Gotfrīds Leibnics — filozofs, matemātiķis, kalkula un binārās sistēmas autors
Gotfrīds Leibnics — filozofs un matemātiķis, kalkula un binārās sistēmas autors; universālais ģēnijs, kuru atklājumi veido mūsdienu datorzinātni un racionālistisko filozofiju.
Gotfrīds Vilhelms Leibnics (latviski bieži rakstīts arī Leibnics vai fon Leibnics) dzimis 1646. gada 1. jūlijā (OS 21. jūnijs) un miris 1716. gada 14. novembrī. Viņš bija ievērojams vācu intelektuālis, kas rakstīja galvenokārt franču un latīņu valodā. Leibnica darbs atstāja dziļu ietekmi gan filozofijā, gan matemātikā, gan daudzās citās zinātnes nozarēs. Neatkarīgi no Ņūtona viņš izstrādāja kalkulu, un tieši Leibnica simbolika — atvasinājuma pieraksts (piem., dy/dx) un integrāļa zīme ∫ — ir tā, kuru plaši lieto līdz pat mūsdienām. Viņš arī izstrādāja bināro sistēmu, kura vēlāk kļuva par mūsdienu datoru pamatu.
Dzīve un karjera
Leibnics studēja tiesību zinātni un filozofiju, un viņam bija plašs izglītības un publiskās darbības loks: viņš mācīja jurisprudenci un filozofiju, strādāja kā sekretāru un padomdevēju vairākās dižciltīgajās ģimenēs un galmos, no kuriem viens vēlāk kļuva par britu karalisko ģimeni, kamēr viņš tajā kalpoja. Leibnica zinātniskā un politiskā darbība iekļāva arī intensīvu korespondenci ar laikabiedriem un iesaisti politikā un diplomātijā. Viņš darbojās arī kā bibliogrāfs, valodu un arhīvu pētnieks, kā arī kā pašmācīts inženieris un izgudrotājs.
Zinātniskais un tehniskais devums
Leibnicam bija ļoti plašs zinātniskais interešu loks un daudzpusīgs ieguldījums. Blakus matemātiskajam kalkulam un binārajai aritmētikai viņš izstrādāja mehānisku skaitļošanas ierīci, kas pazīstama kā Stepped Reckoner, kas varēja veikt saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu un dalīšanu. Viņš sniedza svarīgus ieguldījumus kombinatorikā, algebrā, diferenciālu un integrālu aprēķinos, kā arī pamatidejās, kas vēlāk attīstījās par formālo loģiku un datorzinātni.
Leibnics arī iecerēja universālu simbolisku valodu un loģisku kalkulu (t.s. characteristica universalis un calculus ratiocinator), kas būtu instrumenti zināšanu sistematizācijai un racionālai diskusijai — idejas, kas mūsdienās tiek uzskatītas par agrīnu programmatūras un formālo valodu priekšteci. Viņa darbi par fizikālu problēmām, enerģijas izpratni (diskusijas par vis viva) un instrumentu izveidi veicināja tehnoloģisku attīstību; viņš arī paredzēja pieejas un idejas, kas vēlāk parādījās bioloģijā, medicīnā, ģeoloģijā, varbūtību teorijā, psiholoģijā un informācijas zinātnē.
Filozofija
Filozofijā Leibnicu bieži atceras ar viņa optimismu — ideju, ka mūsu Visums ir "labākais no visiem iespējamiem pasaulēm", ko radīja gudrs un labestīgs Dievs. Viņš bija viens no galvenajiem 17. gadsimta racionālistiem, līdzās tādiem domātājiem kā Renē Dekarts un Baruks Spinoza. Leibnica domāšana savienoja sholastisko tradīciju ar jaunu pieeju loģikai un matemātiskai analīzei. Viņa pazīstamākās filozofiskās tēzes ietver monādu doktrīnu (vienkāršu, neredzamu substanci — monādu — priekšlikums par pasaules pamatvienību), priekšnoteiktā saskaņotība (pre-established harmony), kā arī principus kā pietiekamā iemesla princips un identitātes princips par neatšķiramām vienībām.
Raksti, korespondence un mantojums
Leibnica raksti aptver plašu tēmu loku: no politiku, tiesībām un ētiku līdz teoloģijai, vēsturei un filoloģijai. Viņš rakstīja arī dzejā, un viņa darbu apjoms ir milzīgs — tūkstošiem vēstuļu, eseju un nepublicētu manuskriptu. Nav pilnīga viņa rakstu izdevuma, tāpēc Leibnica pilnais ieguldījums joprojām tiek pētniecības gaitā atklāts un izvērtēts.
Leibnics bija arī žilbinošs korespondences meistars: viņš aktīvi sarakstījās ar daudziem laikabiedriem, kas palīdzēja izplatīt viņa idejas visā Eiropā. Dažas no viņa atziņām un metožu elementiem vēlāk kļuva par pamatu modernajai matemātikai, loģikai un datorzinātnei. Viņu reiz dēvē par vienu no pēdējiem "universālajiem ģēnijiem" — cilvēku, kurš vienlaikus darbojās ļoti daudzās intelektuālās jomās.
Vērts atzīmēt arī Leibnica un Ņūtona strīdu par kalkula atklāšanas prioritāti, kas ilgstoši ietekmēja abu slavu un reputāciju; mūsdienās vēsturnieki atzīst, ka abi neatkarīgi attīstīja matemātiskos paņēmienus, taču tieši Leibnica pieraksta sistēma ir tā, ko plaši pieņēmusi matemātika un inženierija.
Saistītās lapas
- Vācu filozofija
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Gotfrīds Vilhelms Leibnics?
A: Gotfrīds Vilhelms Leibnics bija vācu intelektuālis, kurš rakstīja galvenokārt franču un latīņu valodā. Viņam bija nozīmīga loma gan filozofijā, gan matemātikā.
J: Kad viņš dzīvoja?
A: Gotfrīds Vilhelms Leibnics dzīvoja no 1646. gada 1. jūlija līdz 1716. gada 14. novembrim.
J: Ko viņš izgudroja?
Gottfrīds Vilhelms Leibnics neatkarīgi no Ņūtona izgudroja kalkulu, bināro sistēmu, kas ir mūsdienu datoru pamatā, un atvasinājumu pierakstu, kas kopš tā laika tiek plaši lietots.
J: Kādā valodā viņš rakstīja?
Gottfried Wilhelm Leibniz rakstīja galvenokārt franču un latīņu valodā.
J: Kā viņa izgudrojumi ietekmēja mūsdienu tehnoloģijas?
A: Viņa izgudrotā binālā sistēma ir mūsdienu datoru pamatā, bet viņa atvasinājumu pierakstu lieto vēl šodien.
J: Kāda bija viņa ietekme uz filozofiju?
A: Viņam bija svarīga loma gan filozofijā, gan matemātikā.
Meklēt