Renesanses cilvēks (polimāts): kas tas ir? Definīcija un piemēri
Renesanses cilvēks (polimāts): uzzini definīciju, slavenākos piemērus — Leonardo, Mikelandželo u.c. — un kā attīstīt plašas zināšanas mūsdienās.
Termins "renesanses cilvēks" vai "polimāts" apzīmē cilvēku, kurš ir ļoti zinošs un prasmīgs daudzās dažādās jomās. Šī ideja rodas no vēsturiskā perioda, ko sauc par renesansi, kas aptuveni ilga no 1400. līdz 1600. gadam. Viens no vispazīstamākajiem šā perioda pārstāvjiem ir Leonardo da Vinči. Viņš ir slavens kā gleznotājs, taču bija arī zinātnieks, inženieris un matemātiķis. Leonardo da Vinči bieži tiek dēvēts par tipisku renesanses cilvēku. Vēl viens piemērs renesanses laika polimātam ir Mikelandželo, kurš darbojas kā tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks.
Jāuzsver, ka termins "renesanses cilvēks / renesanses sieviete" nenozīmē, ka persona obligāti dzīvojusi renesanses laikā. To lieto arī mūsdienās, lai raksturotu cilvēku ar plašu zināšanu un prasmju loku neatkarīgi no laikmeta. Piemēram, 20. gadsimta personību Albertu Šveiceru dažkārt sauc par modernu polimātu — viņš bija teologs, mūziķis, filozofs un ārsts. Bendžamins Franklins (18. gadsimtā) bija rakstnieks un iespiedējs, politiķis, zinātnieks, izgudrotājs un karavīrs — vēl viens piemērs polimātiskai darbībai.
Polimāta pazīmes
- Interese un ziņkāre — viņiem patīk mācīties par dažādām jomām un saprast, kā lietas strādā.
- Daudzveidīgas prasmes — apgūtas gan radošās, gan tehniskās, gan akadēmiskās jomas.
- Savienojoša domāšana — spēja sasaistīt zināšanas no vienas jomas ar citām, radot jaunas idejas vai risinājumus.
- Pašmācība un disciplīna — bieži mācās patstāvīgi, izmantojot grāmatas, eksperimentus, praksi un novērojumus.
- Praktiska rīcība — zināšanas tiek pielietotas praksē — projektos, izgudrojumos, mākslā vai sabiedriskajā darbā.
Kā kļūt par polimātu
Kaut gan daļēji tas var būt dabisks rakstura iezīmes jautājums, polimāta prasmes ir attīstāmas mērķtiecīgi:
- Uzturi ziņkāri: uzdod jautājumus un dziļi pēti tēmas, kas šķiet interesantas.
- Mācies sistemātiski: kombinē pamatzināšanas ar praktisku pieredzi — lasīšana, kursi, darbnīcas, eksperimenti.
- Attīsti mācīšanās prasmes: kritiskā domāšana, problēmu risināšana, informācijas izvērtēšana.
- Sadarbojies ar citiem: interdisciplināra komunikācija palīdz saprast, kā dažādas jomas mijiedarbojas.
- Prioritizē un plāno: plašs interešu loks prasa laika pārvaldību — izvēlies svarīgākās tēmas un strādā pie tām sistemātiski.
Ierobežojumi un kritika
Polimāta ideja ir vilinoša, taču tā nav bez ierobežojumiem. Daži no tiem:
- Platums pret dziļumu: ir grūti būt vienlīdz izciliem visās jomās — izvēle starp dziļu specializāciju un plašu zināšanu loku var radīt kompromisus.
- Laika un resursu ierobežojumi: daudzpusīga izglītība prasa laiku, resursus un iespējas praktiskai pieredzei.
- Sabiedrības prasības: mūsdienu darba tirgus bieži vērtē specifiskas specializācijas, kas var ierobežot polimāta karjeras ceļu.
Kāpēc polimāti ir svarīgi
Polimāti spēj radīt inovācijas, jo viņi savieno zināšanas no dažādām laukuma, kas bieži noved pie oriģināliem risinājumiem. Viņu spēja skatīt problēmas plašāk un piemērot dažādas metodes var būt vērtīga gan zinātnē, gan mākslā, gan uzņēmējdarbībā. Turklāt polimātiskā pieeja veicina visu mūžu ilgstošu mācīšanās kultūru un radošumu.
Apkopojot — renesanses cilvēks vai polimāts ir persona ar plašu interešu un prasmju loku, kas apvieno vairākas disciplīnas, lai radītu jaunas idejas un risinājumus. Šāds cilvēks var darboties visdažādākajās jomās — no mākslas un literatūras līdz zinātnei un inženierzinātnēm — un būt vērtīgs avots starpdisciplinārai sadarbībai.
Leonardo da Vinči "Vitruvija cilvēks" ir pētījums par to, kā cilvēka figūru var ievietot divās ģeometriskās figūrās - aplī un kvadrātā.
Poliamatu saraksts
- Aristotelis (grieķu: Ἀριστοτέλης, Aristotelis) (384 p.m.ē. - 322 p.m.ē.) bija grieķu filozofs, kurš pētīja un rakstīja par daudziem tematiem, tostarp fiziku, metafiziku, dzeju, teātri, mūziku, loģiku, retoriku, politiku, valdību, ētiku, bioloģiju un zooloģiju.
- Arhimeds (grieķu: Ἀρχιμήδης; ap 287. g. p. m. ē. - ap 212. g. p. m. ē.) bija grieķu matemātiķis, fiziķis, inženieris, izgudrotājs un astronoms.
