kļuva par skolotāju.
Konfūcijs dzīvoja laikā, kad daudzas valstis Ķīnā cīnījās karos. Šo periodu sauca par Džou dinastijas pavasara un rudens periodu. Konfūcijam tas nepatika, un viņš vēlējās sabiedrībā atkal ieviest kārtību.
Dzīve un darbība
Konfūcija dzimtene bija Lu (mūsdienu Šandunas provinces teritorija). Viņš pavadīja lielu daļu dzīves, ceļojot pa maziem valstiskajiem veidojumiem, meklējot iespējas realizēt savas politiskās idejas un piedāvāt padomus valdniekiem. Ilgus gadus viņš strādāja dažādos ierēdņu amatos un vēlāk atgriezās pie pedagoģijas — viņš dibināja privātu skolu, kurā spēja mācīt daudzus skolēnus no dažādām sabiedrības kārtām. Pēc ceļojumiem un mācībām viņš atgriezās Lu, kur pavadīja pārējos gadus, mācot un pulcinot sekotājus.
Mācības — galvenie jēdzieni
Konfūcija mācības koncentrējas uz ētiku, sabiedrisko kārtību un cilvēku savstarpējām attiecībām. Tās svarīgākie elementi ir:
- Ren (žēlsirdība, cilvēkmīlestība) — ētiskā pamatvērtība, kas nozīmē empātiju un cilvēciski atbildīgu rīcību.
- Li (rituāli, pieklājība, normas) — pareizu rituālu, tradīciju un morāles normu ievērošana, kas veido sabiedrisko kārtību.
- Xiao (bērnu paklausība, pamatmātes cieņa jeb šķirnes saudzēšana) — ģimenes attiecību un cieņas pret vecākiem un senčiem nozīme.
- Yi (taisnīgums) — pareizas rīcības izvēle, kas balstīta uz morāles principiem, nevis personīgām interesēm.
- Junzi (šķībs vai "izcilais cilvēks") — morāli augsts indivīds, kas ar piemēru vada citus un tiecas pēc ētiskas pilnības.
Konfūcijs īpaši uzsvēra izglītības un pašpilnveides nozīmi, uzskatot, ka cilvēks var kļūt labāks, mācoties un praktizējot labas manieres un morāli. Viņš bija samērā progresīvs savā izglītības pieejā — pieņēma skolniekus neatkarīgi no dzimtas stāvokļa, akcentējot talanta un rakstura nozīmi.
Darbi un avoti
Paša Konfūcija sacerējumi saglabājušies maz, lielāko daļu viņa domu mēs pazīstam caur skolēnu pierakstiem, visvairāk — caur darbiem, kas pazīstami kā "Analekti" (Ķīnā saukti par Lunyu). Tradicionāli viņam tiek piedēvēta arī loma piecgrāmatu ("Pieci klasiski") sistēmā, kas vēlāk kļuva par pamatu vēsturiskām un literārajām studijām Ķīnā.
Ietekme Ķīnas filozofijā un sabiedrībā
Konfūcija idejas kļuva par pamatu tam, ko mēs tagad saucam par konfūcismu — filozofisku, ētisku un izglītības sistēmu, kas dziļi ietekmēja Ķīnas valsts iekārtu un kultūru. Svarīgi aspekti ir:
- Han dinastijas laikos (pirmsākumi p.m.ē. un p.m.ē.) konfūcisks domāšanas veids tika pieņemts kā valsts oficiālā ideoloģija.
- Konfūcijas idejas veicināja birokrātijas izveidi, jo civilās dienesta pārbaudes un izglītības sistēma balstījās uz klasiskiem tekstiem un ētikas principiem.
- Konfūcisms ietekmēja ne tikai Ķīnu, bet arī tuvējās kultūras — Koreju, Japānu un Vjetnamu — kur daudzas sabiedriskās normas un izglītības tradīcijas bija konfūciska rakstura.
- Viduslaikos un vēlākā laikā šīs idejas tika interpretētas un attīstītas (piemēram, neokonfūcisms Song dinastijas laikā), tādējādi saglabājot aktualitāti dažādos vēstures posmos.
