Farmakoloģija: zāļu darbības un atšķirības no farmācijas

Uzzini farmakoloģijas pamatus: kā zāles iedarbojas, to darbības mehānismus un atšķirības no farmācijas — skaidri, zinātniski un saprotami.

Autors: Leandro Alegsa

Farmakoloģija ir pētījums par to, kā zāles un citas vielas iedarbojas uz dzīviem organismiem un maina to darbību. Farmakoloģiju var definēt arī kā pētījumu par to, kā zāles faktiski darbojas. Tā ietver visu — no molekulārām mijiedarbībām ar receptoriem un fermentiem līdz tam, kā zāles ietekmē orgānus, sistēmas un uzvedību.

Galvenie jēdzieni

  • Farmakodinamika — kas ar zāļu notiek organismā: kāda ir zāles mērķa vieta (piem., receptors, enzīms), kāda ir devas un iedarbības attiecība (devas-atbildes kurve), kā tiek panākta terapeitiskā iedarbība un kā parādās blakusparādības.
  • Farmakokinētika — kas notiek ar zāļu organismā: uzsūkšanās, sadalīšanās, metabolizēšanās un izdalīšanās (bieži saīsināti ADME). Šī joma palīdz saprast, cik bieži un kādā devā zāles jālieto.
  • Terapeitiskais logs — devas diapazons, kurā zāles ir efektīvas, bet nav toksiskas.
  • Zāļu mijiedarbības — dažādu zāļu savstarpēja ietekme, kas var palielināt vai samazināt iedarbību vai izraisīt blakusparādības.

Zāļu darbības mehānismi un piemēri

Zāles var iedarboties dažādos veidos, piemēram, bloķējot receptorus (antagonisti), aktivizējot receptorus (agonisti), inhibējot fermentus vai mainot jonkanālu darbību. Piemēri:

  • Pretsāpju līdzekļi, piemēram, aspirīns, iedarbojas, inhibējot noteiktus fermentus (ciklooksigenāzi), kas piedalās iekaisuma un sāpju signālu radīšanā.
  • Antibiotikas iedarbojas pret baktērijām, mērķējot uz baktēriju šūnu sienu, proteīnu sintēzi vai DNS replikāciju.
  • Beta-blokatori samazina sirds darbības ātrumu, bloķējot noteiktus receptorus sirds audos.

Farmakoloģija pret farmāciju — kāda ir atšķirība?

Farmakoloģija nav tas pats, kas farmācija, un farmakologs nav tas pats, kas farmaceits. Galvenās atšķirības:

  • Farmakologs parasti ir zinātnieks, kas pēta, kā zāles faktiski darbojas, un bieži strādā laboratorijā, veicot pētījumus pie molekulāra, šūnu vai dzīvnieku līmeņa. Farmakologs var nodarboties ar jaunu zāļu atklāšanu, zāļu mehānismu izpēti un toksikoloģiju.
  • Farmaceits parasti ir veselības aprūpes speciālists, kas strādā aptiekā vai slimnīcā un nodrošina zāļu izsniegšanu, pacientu konsultācijas, zāļu drošuma un kvalitātes kontroli. Farmaceiti mācās arī daudz par farmakoloģiju — tas palīdz viņiem saprast, kā zāles ietekmē pacientu un kādas blakusparādības var gaidīt.
  • Savas prakses ietvaros abas jomas pārklājas: piemēram, farmaceiti piedalās farmakovigilancē (nevēlamo blakusparādību novērošanā), bet farmakologi var strādāt pie jaunu preparātu izstrādes, kas vēlāk tiek ražoti un izplatīti farmācijas procesā.

Kāpēc farmakoloģija ir svarīga

  • Palīdz izstrādāt jaunas efektīvākas un drošākas zāles.
  • Veicina sapratni par to, kā izvairīties no bīstamām zāļu mijiedarbībām un blakusparādībām.
  • Atbalsta klīniskos lēmumus — kuras zāles izvēlēties dažādiem pacientiem, ņemot vērā vecumu, nieru vai aknu darbību un citas slimības.
  • Ir būtiska sabiedrības veselības aizsardzībai, jo caur pētījumiem un regulāciju tiek nodrošināts zāļu drošums un efektivitāte.

Kā zāles nonāk pacientam — īss ceļš no laboratorijas līdz aptiekai

  • Pirmie pētījumi laboratorijā un dzīvnieku modeļos, lai noteiktu drošumu un potenciālu iedarbību.
  • Kliniskie izmēģinājumi (1.–3. fāze), kas testē drošumu un efektivitāti cilvēkiem.
  • Regulatīvā apstiprināšana un kvalitātes kontrole.
  • Reāllaika uzraudzība pēc zāļu izlaišanas (farmakovigilance), lai konstatētu retas vai ilgtermiņa blakusparādības.