- Abū Alī ibn Sīnā (Avicenna) (980-1037) bija persiešu ārsts, farmakologs, filozofs, matemātiķis, astronoms, ķīmiķis, hanafītu jurists un teologs, zinātnieks, valstsvīrs un karavīrs.
- Ibn Rušds (Averroess) (1126-1198), Andalūzijas arābu filozofs, ārsts, jurists, astronoms, matemātiķis un teologs.
- Rodžers Bēkons (Roger Bacon, O.F.M., ap 1214-1294), pazīstams arī kā Doctor Mirabilis (latīņu: "brīnišķīgais skolotājs"), angļu franciskāņu mūks, filozofs, teologs un zinātnieks. Viens no pirmajiem cilvēkiem, kas mūsdienīgā veidā veica zinātniskus eksperimentus.
- Leonardo da Vinči (1452-1519) Itāļu gleznotājs, tēlnieks, inženieris, astronoms, anatoms, biologs, ģeologs, fiziķis, arhitekts, mūziķis, filozofs un humānists.
- Mikelandželo (1475. gada 6. marts - 1564. gada 18. februāris) bija itāļu renesanses gleznotājs, tēlnieks, arhitekts, dzejnieks, inženieris un teologs (Bībeles pētnieks).
- Galileo Galilejs (1564-1642) bija itāļu zinātnieks, matemātiķis, astronoms, fiziķis un filozofs.
- Johans Volfgangs fon Gēte (1749-1832) Vācu rakstnieks, dzejnieks, kritiķis, dramaturgs un prozaiķis.
- Roberts Hūks (1635-1703) bija angļu dabas filozofs un arhitekts. Viņš bija Grešama ģeometrijas profesors, Karaliskās biedrības sekretārs un Londonas pilsētas mērnieks pēc Lielā ugunsgrēka. Papildus elastības likumam viņš bija mikroskopijas pamatlicējs, kā arī izstrādāja pasaulē pirmo ēku vadības sistēmu. Viņš projektēja daudzas nozīmīgas Londonas ēkas. Viņš palīdzēja Robertam Boilam izstrādāt gāzes likumu. Viņš zināja, ka fosilijas ir petrificētas dzīvas būtnes un ka gravitācija darbojas pēc apgrieztā kvadrāta likuma.
- Īzaks Ņūtons (1643-1727) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, teologs, dabas filozofs un alķīmiķis. Viņa izstrādātais kalkuls un trīs kustības likumi bija lietišķās matemātikas pagrieziena punkts.
- Gotfrīds Leibnics (1646-1716) bija vācu filozofs, teologs, fiziķis, matemātiķis, vēsturnieks, bibliotekārs un izgudrotājs.
- Mihails Lomonosovs (1711-1765) bija krievu dzejnieks, pedagogs, mākslinieks, fiziķis un ķīmiķis.
- Tomass Džefersons (1743-1826). ASV prezidents, dārznieks, arhitekts, arheologs, izgudrotājs un universitātes dibinātājs.
- Rabindranats Tagore (1861. gada 7. maijs - 1941. gada 7. augusts) bija bengāļu dzejnieks, mākslinieks, dramaturgs, prozaiķis, izglītības darbinieks, sociālais reformators, nacionālists, uzņēmējs un komponists.
- Alberts Einšteins (1879. gada 14. marts - 1955. gada 15. aprīlis) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķis, matemātiķis, kosmologs, profesors, saldēšanas inženieris (patents), patentu analītiķis, esejists, aktīvists, pianists un vijolnieks.
- Sers Vinstons Čērčils (1874. gada 30. novembris - 1965. gada 24. janvāris) bija britu premjerministrs, karavadonis, vēsturnieks, rakstnieks, gleznotājs un sportists.
- G. Spensers Brauns (1923. gada 2. aprīlis - 2016. gads) ir angļu matemātiķis un grāmatas "Formas likumi" autors.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir renesanses cilvēks?
A: Renesanses cilvēks ir ļoti gudrs cilvēks, kurš labi prot daudz dažādu lietu.
J: Pēc kāda vēstures perioda nosaukuma ir nosaukts termins "renesanses cilvēks"?
A: Termins "renesanses cilvēks" ir nosaukts renesanses vēstures perioda (no 14. gadsimta līdz 16. vai 17. gadsimtam Eiropā) vārdā.
J: Kas ir divi slaveni renesanses laika vīrieši?
A: Divi slaveni renesanses laika vīrieši bija Leonardo da Vinči un Mikelandželo.
J: Ar ko bija slavens Leonardo da Vinči?
A: Leonardo bija slavens gleznotājs, bet viņš bija arī zinātnieks, filozofs, inženieris un matemātiķis.
J: Ar ko bija slavens Mikelandželo?
A: Mikelandželo bija izcils tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks.
J: Vai apzīmējums "renesanses cilvēks" tiek lietots tikai attiecībā uz renesanses laika cilvēkiem?
A: Nē, terminu "renesanses cilvēks" bieži lieto arī attiecībā uz neparastiem cilvēkiem, kas dzīvoja dažādos laikmetos.
J: Kādi ir daži "renesanses cilvēku" piemēri no dažādiem laikmetiem?
A: Alberts Šveicers bija 20. gadsimta "renesanses cilvēks", kurš bija teologs, mūziķis, filozofs un ārsts. Bendžamins Franklins bija 18. gadsimta "renesanses cilvēks", kurš bija rakstnieks un iespiedējs, politiķis, zinātnieks, izgudrotājs un karavīrs.
Meklēt