Sholastika
Scholastika ir domāšanas un zināšanu mācīšanas veids. Tas attīstījās viduslaikos. Tā aizsākās, kad cilvēki vēlējās apvienot to, ko sauc par klasisko filozofiju, ar kristīgās teoloģijas mācībām. Klasiskā filozofija ir filozofija, kas attīstījās Senajā Grieķijā. Scholastika nav filozofija vai teoloģija, bet gan mācīšanas un mācīšanās veids. Scholastika uzsver dialektikas izmantošanu. Dialektikas galvenais mērķis ir rast atbildi uz kādu jautājumu vai parādīt, ka pretrunas ir atrisināmas.
Scholastiku aizsāka tādi cilvēki kā svētais Ambrozijs un svētais Augustīns. Viņi centās izmantot filozofiju, lai palīdzētu izskaidrot baznīcas mācību un noslēpumus. Ambrozijs un Augustīns bija vieni no pirmajiem Baznīcas tēviem, kas apvienoja kristīgās idejas un grieķu filozofiju.
Galvenie sholastikas pārstāvji bija Pēteris Abelards, Alberts Magnuss, Dans Skots, Viljams Ohamskis, Bonaventūra un, pats galvenais, Tomass Akvīnas. Summa Theologica ir vērienīga grieķu filozofijas un kristīgās mācības sintēze.
13. gadsimtā Aristoteļa mācība tika uzskatīta par svarīgāku nekā Platona mācība. Scholastiskā izglītība lielā mērā balstījās uz rakstītiem tekstiem un argumentiem par un pret tajos paustajām idejām. Šādā veidā tā ievērojami atšķīrās no mūsdienu zinātnes, kas balstās uz dabas novērojumiem. Aristotelī sholastiķi izvēlējās cilvēku, kurš pats bija diezgan oriģināls dabas pasaules pētnieks. Taču paši sholastiķi gandrīz pilnībā aplūkoja pasauli manuskriptos, kas rakstīti divās senajās valodās. Viens no tiem bija latīņu valodā, kas ir Bībeles Vulgātas valoda, bet otrs - sengrieķu valodā. Grieķu valoda pavēra durvis uz grieķu filozofu rakstiem viņu valodā, vismaz tiktāl, ciktāl viņu darbi bija saglabājušies. Boēcija devīze "Cik vien spēj, savieno ticību ar saprātu" atgādina, ka visi sholastiķi bija viduslaiku kristieši. Viņu galvenais uzdevums bija noskaidrot, kā grieķu idejas var iestrādāt viņu reliģiskajā pasaules uztverē.
XIV gadsimta skolas attēls
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sholastika?
A: Scholastika ir domāšanas un zināšanu mācīšanas veids, kas attīstījās viduslaikos. Tajā apvienota klasiskā filozofija, kas tika attīstīta Senajā Grieķijā, ar kristīgo teoloģiju, lai izveidotu mācīšanas un mācīšanās metodi, kurā uzsvars likts uz dialektikas izmantošanu.
J: Kas bija daži no cilvēkiem, kuri aizsāka sholastiku?
A: Svētais Ambrozijs un svētais Augustīns bija vieni no pirmajiem Baznīcas tēviem, kuri apvienoja kristīgās idejas un grieķu filozofiju, lai aizsāktu sholastiku. Citas svarīgas personības ir Pēteris Abelards, Alberts Magnuss, Dans Skots, Viljams Ohamskis, Bonaventūra un Tomass Akvīnas.
J: Kas ir Summa Theologica?
A: Summa Theologica ir vērienīga grieķu filozofijas un kristīgās doktrīnas sintēze, ko 13. gadsimtā sarakstīja Tomass Akvīnas.
J: Kāpēc sholastiķi pievērsās Aristoteļa, nevis Platona darbiem?
A: 13. gadsimtā Aristoteļa darbus uzskatīja par svarīgākiem nekā Platona darbus, jo tie sniedza plašāku ieskatu dabas pasaules novērojumos.
J: Ar ko sholastika atšķīrās no mūsdienu zinātnes?
At: Atšķirībā no mūsdienu zinātnes, kas lielā mērā balstās uz dabas novērojumiem, sholastika galvenokārt koncentrējās uz rakstītiem tekstiem, kuros bija atrodami argumenti par vai pret noteiktām idejām.
J: Kādu valodu izmantoja sholastiķi, lai lasītu senos manuskriptus?
A: Lasot ar studijām saistītus manuskriptus, sholastiķi lietoja divas senās valodas - latīņu (Bībeles Vulgātas valoda) un sengrieķu valodu.
J: Kāds bija Boēcija moto attiecībā uz ticību un saprātu?
A: Boēcija moto bija: "Cik vien spēj, savieno ticību ar saprātu", atgādinot, ka visi sholastiķi bija viduslaiku kristieši, kuru galvenā rūpe bija atrast veidu, kā grieķu idejas pielāgot savam reliģiskajam pasaules uzskatam.
