William III of England
Viljams III (1650. gada 14. novembris - 1702. gada 8. marts) bija Anglijas karalis un Īrijas karalis no 1689. gada 13. februāra. Par Skotijas karali viņš kļuva 1689. gada 11. aprīlī. Kā Skotijas karalis viņš bija Viljams II. Viņš bija karalis līdz savai nāvei 1702. gada 8. martā.
Viljams dzimis Nīderlandē kā Oranžas princis Viljams Henrijs. Viņa māte bija Marija Stjuarte. Marija bija Anglijas karaļa Džeimsa II māsa, tāpēc karalis Džeimss bija Viljama tēvocis. 1677. gada 4. novembrī Viljams apprecējās ar karaļa Džeimsa meitu Mariju (savu pirmo māsīcu).
Anglijas protestantu vairākumam nepatika karalis Džeimss, un 1688. gada "Lielās revolūcijas" laikā viņš tika gāzts. Viljams izkāpa Anglijā (Briksemā) kopā ar holandiešu armiju. Kad Viljams izkāpa krastā, Džeimsa atbalsts izšķīda. Džeimsam tika ļauts doties uz Franciju, un Viljams kļuva par pēdējo personu, kas ar spēku veiksmīgi iebruka Anglijā. Šie notikumi ir pazīstami kā Lieliskārevolūcija.
Anglijas parlaments piedāvāja Viljamam un Marijai kopīgi iegūt Anglijas kroni (un, vienam nomirstot, par monarhiem kļuva otrs), padarot viņus par Viljamu III un Mariju II. To vēlāk sāka dēvēt par Viljama un Marijas valdīšanas laiku. Tika pieņemti likumi, kas aizsargāja parlamentu no nepamatotiem valdnieka aktiem, garantēja reliģisko toleranci protestantiem nonkonformistiem, bet ierobežoja Romas katoļu un citu konfesiju reliģisko brīvību.
1689. gadā Viljams sasauca Skotijas muižnieku konventu un nosūtīja tiem samierinošu (draudzīgu) vēstuli, atšķirībā no Džeimsa, kurš bija mēģinājis dot viņiem rīkojumus. 11. aprīlī, Anglijas kronēšanas dienā, Konvents beidzot paziņoja, ka Džeimss vairs nav Skotijas karalis. Viljamsam un Marijai tika piedāvāts Skotijas kronis, un 11. maijā viņi to pieņēma. Jakobīti vairāk nekā 50 gadus centās panākt Džeimsa un viņa mantinieku atkārtotu iecelšanu amatā.
Vilhelma ienaidnieks bija Francijas karalis Luijs XIV, kurš aizsargāja un atbalstīja Džeimsu viņa centienos atgriezties. Īrijā Romas katoļu vairākumu pastiprināja franču spēki, kurus vadīja jēkabīti. Viljams personīgi vadīja savu armiju uz uzvaru 1690. gada kaujā pie Boinas. Džeimss aizbēga atpakaļ uz Franciju.
Sekoja deviņu gadu karš starp Vilhelma vadīto koalīciju un Franciju. Anglo-holandiešu aliansei labi veicās jūrā, un 1692. gadā tā pie La Hogas sakāva franču floti. No otras puses, 1692. gadā alianse zaudēja Namūrā un 1693. gadā zaudēja Landenas kaujā uz sauszemes.
1694. gada 12. decembrī Marija nomira no bakām, atstājot Viljamu valdīt vienu. Viņa pēctece bija viņa māsasmeita, karaliene Anna. Vēl viens fakts ir ļoti svarīgs. 1701. gadā tika pieņemts parlamenta akts, kas noteica, ka Anglijas un Īrijas troņu mantošanu var pārņemt tikai protestanti. Skotija netika iekļauta šajā kārtībā līdz pat abu karalistiku parlamentārajai savienībai 1707. gadā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Viljams III un II?
A: Viljams III un II (1650. gada 4. novembris - 1702. gada 8. marts) bija Anglijas un Īrijas karalis no 1689. gada 13. februāra (kā Viljams III) un Skotijas karalis no 1689. gada 11. aprīļa (kā Viljams II). Viņš bija karalis līdz savai nāvei 1702. gada 8. martā.
J: Kas ir "Lieliskā revolūcija"?
A: Slavas revolūcija ir Anglijas karaļa Džeimsa gāšana 1688. gadā, kad Nīderlandes armija prinča Vilhelma Oranžā prinča Henrija vadībā izsēdās Briksemā. Tas ļāva Džeimsam doties uz Franciju un padarīja princi Viljamu par pēdējo personu, kas ar spēku veiksmīgi iebruka Anglijā.
J: Ar ko Viljams apprecējās?
A: 1677. gada 4. novembrī Viljams apprecējās ar karaļa Džeimsa meitu Mariju (savu pirmo brālēnu).
J: Kādi likumi tika pieņemti Viljama un Marijas valdīšanas laikā?
A: Tika pieņemti likumi, kas aizsargāja parlamentu no nepamatotiem valdnieka aktiem, garantēja reliģisko toleranci protestantiem nonkonformistiem, bet ierobežoja Romas katoļu un citu konfesiju reliģisko brīvību.
J: Kā uz šīm monarhijas pārmaiņām reaģēja Skotija?
A: Kad Skotijai tika piedāvāts Skotijas kronis, viņi to pieņēma 11. maijā pēc tam, kad Viljamss, atšķirībā no Džeimsa, kas bija mēģinājis dot rīkojumus, nosūtīja samierinošu vēstuli.
J: Kas bija Luijs XIV?
A: Luijs XIV bija Francijas karalis, kurš aizsargāja un atbalstīja Džeimsu viņa centienos atgriezties monarha amatā pēc tam, kad viņš tika gāzts Lielās revolūcijas laikā.
J: Kāds akts noteica Anglijas un Īrijas troņu mantošanu? A: 1701. gadā tika pieņemts parlamenta akts, kas noteica Anglijas un Īrijas troņu mantošanu tikai protestantiem; Skotija netika iekļauta līdz tās parlamentārajai savienībai ar Angliju un Īriju 1707. gadā.
