Roberts Hūks FRS (1635. gada 18. jūlijā Vaita salā - 1703. gada 3. martā Londonā) bija angļu dabaszinātnieks, arhitekts un polimāts. Hūkam bija nozīmīga loma zinātnes dzimšanā 17. gadsimtā, veicot gan eksperimentālus, gan teorētiskus darbus. Viņš bija Roberta Boila un Kristofera Rēna kolēģis un Īzaka Ņūtona konkurents. Hūks bija viens no vadošajiem celtniecības atjaunošanas plānu autoriem pēc Lielā Londonas ugunsgrēka 1666. gadā.

Huka portrets nav saglabājies.

Dzīve un darba lauks

Roberts Hūks bija daudzpusīgs zinātnieks un praktiķis. Viņš strādāja plašā jomu spektrā — fizikas, bioloģijas, astronomijas, inženierijas un arhitektūras laukā. No 1662. gada Hūks bija viens no aktīvākajiem Royal Society (Karaliskā biedrība) darbiniekiem, ieņemot amatu, kas mūsdienās tiek dēvēts par "Curator of Experiments" (eksperimentu kurators). Viņš regulāri veica demonstrācijas, izstrādāja aparātus un publicēja pētījumus, kas pieejami Philosophical Transactions.

Galvenie sasniegumi un atklājumi

  • Micrographia (1665) — Hūka slavenākā grāmata, kurā atspoguļotas detalizētas mikroskopiskas būtnes un struktūras zīmējumi. Tieši tajā viņš pirmo reizi lietoja terminu cell aprakstot koka korķa porainā struktūru, kas vēlāk kļuva par pamatkonceptu mikrobioloģijā un botānikā.
  • Elastības likums (Hooke's law) — Hūks formulēja proporcionalitāti starp spēku un elastīgu deformāciju, kas vēlāk ieguva viņa vārdā nosaukto likumu un kļuva par pamatu mehānikai un materiālu zinātnei.
  • Instrumentu un aparātu izstrāde — Hūks uzlaboja mikroskopus un teleskopus, veidoja precīzas mērierīces un eksperimentus, kas palīdzēja attīstīt eksperimentālo pieeju dabaszinātnēs.
  • Darbs ar vakuuma un gāzu eksperimentiem — sadarbojoties ar Robertu Boilu, Hūks piedalījās eksperimentos ar gaisu un vakuumu, kas bija būtiski atmosfēras, pneimatikas un ķīmijas attīstībā.
  • Arhitektūra un pilsētas plānošana — pēc Lielā Londonas ugunsgrēka Hūks piedalījās rekonstrukcijas plānošanā un darbojās kā izpildmehāniķis un uzraugs dažādos građējdarbības projektos, bieži sadarbojoties ar Kristoferu Rēnu.

Strīdi ar Īzaku Ņūtonu

Hūka un Īzaka Ņūtona attiecības bija sarežģītas un reizēm ļoti saspringtas. Hūks pauda kritiku par Ņūtona darbu un apgalvoja, ka viņš pats ir devis idejas, kas Ņūtonam palīdzējušas formulēt gravitācijas teoriju. Šis strīds par prioritāti un atzīšanu galu galā samazināja Hūka lomu vēsturiskajos stāstos, jo pēc laika Ņūtona autoritāte zinātnē kļuva ļoti spēcīga.

Mantojums un novērtējums

Lai gan Hūka reputācija ilgstoši bija mazāk spoža salīdzinājumā ar dažu viņa laikabiedru — īpaši Ņūtona —, mūsdienu vēsturnieki un zinātnieki arvien vairāk atzīst viņa nozīmi. Micrographia iedrošināja rūpīgus novērojumus un popularizēja mikroskopiju; Hooke's law ir pamatjēdziens inženierzinātnēs; viņa eksperimentālā pieeja palīdzēja nostiprināt empiriskās metodes zinātnē kopumā.

Izlase no darbiem

  • Micrographia (1665)
  • Raksti un ziņojumi Philosophical Transactions (vairāki eksperimentālie raksti)
  • Dažādi piezīmju un lekciju manuskripti par elastību, gaisu, mehāniku un optiku

Noslēgums

Roberts Hūks bija tipisks 17. gadsimta polimāts — praktisks izrāviens, kas savienoja eksperimentus ar inženieriju un teoriju. Viņa darbi ir atstājuši ilgstošu ietekmi uz bioloģiju, fiziku, instrumentu veidošanu un pilsētas būvniecību, un mūsdienās viņu atzīst kā vienu no svarīgākajiem agrīnā modernā zinātnes veidotājiem.