Mūsdienu skatījums un mantojums
Mūsdienās Konfūcija mācības tiek pētītas gan kā filozofisks mantojums, gan kā praktisks vadmotīvs sabiedrības ētikai, ģimenes attiecībām un izglītībai. Konfūcija idejas par pienākumu, cieņu un sabiedrisko kārtību joprojām ietekmē kultūras normas Austrumāzijā. Tomēr tās arī tiek kritiski izvērtētas un pielāgotas, meklējot līdzsvaru starp tradicionālajām vērtībām un mūsdienu cilvēktiesību un individuālās brīvības prasībām.
Konfūcija prakse un uzskati parāda, kā personiska ētika un izglītība var kļūt par pamatu plašākai sociālai stabilitātei un kultūras attīstībai. Viņa mācības paliek aktuālas kā resurss diskusijām par morāli, vadību un sabiedrības vērtībām.
Konfūcija attēls no E.T.C. Vernera grāmatas Myths & Legends of China, 1922, autors E.T.C. Werner.
Mācības
Tāpat kā Sokrats, arī Konfūcijs dažkārt neatbildēja uz filozofiskiem jautājumiem. Tā vietā viņš vēlējās, lai cilvēki nopietni domātu par problēmām un mācītos no citiem, īpaši no vēstures. Konfūcijs arī uzskatīja, ka cilvēkiem ir jāiegūst vara tāpēc, ka viņi ir labi un prasmīgi, nevis tikai tāpēc, ka nāk no ietekmīgām ģimenēm.
Konfūcijs vēlējās, lai cilvēki vairāk domātu par citiem cilvēkiem, nevis par naudu vai to, kas viņiem pieder. Tomēr viņš arī uzskatīja, ka sabiedrībā jābūt stingriem noteikumiem un ka cilvēkiem tie ir jāievēro. Konfūcijs uzskatīja, ka cilvēkiem var būt piecas attiecības, un visām tām ir savi noteikumi. Divi cilvēki varēja būt
- Princis un subjekts
- Tēvs un dēls
- Vīrs un sieva
- Vecākais un bērns
- vai Draugi
Tās bija tradicionālās attiecības, ko dēvēja par "pieciem prototipiem". Konfūcijs teica, ka visās šajās attiecībās abiem cilvēkiem ir jāievēro noteikumi. Piemēram, padotajam ir jāpaklausa kņazam, bet arī kņazam ir jāuzklausa padotais un jāvalda viņam labi un taisnīgi.
Konfūcijs teica, ka cilvēkiem vajadzētu darīt lietas ar citiem cilvēkiem tikai tad, ja viņi būtu mierā ar to, ka citi cilvēki dara tās pašas lietas ar viņiem. To dažkārt dēvē par zelta likumu, un to mācīja arī Jēzus Kristus.
Viņa skolēni pierakstīja nelielus stāstus par viņu un viņa teikto. Tie tika apkopoti, lai izveidotu grāmatu "Analekti", kas kļuva par vienu no galvenajām konfuciānisma grāmatām.
| Iestādes kontrole |
|
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Konfūcijs?
A: Konfūcijs bija nozīmīgs ķīniešu izglītotājs un filozofs, kurš dzīvoja Džou dinastijas pavasara un rudens periodā.
J: Kāds bija viņa sākotnējais vārds?
A: Viņa sākotnējais vārds bija Kong Qiu vai Zhong Ni.
J: Kā viņš ieguva formālo izglītību?
A: Nav zināms, kā viņš ieguva formālo izglītību, taču viņš apguva daudzus mākslas priekšmetus.
Jautājums: Ar ko nodarbojās Konfūcijs, kad izauga?
A: Kad viņš izauga, viņš strādāja par valsts ierēdni, kurš nodarbojās ar zemnieku saimniecībām un lopkopību, pēc tam kļuva par skolotāju.
J: Kurā laika posmā dzīvoja Konfūcijs?
A: Konfūcijs dzīvoja Džou dinastijas pavasara un rudens periodā.
Jautājums: Cik vecs bija Konfūcijs, kad viņš nomira?
A: Viņš nomira 479. gadā p.m.ē. 72 gadu vecumā.
J: Ko Konfūcijs vēlējās atgriezt sabiedrībā?
A:Konfūcijs vēlējās sabiedrībā atjaunot kārtību laikā, kad Ķīnā notika daudzu valstu kari.
Meklēt