Praktisks padoms: vienmēr konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja rodas jautājumi par zāļu lietošanu, devām vai iespējām mijiedarbībām. Ja pamanāt neparastas blakusparādības, ziņojiet par tām — tas palīdz uzlabot zāļu drošumu visiem pacientiem.

Vārda izcelsme

Ja kaut ko var izmantot kā zāles, to sauc par farmaceitisku līdzekli. Farmakoloģija ietver to, kā zāles tiek ražotas, kā tās mijiedarbojas ar dzīviem organismiem, kāda var būt to kaitīgā ietekme, kā tās var izmantot kā zāles un vai tās var izmantot slimību profilaksei. Personu, kas nodarbojas ar farmakoloģijas pētniecību, sauc par farmakologu. Farmakologi strādā komandā ar bioķīmiķiem, ģenētiķiem, mikrobiologiem, toksikologiem un farmaceitiem, lai veiktu klīniskos testus par zāļu iedarbību.

Farmakoloģijas lietojums

Zāļu izstrāde ir ļoti svarīga medicīnai, taču tai ir arī spēcīgs ekonomisks un politisks pielietojums. Lai aizsargātu cilvēkus un novērstu ļaunprātīgu lietošanu, dažas valstis cenšas kontrolēt, kā zāles tiek ražotas, pārdotas un lietotas.

Zinātniskā pamatinformācija

Lai pētītu ķīmiskās vielas, cilvēkam ir daudz jāzina par to, kas tiks ietekmēts, ja tas tiks uzņemts organismā. Tā kā arvien vairāk cilvēku pārzina šūnu bioloģiju un bioķīmiju, ir mainījusies arī farmakoloģijas joma. Tagad ir iespējams izstrādāt ķimikālijas, kas veic specifiskas darbības.

Ķīmiskajai vielai var būt dažādas īpašības. Farmakokinētika apraksta, kādu ietekmi ķīmiskā viela atstāj uz organismu, bet farmakodinamika apraksta ķīmiskās vielas iedarbību uz organismu (vēlamā vai toksiskā).

Kad farmakologs runā par kādas ķīmiskās vielas farmakokinētiskajām īpašībām, viņu interesē četras lietas: ADME.

  • Absorbcija - Kā zāles uzsūcas (caur ādu, zarnām, muti)?
  • Izplatīšanās - kā tas izplatās organismā?
  • Metabolisms - Vai zāles organismā tiek ķīmiski pārveidotas un par ko. Vai šīs jaunās vielas ir aktīvas? Vai tās var būt toksiskas?
  • Ekskrēcija - Kā organisms atbrīvojas no ķīmiskās vielas (ar žulti, urīnu, elpu, ādu)?

Tiek uzskatīts, ka zālēm ir šaurs vai plašs terapeitiskais indekss. Tas raksturo vēlamās iedarbības un toksiskās iedarbības attiecību. Zāles ar šauru terapeitisko indeksu (tuvu vienībai) veic vēlamo iedarbību tikai tad, ja dotais zāļu daudzums ir pietiekams, lai apdraudētu organismu. Zāles ar plašu terapeitisko indeksu (lielāks par pieci) dara to, ko cilvēki vēlas, un ne vienmēr apdraud organismu. Zāles ar šauru indeksu ir grūtāk dozēt un dot cilvēkam, un var būt nepieciešama terapeitiskā zāļu uzraudzība (piemēri ir varfarīns, daži pretepilepsijas līdzekļi, aminoglikozīdu antibiotikas). Lielākajai daļai pretvēža zāļu ir šaura terapeitiskā robeža; toksiskas blakusparādības gandrīz vienmēr rodas, lietojot devas, kas nepieciešamas audzēju iznīcināšanai.

Zāles kā zāles

Zāles, ko cilvēkiem dod, lai palīdzētu izārstēt kādu slimību vai mazinātu tās simptomus, bieži vien ir licencētas. Tās var iedalīt trīs grupās: bezrecepšu zāles, kad ikviens var iegādāties zāles veikalā; recepšu zāles, kad ārstam ir jāpaziņo, ka persona drīkst lietot zāles; un dažās valstīs - aptiekas zāles, kad zāles var pārdot tikai reģistrētā aptiekā. Lielākā daļa bezrecepšu zāļu cilvēkam nekaitēs, ja viņš lietos nedaudz vairāk, nekā paredzēts. Zāles bieži vien ražo farmācijas uzņēmumi, un bieži vien tās ir patentētas. Zāles, kas nav patentētas, sauc par ģenēriskām zālēm.



Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3